Salmos 78
1 Escutae a minha lei, povo meu: inclinae os vossos ouvidos ás palavras da minha bocca.
Asafa pamācība. Klausiet, mani ļaudis, manu mācību, atgrieziet savas ausis uz manas mutes valodu.
2 Abrirei a minha bocca n'uma parabola; fallarei enigmas da antiguidade.
Es atdarīšu savu muti sakāmos vārdos un izrunāšu līdzības no veciem laikiem.
3 As quaes temos ouvido e sabido, e nossos paes nol-as teem contado.
Ko esam dzirdējuši un zinām, un ko mūsu tēvi mums ir stāstījuši,
4 Não as encobriremos aos seus filhos, mostrando á geração futura os louvores do Senhor, assim como a sua força e as maravilhas que fez.
To mēs viņu bērniem neslēpsim, bet izteiksim tiem pēcnākamiem Tā Kunga teicamo slavu un Viņa stiprumu un Viņa brīnumus, ko Viņš darījis.
5 Porque elle estabeleceu um testemunho em Jacob, e poz uma lei em Israel, a qual deu aos nossos paes para que a fizessem conhecer a seus filhos.
Jo Viņš ir iecēlis liecību iekš Jēkaba un licis bauslību iekš Israēla, ko Viņš mūsu tēviem pavēlējis, to mācīt saviem bērniem.
6 Para que a geração vindoura a soubesse, os filhos que nascessem, os quaes se levantassem e a contassem a seus filhos.
Ka tie pēcnākamie to zinātu, tie bērni, kas vēl dzims; ka tie celtos un to stāstītu arī saviem bērniem.
7 Para que pozessem em Deus a sua esperança, e se não esquecessem das obras de Deus, mas guardassem os seus mandamentos.
Un ka tie savu cerību liktu uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, bet sargātu Viņa pavēles;
8 E não fossem como seus paes, geração contumaz e rebelde, geração que não regeu o seu coração, e cujo espirito não foi fiel com Deus
Un ka tie nebūtu tādi kā viņu tēvi, atkāpēja un pārgalvīga tauta, kas savā sirdī nebija pastāvīga, un kam gars neturējās pie Dieva.
9 Os filhos de Ephraim, armados e trazendo arcos, viraram costas no dia da peleja.
Efraīma dēli, apbruņoti strēlnieki ar stopiem, atkāpās kaušanas dienā.
10 Não guardaram o concerto de Deus, e recusaram andar na sua lei.
Tie neturēja Dieva derību un liedzās staigāt Viņa bauslībā,
11 E esqueceram-se das suas obras e das maravilhas que lhes fizera ver.
Un aizmirsa Viņa darbus un brīnumus, ko Viņš bija parādījis.
12 Maravilhas que elle fez á vista de seus paes na terra do Egypto, no campo de Zoan.
Viņu tēvu priekšā Viņš darīja brīnumus Ēģiptes zemē, Coana laukā.
13 Dividiu o mar, e os fez passar por elle; fez com que as aguas parassem como n'um montão.
Viņš pāršķīra jūru un lika tiem cauri iet, un pacēla ūdeņus stāvu kā kopu;
14 De dia os guiou por uma nuvem, e toda a noite por uma luz de fogo.
Un vadīja tos ar padebesi dienā un cauri nakti ar uguns gaišumu.
15 Fendeu as penhas no deserto; e deu-lhes de beber como de grandes abysmos.
Viņš pāršķēla klintis tuksnesī un tos dzirdināja papilnam kā no dziļumiem.
16 Fez sair fontes da rocha, e fez correr as aguas como rios.
Viņš arī izveda upes no akmens un lika tecēt ūdenim straumēm.
17 E ainda proseguiram em peccar contra elle, provocando ao Altissimo na solidão.
Taču tie joprojām grēkoja pret Viņu un apkaitināja to Visuaugstāko tuksnesī,
18 E tentaram a Deus nos seus corações, pedindo carne para o seu appetite.
Un kārdināja Dievu savā sirdī, barību prasīdami savai dvēselei,
19 E fallaram contra Deus, e disseram: Acaso pode Deus preparar-nos uma mesa no deserto?
Un runāja pret Dievu un sacīja: vai Dievs gan varēs sataisīt galdu tuksnesī?
20 Eis que feriu a penha, e aguas correram d'ella; rebentaram ribeiros em abundancia: poderá tambem dar-nos pão, ou preparar carne para o seu povo?
Redzi, Viņš gan klinti sitis, ka ūdens iztecējis un upes izplūdušas, vai Viņš arī maizi varēs dot, vai Viņš varēs gādāt gaļu Saviem ļaudīm?
21 Pelo que o Senhor os ouviu, e se indignou: e accendeu um fogo contra Jacob, e furor tambem subiu contra Israel;
Kad Tas Kungs to dzirdēja, tad tas apskaitās, un uguns iedegās pret Jēkabu, un bardzība cēlās pret Israēli.
22 Porquanto não creram em Deus, nem confiaram na sua salvação:
Tāpēc, ka tie neticēja uz Dievu, nedz cerēja uz Viņa pestīšanu.
