< Waiata 123 >

1 He waiata; he pikitanga. Ka anga atu oku kanohi ki a koe, e koe e noho mai nei i nga rangi.
Svētku dziesma. Es paceļu savas acis uz Tevi, kas sēdi debesīs.
2 Ina, pera tonu nga kanohi o nga pononga e titiro nei ki te ringa o to ratou rangatira, nga kanohi hoki o te kotiro ki te ringa o tona rangatira wahine; me o matou kanohi e titiro nei ki a Ihowa, ki to matou Atua, kia tohu ra ano ia i a matou.
Redzi, kā kalpu acis uz sava kunga rokām, un kā kalpoņu acis uz savas valdnieces rokām, tā mūsu acis skatās uz To Kungu, mūsu Dievu, tiekams Viņš mūs žēlos.
3 Tohungia matou, e Ihowa, tohungia matou: kua tino kapi hoki matou i te whakahawea.
Esi mums žēlīgs, ak Kungs, esi mums žēlīgs, jo mēs esam pārlieku nievāti.
4 Kapi tonu to matou wairua i te whakahi a te hunga e noho noa ana, i te whakahawea a te hunga whakakake.
Mūsu dvēsele pārlieku top mēdīta no grezniem un nievāta no augstprātīgiem.

< Waiata 123 >