Jobho 28
1 “Mugodhi wesirivha uripo, nenzvimbo inonatswa goridhe.
Tiešām, sudrabam ir savi ceļi, kur tas rodas, un kausējamam zeltam sava vieta.
2 Simbi inocherwa pasi, uye ndarira inonyautswa ichibva pamhangura.
Dzelzs no zemes top ņemta, un no akmeņiem varš top kausēts.
3 Munhu anoita kuti rima ripere; anotsvakisisa kusvikira kumucheto chaiko, mhangura iri murima rakasviba kwazvo.
Tumsai gals likts, un caur caurim cilvēks izmeklē arī pašā galējā tumsā apslēptos akmeņus.
4 Anovhura mugodhi kure nokunogara vanhu, kunzvimbo dzakakanganikwa norutsoka rwomunhu; kure navanhu anorezuka ndokuzeya uku nokuku.
Viņš izrok ceļu turp, kur neviens nedzīvo, un kur neviena kāja neved; tur viņš karājās un nolaižās tālu no cilvēkiem.
5 Iyo nyika, zvokudya zvichibva mairi, inoshandurwa nechapasi seinoshandurwa nemoto,
No zemes virsas izaug maize, viņas apakša top apgriezta kā no uguns.
6 safire inobva mumatombo ayo, uye guruva rayo rine upfu hwegoridhe,
Viņas akmeņos ir safīri, un tur rodas zelta graudi.
7 Hakuna gondo rinoziva nzira iyo yakavanzika, hakuna ziso rorukodzi rakaiona.
Ne ērglis šo ceļu nav ieraudzījis, ne vanaga acs to nav redzējusi.
8 Mhuka dzinozvikudza hadziisi rutsokapo, uye hakuna shumba inofambapo.
Briesmīgi zvēri pa to nav gājuši, un lauva pa to nav staigājis.
9 Ruoko rwomunhu runorova dombo romusarasara uye ronoisa midzi yamakomo pachena.
Cilvēks pieliek savu roku pie akmeņiem, un izrok kalnu pamatus;
10 Anochera mugero nomumatombo; meso ake anoona pfuma yawo yose.
Viņš izcērt ceļus akmeņu kalnos, un viņa acs ierauga visādus dārgumus;
11 Anotsvakisisa panotangira nzizi uye anobudisa zvinhu zvakavanzika pachena.
Viņš aizdara ūdeņus, kā nesūcās cauri, un izved gaismā, kas ir apslēpts.
12 “Asi uchenjeri hungawanikwepiko? Kunzwisisa kunogarepiko?
Bet gudrību, kur to atrod, un kur mājo atzīšana?
13 Munhu haanzwisisi kukosha kwahwo; hahungawanikwi munyika yavapenyu.
Cilvēks nezin, ar ko lai to pērk un dzīvo zemē to nevar uziet.
14 Pakadzika panoti, ‘Hahuzi mandiri.’ Gungwa rinoti, ‘Hahuzi pandiri.’
Bezdibenis saka: te viņas nav; un jūra saka: tā nav pie manis.
15 Hahungatengwi negoridhe yakaisvonaka, uye mutengo wahwo haungayerwi nesirivha.
Zeltu par viņu nevar dot, nedz sudraba maksu par viņu iesvērt.
16 Hahungatengwi negoridhe reOfiri, namatombo anokosha eonikisi kana esafire.
To nevar uzsvērt ar Ofira zeltu nedz ar dārgiem oniksa un safīra akmeņiem.
17 Hahungaenzaniswi negoridhe kana kristari, uye hahungatsinhaniswi nezvishongo zvegoridhe.
To neatsver ne zelts, ne spīdoši akmeņi, to nevar izmīt pret zelta glītumiem.
18 Korari nejasipa hazvingatongorehwi; mutengo wouchenjeri unokunda maparera.
Par pērlēm un kristālu nav ko runāt; jo gudrību mantot ir pārāki par pērlēm.
19 Topazi yeEtiopia haingaenzaniswi nahwo; hahungatongotengwi negoridhe rakaisvonaka.
Moru zemes topāzs viņai nav līdzīgs, un visu šķīstais zelts viņu nepanāk.
20 “Zvino uchenjeri hunobvepiko? Kunzwisisa kunogarepiko?
Nu tad, no kurienes nāk gudrība un kur mājo atzīšana?
21 Kwakavanzirwa meso ezvipenyu zvose, zvakavigwa kunyange kushiri dzedenga.
Jo tā ir apslēpta priekš visu acīm, kas dzīvo, un putniem apakš debess tā ir nezināma.
22 Kuparadza noRufu zvinoti, ‘Runyerekupe rwahwo chete ndirwo rwakasvika munzeve dzedu.’
Elle un nāve saka: ar savām ausīm gan esam dzirdējuši viņas slavu.
23 Mwari oga ndiye anonzwisisa nzira inoenda kwahuri, uye ndiye oga anoziva kwahunogara,
Dievs pazīst viņas ceļu, un Tas zin viņas vietu.
24 nokuti anoona magumo enyika, uye anoona zvinhu zvose zviri pasi pamatenga.
Jo Viņš skatās līdz pasaules galiem, Viņš redz, kas apakš visām debesīm.
25 Paakasimbisa simba remhepo uye akayera mvura,
Kad Viņš vējam deva savu svaru un ūdeni nosvēra pēc mēra,
26 paakaita chirevo chemvura negwara rokutinhira wemheni,
Kad Viņš lietum sprieda likumu un zibenim un pērkonam ceļu,
27 ipapo akatarira kuuchenjeri akahunzvera; akahusimbisa uye akahuedza.
Tad Viņš to izredzēja un to izteica, Viņš to sataisīja un izdibināja,
28 Zvino akati kumunhu, ‘Kutya Ishe, ndihwo uchenjeri, uye kusiya zvakaipa ndiko kunzwisisa.’”
Un sacīja uz cilvēku: redzi, Tā Kunga bijāšana, tā ir gudrība, un atstāties no ļauna, tā ir atzīšana.