23 Ainda que mandara ás altas nuvens, e abriu as portas dos céus,
Tad Viņš pavēlēja padebešiem augšām un atdarīja debesu durvis,
24 E chovera sobre elles o manná para comerem, e lhes dera do trigo do céu.
Un lika mannai uz tiem līt, ko ēst, un deva tiem labību no debesīm.
25 O homem comeu o pão dos anjos; elle lhes mandou comida a fartar.
Ikkurš no tiem ēda debesu maizi, Viņš tiem sūtīja barības papilnam.
26 Fez ventar o vento do oriente nos céus, e o trouxe do sul com a sua força.
Viņš lika celties austriņam no debesīm un atveda dienvidus vēju caur savu Spēku,
27 E choveu sobre elles carne como pó, e aves d'azas como a areia do mar.
Un birdināja gaļu uz tiem kā putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis,
28 E as fez cair no meio do seu arraial, ao redor de suas habitações.
Un lika tiem krist viņu lēģera vidū, visapkārt ap viņu dzīvokļiem.
29 Então comeram e se fartaram bem; pois lhes cumpriu o seu desejo.
Tad tie ēda un pārēdās; un Viņš tiem lika notikt pēc viņu kārības.
30 Não refreiaram o seu appetite. Ainda lhes estava a comida na bocca,
Bet pirms tie savu kārību bija pildījuši, kamēr viņu barība vēl bija viņu mutē,
31 Quando a ira de Deus desceu sobre elles, e matou os mais gordos d'elles, e feriu os escolhidos d'Israel.
Tad Dieva dusmība pret tiem cēlās un nokāva viņu stipros un nomaitāja Israēla jaunekļus.
32 Com tudo isto ainda peccaram, e não deram credito ás suas maravilhas.
Par visu to tie taču vēl vairāk grēkoja un neticēja Viņa brīnumiem.
33 Pelo que consumiu os seus dias na vaidade e os seus annos na angustia.
Tādēļ Tas nobeidza viņu dzīvību nīcībā un viņu gadus ātrā postā.
34 Quando os matava, então o procuravam; e voltavam, e de madrugada buscavam a Deus.
Kad Viņš tos kāva, tad tie vaicāja pēc Viņa un atgriezās un steigšus meklēja Dievu,
35 E se lembravam de que Deus era a sua rocha, e o Deus Altissimo o seu Redemptor.
Un atminējās, Dievu esam viņiem par patvērumu, un to visaugstāko Dievu esam viņiem par Pestītāju.
36 Todavia lisongeavam-n'o com a bocca, e com a lingua lhe mentiam.
Un tie Viņam smaidīja ar savu muti un Viņam meloja ar savu mēli.
37 Porque o seu coração não era recto para com elle, nem foram fieis no seu concerto.
Jo viņu sirds nepastāvēja pie Viņa, un tie nebija uzticīgi Viņa derībā.
38 Porém elle, que é misericordioso, perdoou a sua iniquidade: e não os destruiu, antes muitas vezes desviou d'elles o seu furor, e não despertou toda a sua ira
Bet Viņš bija sirdsžēlīgs un piedeva noziegumu un tos nesamaitāja, bet novērsa dažkārt Savu dusmību un nepamodināja visu Savu bardzību.
39 Porque se lembrou de que eram de carne, vento que vae e não torna.
Jo Viņš pieminēja, ka tie ir miesa, tā kā vējš, kas aizskrien un atpakaļ negriežas.
40 Quantas vezes o provocaram no deserto, e o molestaram na solidão!
Cik reiz tie Viņu apkaitināja tuksnesī un Viņu tirināja tai tukšā vietā!
41 Voltaram atraz, e tentaram a Deus; e limitaram o Sancto d'Israel.
Jo tie kārdināja Dievu allaž no jauna un noskumdināja Israēla svēto.
42 Não se lembraram da sua mão, nem do dia em que os livrou do adversario:
Tie nepieminēja Viņa roku nedz to dienu, kad Viņš tos no tā spaidītāja izglāba,
43 Como obrou os seus signaes no Egypto, e as suas maravilhas no campo de Zoan;
Kad Viņš Savas zīmes parādīja Ēģiptē un Savus brīnumus Coana klajumā,
44 E converteu os seus rios em sangue, e as suas correntes, para que não podessem beber.
Un pārvērta viņu upes par asinīm un viņu strautus, ka nevarēja dzert,
45 Enviou entre elles enxames de moscas que os consumiram, e rãs que os destruiram.
Un sūtīja starp tiem kukaiņus, kas tos ēda, un vardes, kas tos samaitāja,
46 Deu tambem ao pulgão a sua novidade, e o seu trabalho aos gafanhotos.
Un deva viņu augļus spradžiem, un viņu darbus siseņiem,
47 Destruiu as suas vinhas com saraiva, e os seus sycomoros com pedrisco.
Un nomaitāja viņu vīnakokus caur krusu un viņu vīģes kokus ar lieliem krusas gabaliem,
