Salamo 133

1 Sabo-Pionjonañe, a i Davide Akore ty hasoa naho ty hafanjàka’ ty fitraofañ’ ìna’ o mpirahalahio!

Dāvida svētku dziesma. Redzi, cik jauki un cik mīlīgi, kad brāļi dzīvo vienprātīgi.

2 Manahake ty solike sarotse añambone’e eo, miroroñe an-tsomotse, an-tanteahe’ i Aharone mb’eo, mitsiritsiok’ añ’ olon-tsaro’e mireparepay.

Tas ir, kā tā vislabākā eļļa, kas no Ārona galvas notek viņa bārdā, kas notek līdz viņa drēbju vīlei,

3 Hambañe ami’ty mika’ i Kermone mivotrak’ amo vohi’ i Tsiôneo; amy nañoriza’ Iehovà fitahiañey, eka! haveloñe nainai’e.

Tā kā rasa, kas no Hermona nokrīt uz Ciānas kalniem; jo Tas Kungs tur apsola svētību un dzīvību mūžīgi.