< Psalmi 106 >
1 Hvalite Gospoda. O zahvaljujte se Gospodu, ker je dober, kajti njegovo usmiljenje traja večno.
Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
2 Kdo lahko izreče mogočna Gospodova dela? Kdo lahko naznanja vso njegovo hvalo?
Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
3 Blagoslovljeni so tisti, ki se držijo sodbe in tisti, ki ob vseh časih ravna pravično.
Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
4 Spomni se me, oh Gospod, z naklonjenostjo, ki jo prinašaš svojemu ljudstvu. Oh obišči me s svojo rešitvijo duše,
Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
5 da lahko vidim dobro tvojega izbranca, da se lahko veselim v veselju tvojega naroda, da se lahko ponašam s tvojo dediščino.
Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
6 Grešili smo s svojimi očeti, zagrešili smo krivičnost, ravnali smo zlobno.
Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
7 Naši očetje v Egiptu niso razumeli tvojih čudežev, niso se spominjali množice tvojih milosti, temveč so ga dražili pri morju, celó pri Rdečem morju.
Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
8 Pa vendar jih je rešil zaradi svojega imena, da je lahko storil, da se spozna njegova mogočna moč.
Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
9 Oštel je tudi Rdeče morje in le-to se je posušilo, tako jih je vodil skozi globine kakor skozi divjino.
Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
10 Rešil jih je iz roke tistega, ki jih je sovražil in jih odkupil iz sovražnikove roke.
Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
11 Vode so pokrile njihove sovražnike; niti eden izmed njih ni preostal.
Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
12 Potem so verjeli njegovim besedam; peli so njegovo hvalo.
Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
13 Kmalu so pozabili njegova dela, niso čakali na njegov nasvet,
Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
14 temveč so silno hrepeneli v divjini in skušali Boga v puščavi.
Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
15 Dal jim je njihovo zahtevo, toda poslal je pustost v njihove duše.
Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
16 Zavidali so tudi Mojzesu v taboru in Aronu, Gospodovemu svetemu.
Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
17 Zemlja se je odprla in požrla Datána in pokrila Abirámovo druščino.
Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
18 V njuni druščini pa je bil vžgan ogenj, plamen je požgal zlobne.
Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
19 Naredili so tele na Horebu in oboževali ulito podobo.
Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
20 Tako so svojo slavo zamenjali v podobnost vola, ki jé travo.
Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
21 Pozabili so Boga, svojega rešitelja, ki je v Egiptu storil velike stvari,
Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
22 čudovita dela v Hamovi deželi in strašne stvari pri Rdečem morju.
Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
23 Zato je rekel, da jih bo uničil, če ne bi njegov izbranec Mojzes stal pred njim v vrzeli, da odvrne njegov bes, da jih ne bi uničil.
Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
24 Da, prezirali so prijetno deželo, niso verovali njegovi besedi,
Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
25 temveč so godrnjali v svojih šotorih in niso prisluhnili Gospodovemu glasu.
Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26 Zato je dvignil svojo roko zoper njih, da jih zruši v divjini,
Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
27 da uniči njihovo seme tudi med narodi in da jih razkropi po deželah.
Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
28 Pridružili so se tudi k Báal Peórju in jedli žrtvovanje mrtvim.
Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
29 Tako so ga s svojimi domiselnostmi dražili do jeze, in mednje je vdrla nadloga.
Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
30 Potem se je dvignil Pinhás in izvršil sodbo in tako se je nadloga zaustavila.
Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
31 To mu je bilo šteto v pravičnost, vsem rodovom na vékomaj.
Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
32 Jezili so ga tudi pri vodah prepira, tako da se je zaradi njih za Mojzesa slabo izteklo,
Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
33 ker so dražili njegovega duha, tako da je s svojimi ustnicami nepremišljeno govoril.
Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
34 Niso pokončali narodov, glede katerih jim je Gospod zapovedal,
Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
35 temveč so bili pomešani med pogane in se naučili njihovih del.
Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
36 Služili so svojim malikom, ki so bili zanje past.
Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
37 Da, svoje sinove in svoje hčere so žrtvovali hudičem
Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
38 in prelivali nedolžno kri, celó kri svojih sinov in svojih hčera, ki so jih žrtvovali kánaanskim malikom, in dežela je bila oskrunjena s krvjo.
Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
39 Tako so bili omadeževani s svojimi lastnimi deli in se šli vlačuganje s svojo lastno domiselnostjo.
Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
40 Zato je bil zoper njegovo ljudstvo vžgan Gospodov bes, do take mere, da je preziral svojo lastno dediščino.
Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
41 Izročil jih je v roko poganov in tisti, ki so jih sovražili, so vladali nad njimi.
Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
42 Tudi njihovi sovražniki so jih zatirali in privedeni so bili v podjarmljenje, pod njihovo roko.
Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
43 Mnogokrat jih je osvobodil, toda dražili so ga s svojo namero in bili so ponižani zaradi svoje krivičnosti.
Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
44 Vendar ko je slišal njihovo vpitje, se je ozrl na njihovo stisko
Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
45 in zanje se je spomnil svoje zaveze in se pokesal glede na množico svojih usmiljenj.
Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
46 Pripravil jim je tudi usmiljenje pred vsemi tistimi, ki so jih odvedli ujete.
Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
47 Reši nas, oh Gospod, naš Bog in zberi nas izmed poganov, da se zahvaljujemo tvojemu svetemu imenu in da zmagujemo v tvojem hvaljenju.
Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
48 Blagoslovljen bodi Gospod, Izraelov Bog, od večnosti do večnosti in vse ljudstvo naj reče: »Amen. Hvalite Gospoda.«
Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.