48 Tambem entregou o seu gado á saraiva, e os seus rebanhos ás brazas ardentes.
Un nokāva viņu govis ar krusu un viņu sīkos lopus ar zibeņiem,
49 Lançou sobre elles o ardor da sua ira, furor, indignação, e angustia, mandando maus anjos contra elles.
Un uzgāza tiem Savu karsto dusmību, bardzību un postu un bēdas, un uzlaida tiem nelaimes eņģeļus,
50 Preparou caminho á sua ira; não retirou as suas almas da morte, mas entregou á pestilencia as suas vidas.
Un deva vaļu Savai dusmībai un neatrāva viņu dvēseles no nāves, un nodeva viņu lopus mērim,
51 E feriu a todo o primogenito no Egypto, primicias da sua força nas tendas de Cão.
Un kāva visus pirmdzimušos Ēģiptē, vīru pirmdzemdinātos Hama dzīvokļos,
52 Mas fez com que o seu povo saisse como ovelhas, e os guiou pelo deserto como um rebanho.
Un veda Savus ļaudis kā avis un vadīja tos tuksnesī kā ganāmu pulku,
53 E os guiou com segurança, que não temeram; mas o mar cobriu os seus inimigos.
Un vadīja tos bez bēdām, ka tie nebijās, bet viņu ienaidniekus jūra apklāja.
54 E o trouxe até ao termo do seu sanctuario, até este monte que a sua dextra adquiriu.
Un Viņš tos veda Savās svētās robežās, uz šo kalnu, ko Viņa labā roka uzņēmusi.
55 E expulsou as nações de diante d'elles, e as partiu em herança por linha, e fez habitar em suas tendas as tribus d'Israel.
Un izdzina viņu priekšā pagānus, un tos izdalīja par mantības daļu un Israēla ciltīm lika dzīvot viņu mājās.
56 Comtudo tentaram e provocaram o Deus altissimo, e não guardaram os seus testemunhos.
Taču tie kārdināja un apkaitināja to visuaugstāko Dievu un neturēja Viņa liecības,
57 Mas retiraram-se para traz, e portaram-se infielmente como seus paes: viraram-se como um arco enganoso.
Un atkāpās un atmeta ticību, tā kā viņu tēvi; tie atmuka kā viltīgs stops,
58 Pois o provocaram á ira com os seus altos, e moveram o seu zelo com as suas imagens de esculptura.
Un Viņu apkaitināja ar saviem elku kalniem un to tirināja ar savām bildēm.
59 Deus ouviu isto e se indignou; e aborreceu a Israel em grande maneira.
Dievs dzirdēja un apskaitās, un Israēls Tam ļoti rieba.
60 Pelo que desamparou o tabernaculo em Silo, a tenda que estabeleceu entre os homens.
Un Dievs atstāja to dzīvokli iekš Šīlo, to telti, ko Viņš bija ņēmis par mājas vietu cilvēku starpā.
61 E deu a sua força ao captiveiro; e a sua gloria á mão do inimigo.
Un deva viņu spēku cietumā un viņu godību pretinieka rokā;
62 E entregou o seu povo á espada; e se enfureceu contra a sua herança.
Un nodeva Savus ļaudis zobenam un apskaitās pret Savu tautu.
63 O fogo consumiu os seus mancebos, e as suas donzellas não foram dadas em casamento.
Uguns aprija viņu jaunekļus, un viņu jaunavām nedziedāja kāzu dziesmas.
64 Os seus sacerdotes cairam á espada, e as suas viuvas não fizeram lamentação.
Viņu priesteri krita caur zobenu, un viņu atraitnes neraudāja.
65 Então o Senhor despertou, como quem acaba de dormir, como um valente que se alegra com o vinho.
Tad Tas Kungs uzmodās kā viens, kas gulējis, tā kā varonis kliedz, kas vīnu dzēris,
66 E feriu os seus adversarios por detraz, e pôl-os em perpetuo desprezo.
Un sita Savus pretiniekus no aizmugures, un lika tos kaunā uz mūžīgiem laikiem,
67 Além d'isto, recusou o tabernaculo de José, e não elegeu a tribu d'Ephraim.
Un atmeta Jāzepa dzīvokli, un neizvēlēja Efraīma cilti,
68 Antes elegeu a tribu de Judah; o monte de Sião, que elle amava.
Bet izvēlēja Jūda cilti, Ciānas kalnu, ko Viņš mīlēja;
69 E edificou o seu sanctuario como altos palacios, como a terra que fundou para sempre.
Un uztaisīja Savu svēto vietu kā debes'augstumu, stipru, kā pasauli, ko uz mūžīgiem laikiem radījis.
70 Tambem elegeu a David seu servo, e o tirou dos apriscos das ovelhas:
Un Viņš izredzēja Dāvidu, Savu kalpu, un ņēma to no avju laidariem,
71 E o tirou do cuidado das que se achavam prenhes; para apascentar a Jacob, seu povo, e a Israel, sua herança.
No zīdītāju avīm Viņš tam lika nākt, ganīt Jēkabu, Savu tautu un Israēli, Savu mantību.
72 Assim os apascentou, segundo a integridade do seu coração, e os guiou pela industria de suas mãos.
Un viņš tos ganīja ar skaidru sirdi, un tos valdīja ar prātīgu roku.
