Faarfannaa 147
1 Haalleluuyaa. Faarfannaadhaan Waaqa galateeffachuun akkam gaarii dha; isa galateeffachuun akkam gammachiisaa fi kan maluu dha!
Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
2 Waaqayyo Yerusaalemin ni ijaara; Israaʼeloota boojiʼamanis walitti qaba.
Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
3 Warra garaan cabe ni fayyisa; madaa isaaniis walitti hodha.
Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
4 Inni baayʼina urjiiwwanii ni beeka; tokkoo tokkoo isaaniis maqaa maqaadhaan waama.
Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
5 Gooftaan keenya guddaa dha; humni isaas jabaa dha; hubannaan isaas dhuma hin qabu.
Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
6 Waaqayyo warra gad qabaman ni jiraachisa; hamoota garuu lafatti darbata.
Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
7 Galata galchaa Waaqayyoon faarfadhaa; baganaadhaanis Waaqa keenyaaf weeddisaa.
Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
8 Inni samiiwwani duumessaan haguuga; lafaafis bokkaa kenna; tulluuwwan irrattis marga biqilcha.
Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
9 Horiidhaaf waan isaan dheedan, yommuu ilmaan arraagessaa iyyanitti nyaata isaaniif ni kenna.
Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
10 Inni jabina fardaatti hin gammadu; yookaan miilli namaa isa hin gammachiisu;
Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
11 Waaqayyo warra isa sodaatanitti, warra araara isaa abdatanitti ni gammada.
Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
12 Yaa Yerusaalem, Waaqayyoon galateeffadhu; Yaa Xiyoon Waaqa kee galateeffadhu.
Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
13 Inni danqaraa karra keetii ni jabeessaatii; ijoollee kees si keessatti eebbisa.
Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
14 Daarii keetiif nagaa kenna; qamadii qulqulluudhaanis si quubsa.
Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
15 Inni ajaja isaa gara lafaatti ni erga; dubbiin isaas ni ariifata.
Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
16 Inni cabbii akkuma suufiitti diriirsa; qorras akkuma daaraatti bittinneessa.
Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
17 Dhagaa cabbii akkuma cirrachaa gad darbata. Dhaamocha isaa dura eenyutu dhaabachuu dandaʼa?
Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
18 Inni dubbii isaa ergee isaan baqsa; bubbee isaa ni kaasa; bishaanonnis ni yaaʼu.
Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
19 Inni dubbii isaa Yaaqoobitti, seeraa fi sirna isaa immoo Israaʼelitti mulʼiseera.
Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
20 Waan kana saba biraa tokkoof iyyuu hin goone; isaan seera isaa hin beekan. Haalleluuyaa.
Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
