Cakarijas 6
1 Un es atkal pacēlu savas acis un skatījos, un redzi, tur četri rati iznāca starp diviem kalniem, un tie kalni bija vara kalni.
Bout kamoung navah, rahum hoi sak e rangleng pali touh mon rahak hoi a tâco e ka hmu.
2 Priekš tiem pirmiem ratiem bija sarkani zirgi, un priekš tiem otriem ratiem melni zirgi,
Hmaloe e rangleng dawk ka paling e marang, apâhni e rangleng dawk ka tamang e marang,
3 Un priekš tiem trešiem ratiem balti zirgi, un priekš tiem ceturtiem ratiem bija raibi stipri zirgi.
Apâthum e rangleng dawk ka pangaw e marang, apalinae rangleng dawk thakasai ni teh tarakcak e marangnaw sut kaw e lah ao.
4 Un es atbildēju un sacīju uz to eņģeli, kas ar mani runāja: kas tie tādi, mans kungs?
Ka bawipa, hote ranglengnaw hah bangtelamaw telah kai hoi ka pato roi e kalvantami koe ka pacei navah,
5 Tad tas eņģelis atbildēja un sacīja: šie ir tie četri debess vēji, kas iznāk, kad tie bija stāvējuši priekš visas pasaules valdnieka.
Kalvantami ni hote ranglengnaw teh talai van pueng ka uk e Bawi e hmalah kangduenae koehoi ka tâcawt e kalvan e kahlî pali touh doeh a ti.
6 Priekš kuriem ratiem tie melnie zirgi ir, tie iziet uz ziemeļa zemi, un tie baltie šiem iziet pakaļ. Un tie raibie iziet uz dienvidu zemi.
Marang katamangnaw teh atunglae ram lah a cei awh, ka pangaw pueng teh ka tamangnaw e hnuk a kâbang awh, ka tarakcaknaw teh akalae ram lah a cei awh, a ti.
7 Un tie stiprie zirgi izgāja un meklēja pārstaigāt zemi. Jo viņš bija sacījis: ejat, pārstaigājiet zemi, un tie pārstaigāja zemi.
Athakasai e marangnaw a tâco awh teh, talai van atunglah, akalah a kâhei awh nahanlah a tha a la awh. Kalvantami ni hai cet awh nateh talai atunglah, akalah kâhei awh, telah atipouh e patetlah, ahnimouh teh talai van atunglah, akalah a kâhei awh.
8 Un viņš mani aicināja un uz mani runāja un sacīja: redzi, šie, kas ir izgājuši uz ziemeļa zemi, Manu Garu ir klusinājuši ziemeļa zemē. -
Kalvantami ni kai na kaw teh khenhaw! atunglah ka cet e marangnaw ni kalungkhueknae teh atunglae ram dawk a kamtue sak awh toe.
9 Un Tā Kunga vārds notika uz mani sacīdams:
BAWIPA e lawk kai koe bout ka tho e teh,
10 Ņem no tiem aizvestiem, no Ķeldajus, no Tobias un no Jedajas, - un ej tai dienā un ej Josijas, Cefanijas dēla, namā, kur tie no Bābeles pārnākuši.
hmaloe a man awh e teh atu Babilon kho hoi ka tho e Heldai phun, Tobiah phun hoi Jedaiah phun a tangawn a kaw teh, hnin touh dawk hoi Zephaniah e capa Josiah im vah a ceikhai teh,
11 Un ņem sudrabu un zeltu un taisi kroni un liec to galvā augstam priesterim Jozuam, Jocadaka dēlam,
suingunnaw a la awh teh bawilukhungnaw lah a sak awh hnukkhu, Jehozadak capa Joshua, vaihma kacue e a lû dawk a kâmuk sak haw.
12 Un runā uz viņu un saki: tā saka Tas Kungs Cebaot: redzi, vīrs, kam vārds ir Cemaks (Atvase), izplauks no savas vietas, un tas uztaisīs Tā Kunga namu.
Ransahu BAWIPA e kâlawk ahni koe patuen dei pouh hane teh, a cakang telah a min a phung e hah khenhaw! amamae kho hmuen koe ka pâw e tami ni BAWIPA e bawkim a sak han.
13 Tiešām, viņš uztaisīs Tā Kunga namu, un viņš nesīs to godības glītumu un sēdēs un valdīs uz sava goda krēsla un būs priesteris uz sava goda krēsla, un miera padoms būs starp abiem.
BAWIPA e bawkim a sak torei teh bawilennae hoi a bawitungkhung dawk a tahung vaiteh a uk han. A tungkhung dawk vaihma lahai awm vaiteh, ahnimouh roi teh kâhuikonae lawkkam a sak roi han.
14 Un tas kronis būs Tā Kunga namā par piemiņu Ķelemam un Tobijam un Jedajam un Cefanijas dēla laipnībai.
Hote bawilukhungnaw teh Helem, Tobiah, Jedaiah hoi Zephaniah capa Hennaw hanlah BAWIPA e bawkim dawkvah pahnim hoeh nahanlah ao han.
15 Un tie, kas ir tālu, atnāks un strādās pie Tā Kunga nama, un jūs manīsiet, ka Tas Kungs Cebaot mani pie jums sūtījis. Tas notiks, kad jūs klausīt klausīsiet Tā Kunga, sava Dieva, balsij.
Ahlanae koehoi hai tho awh vaiteh BAWIPA e bawkim hah a sak awh han. Ransahu BAWIPA ni kai teh nangmouh koe na patoun e hah na panue awh han. Nangmouh ni na BAWIPA, Cathut e a kâlawk hah kahawicalah na ngai a bawi pawiteh, hettelah na o awh han a ti.
