< Maleachija 1 >
1 Tā Kunga vārda spriedums par Israēli caur Malahiju.
BAWIPA ni Isarelnaw koe Malakhi hno lahoi a dei e profet lawk teh;
2 Es jūs esmu mīlējis, saka Tas Kungs; bet jūs sakāt: kā Tu mūs esi mīlējis? Vai Ēsavs nav Jēkabam brālis? Saka Tas Kungs; tomēr Es Jēkabu mīlēju
Kai ni lung na pataw awh toe. Bangtelamaw lung na pataw awh telah na pacei awh pawiteh, Esaw teh Jakop e a hmau nahoehmaw. Hateiteh Jakop teh ka lungpataw.
3 Un Ēsavu Es ienīdēju un viņa kalnus darīju par posta vietu un viņa mantas tiesu priekš šakāļiem tuksnesī.
Esaw teh ka maithoe. Ahni onae monnaw ayawn lah kacoungsak toe. Râw lah a coe thai kawi talai hah kahrawnguinaw koe yo ka poe toe telah BAWIPA ni a ti.
4 Un jebšu Edoms sacītu: mēs esam salauzti, tomēr tās posta vietas atkal gribam uztaisīt, - tad Tas Kungs Cebaot saka tā: tie uztaisīs, bet Es noārdīšu, un tos nosauks par bezdievības robežām un par ļaudīm, par ko Tas Kungs mūžīgi dusmo.
Edom miphunnaw ni kaimanaw teh karawk awh ei nakunghai, kingdinae hmuennaw hah bout ka pathoup awh han ati awh navah, ransahu BAWIPA ni a dei e lawk teh ahnimanaw ni bout a sak awh nakunghai ka raphoe han. Ahnimanaw teh kahawihoeh hno apapnae ram, BAWIPA lungkhueknae miphun telah ati awh han.
5 Un jūsu acis to redzēs, un jūs sacīsiet: Tas Kungs pagodināsies pāri pār Israēla robežām. -
Hote hno nangmouh ni na hmu awh navah Bawipa teh Isarel ram, alawilah a lentoe poung telah ati awh han.
6 Dēlam būs godāt savu tēvu, un kalpam savu kungu. Ja Es esmu Tēvs, kur ir Mans gods? Un ja Es esmu Kungs, kur ir Mana bijāšana? saka Tas Kungs Cebaot uz jums priesteriem, Mana Vārda nicinātajiem; bet jūs sakāt: kā tad mēs nicinājam Tavu Vārdu?
A capa ni a na pa ouk a bari e patetlah a san ni hai a bawipa ouk a taki. Kai teh nangmae na pa lah kaawm pawiteh, apinimaw kai na bari. Na Bawipa lah kaawm pawiteh apinimaw kai na taki telah ka lentoe poung e ransahu BAWIPA ni amae min ka dudam e vaihmanaw a pacei. Kaimanaw ni na min bangtelamaw ka dudam awh vaw telah na pacei awh navah,
7 Jūs nesat uz Manu altāri sagānītu maizi. Tad jūs sakāt: ar ko mēs Tevi sagānījām? Ar to, ka jūs sakāt: Tā Kunga galds nav cienījams.
Kakhin e rawca thuengnae khoungroe koe na thokhai awh bo vaw. Kaimouh ni nang teh bangtelamaw na dudam awh vaw telah na pacei awh navah, BAWIPA e caboi teh thoung hoeh telah na ti awh dawkvah, kai na dudam awh toe.
8 Jo kad jūs ko aklu atnesat upurēt, tad tas jums nav nelabs, un ja jūs ko tizlu vai vāju atnesat, tad tas nav nelabs. Atnesat to jel savam valdītājam, vai viņam pie tevis būs labs prāts, jeb vai viņš tavu vaigu žēlīgi uzlūkos? saka Tas Kungs Cebaot.
A mit ka dawn e saring hah na thueng pawiteh a yon nahoehmaw. Khokkhem hoi ka pataw e saringnaw hoi thuengnae na sak pawiteh a yon nahoehmaw. Khobawi koe poe haw, khobawi a lungyouk han na ou telah ka lentoe poung e ransahu BAWIPA ni a ti.
9 Nu tad pielūdziet jel Dieva vaigu, lai Viņš mums ir žēlīgs. No jūsu rokas tas noticis: vai tad Viņš jūsu vaigu žēlīgi uzskatīs? saka Tas Kungs Cebaot.
Atuvah Cathut pahrennae coe awh nahanelah Cathut koe ratoum awh. Nangmouh na coe awh dawkvah hettelah ouk na sak awh. Nangmae minhmai ka khet han namaw telah ransahu BAWIPA ni a ti.
10 Kaut jel kāds būtu jūsu starpā, kas durvis aizslēdz, lai jūs velti uguni neiededzinājāt uz Mana altāra; Man nav labs prāts pie jums, saka Tas Kungs Cebaot, un tas upuris no jūsu rokām Man nepatīk.
Nangmanaw dawk apimaw kaie takhangnaw ka khan han. Nangmanaw ni kaie thuengnae khoungroe van ayawmyin lah hmai na patawi awh mahoeh. Nangmanaw na panki hoeh, nangmouh ni thuengnae na sak e hah kai ni ka dâw mahoeh telah ransahu BAWIPA ni a ti.
11 Jo no saules uzlēkšanas līdz noiešanai Mans Vārds ir paaugstināts starp tautām, un ikkatrā vietā Manam Vārdam top kvēpināts un šķīsts upuris atnests. Jo Mans Vārds ir liels starp tautām, saka Tas Kungs Cebaot.
Kanîtho koehoi kanîloum totouh alouke miphunnaw koe ka min a lentoe han. Bangpatet e hmuen koehai ka min lahoi hmuitui sawi awh vaiteh, kathounge thuengnae hoi a bawk awh han. Kaie ka min teh alouke miphunnaw koe a lentoe han telah ransahu BAWIPA ni a ti.
12 Bet jūs to sagānat, sacīdami: Tā Kunga galds, tas ir sagānīts, un viņa ienākumu riebj baudīt.
Nangmouh ni BAWIPA e caboi na khin sak awh. Na thueng awh teh banglahai na noutna awh hoeh.
13 Un jūs sakāt: redzi, kāds grūtums! Un nebēdājat par to, saka Tas Kungs Cebaot, jūs atnesat, kas ir laupīts, un kas tizls un vājš, un tā upurējat upuri. Vai tas Man var patikt no jūsu rokas? saka Tas Kungs.
Nangmouh ni thaw na tawk awh e dawkvah, ka tawn toe telah na dei teh, pacekpahleknae lawk na dei awh, telah ransahu BAWIPA ni ati. Lawp e naw, khokkhem e ka pataw e naw hah na thokhai awh toe. Nangmouh koe e kai ni ka daw han namaw telah BAWIPA ni a ti.
14 Nolādēts tas blēdis, kam savā ganāma pulkā ir auniņš, un kas sola un upurē Tam Kungam ko maitātu! Jo Es esmu liels Ķēniņš, saka Tas Kungs Cebaot: un Mans Vārds ir bijājams starp tautām.
Tutan poe hanlah lawk kam hnukkhu, atan ao nahlangva na dum awh teh, BAWIPA koe kacuhoehe hoi thuengnae ka sak e tami teh, yawthoenae awmseh. Kai teh ka lentoe poung e siangpahrang lah ka o. Kaie ka min teh miphunnaw ni taki e lah ao han, telah ransahu BAWIPA ni a ti.