Книга Иова 32
1 И умолча Иов словесы. Умолчаша же и трие друзие его ктому пререковати Иову, бе бо Иов праведен пред ними.
Tad tie trīs vīri mitējās Ījabam atbildēt, tāpēc ka tas pats sevi turēja par taisnu.
2 Разгневася же Елиус сын Варахиилев Вузитянин, от ужичества Арамска Авситидийския страны, разгневася же на Иова зело, занеже нарече себе праведна пред Богом,
Bet Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, no Rāma radiem, apskaitās pret Ījabu lielās dusmās, tāpēc ka tas savu dvēseli taisnoja pār Dievu.
3 и на триех же другов разгневася зело, яко не возмогоша отвещати противу Иову и судиша его быти нечестива.
Viņš arī apskaitās par saviem trim draugiem, ka tie atbildes neatrada un tomēr Ījabu pazudināja.
4 Елиус же терпяше дати ответ Иову, яко старейшии его суть деньми (друзие его).
Jo Elihus bija gaidījis ar Ījabu runāt, tāpēc ka tie bija vecāki nekā viņš.
5 И виде Елиус, яко несть ответа во устех триех мужей, и возярися гневом своим.
Bet kad Elihus redzēja, ka atbildes nebija to triju vīru mutē, tad viņš apskaitās.
6 Отвещав же Елиус сын Варахиилев Вузитянин, рече: юнейший убо есмь леты, вы же есте старейшии: темже молчах, убоявся возвестити вам хитрость мою:
Un Elihus, Baraheēļa dēls, tas Buzietis, atbildēja un sacīja: es esmu jauns, bet jūs esat veci, tāpēc es esmu gaidījis un bijājies, jums izteikt savu padomu.
7 рех же: время есть глаголющее, и во мнозех летех ведят премудрость,
Es domāju: lai tie gadi runā, un gadu vairums lai izteic gudrību.
8 но дух есть в человецех, дыхание же Вседержителево есть научающее:
Bet tas ir Tas Gars iekš cilvēka un tā visuvarenā Dieva dvaša, kas tos dara gudrus.
9 не многолетнии суть премудри, ниже старии ведят суд:
Veci nav tie gudrākie nedz sirmgalvji, kas prot tiesu.
10 темже рех: послушайте мене, и возвещу вам, яже вем, внушите глаголы моя:
Tādēļ es gribu runāt, - klausiet mani, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
11 реку бо вам послушающым, дондеже испытаете словеса, и даже вас уразумею,
Redzi, es esmu gaidījis uz jūsu vārdiem, esmu klausījies uz jūsu gudrību, vai jūs atrastu tos īstenos vārdus.
12 и се, не бе Иова обличаяй, отвещаяй противно глаголом его от вас:
Kad es nu jūs liku vērā, redzi, tad nav neviena, kas Ījabu būtu pārliecinājis, kas uz viņa vārdiem būtu atbildējis jūsu starpā.
13 да не речете: обретохом премудрость, Господеви приложившеся:
Tad nu nesakāt: mēs esam dzirdējuši gudrību; Dievs vien viņu pārvarēs, un ne cilvēks.
14 человеку же попустисте глаголати таковая словеса:
Pret mani vēl viņš vārda nav cēlis, un ar jūsu valodu es viņam gan neatbildēšu. -
15 ужаснушася, не отвещаша ктому, обетшаша от них словеса:
Tie ir izbiedēti, vairs nevar atbildēt, tiem trūkst valodas.
16 терпех, не глаголах бо, яко сташа, не отвещаша, яко да отвещаю и аз часть.
Es esmu gaidījis, bet tie nerunā, tie stāv klusu un vairs neatbild.
17 Отвеща же Елиус, глаголя:
Tad nu es atbildēšu savu tiesu, es arīdzan parādīšu savu zināšanu.
18 паки возглаголю, исполнен бо есмь словес: убивает бо мя дух чрева:
Jo es esmu tik pilns vārdu, ka gars manu sirdi spiež.
19 чрево же мое яко мех мста вряща завязан, или якоже мех коваческий расторгнутый:
Redzi, mana sirds ir kā jauns vīns, kas nestāv vaļā, tā gribētu plīst, kā jauni ādas trauki.
20 возглаголю, да почию, отверз уста:
Es runāšu, lai es varu atpūsties, es atdarīšu savas lūpas un atbildēšu.
21 человека бо не постыждуся, но ниже бреннаго посрамлюся:
Cilvēka vaigu es neuzlūkošu un nerunāšu nevienam pa prātam.
22 не вем бо чудитися лицу: аще же ни, то и мене молие изядят.
Jo cilvēkam pa prātam runāt es nemāku, lai mans Radītājs mani ātri neaizņem projām.
