Psalmi 91
1 Kas sēž tā Visuaugstākā patvērumā un mīt tā Visuvarenā ēnā,
He who is dwelling In the secret place of the Most High, In the shade of the Mighty lodgeth habitually,
2 Tas saka uz To Kungu: mana cerība un mana stipra pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos.
He is saying of Jehovah, 'My refuge, and my bulwark, my God, I trust in Him,'
3 Jo Viņš tevi glābj no mednieka valgiem, no kaitīgā mēra.
For He delivereth thee from the snare of a fowler, From a calamitous pestilence.
4 Viņš tevi sedz Saviem spārniem, un apakš Viņa spārniem tu esi glābts; Viņa patiesība ir par apsegu un par priekšturamām bruņām,
With His pinion He covereth thee over, And under His wings thou dost trust, A shield and buckler [is] His truth.
5 Ka tev nav ko bīties no nakts baidekļiem, no bultām, kas dienā skraida,
Thou art not afraid of fear by night, Of arrow that flieth by day,
6 No mēra, kas tumsā lien, no sērgas, kas dienas vidū samaitā.
Of pestilence in thick darkness that walketh, Of destruction that destroyeth at noon,
7 Jebšu tūkstoši krīt tev sānis, un desmit tūkstoši pie tavas labās rokas, taču tevi neaizņems.
There fall at thy side a thousand, And a myriad at thy right hand, Unto thee it cometh not nigh.
8 Tiešām, ar savām acīm tu uzlūkosi un redzēsi, kā bezdievīgiem top atmaksāts.
But with thine eyes thou lookest, And the reward of the wicked thou seest,
9 Tu, Kungs, esi mans patvērums! To Visuaugstāko tu esi licis par savu stiprumu.
(For Thou, O Jehovah, [art] my refuge, ) The Most High thou madest thy habitation.
10 Ļaunums tev neuzies, un pie tava dzīvokļa mokas nepiestāsies.
Evil happeneth not unto thee, And a plague cometh not near thy tent,
11 Jo Viņš Saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, tevi pasargāt uz visiem taviem ceļiem.
For His messengers He chargeth for thee, To keep thee in all thy ways,
12 Tie tevi uz rokām nesīs, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.
On the hands they bear thee up, Lest thou smite against a stone thy foot.
13 Pār lauvām un odzēm tu kāpsi un samīsi jaunos lauvas un pūķus.
On lion and asp thou treadest, Thou trampest young lion and dragon.
14 „Viņš tveras pie Manis, un Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu vārdu.
Because in Me he hath delighted, I also deliver him — I set him on high, Because he hath known My name.
15 Viņš Mani piesauc, un Es viņu paklausīšu. Es viņam klāt esmu bēdās, Es viņu gribu izraut un viņu pagodināt.
He doth call Me, and I answer him, I [am] with him in distress, I deliver him, and honour him.
16 Ar ilgu dzīvošanu Es viņu gribu paēdināt un viņam parādīt Savu pestīšanu“.
With length of days I satisfy him, And I cause him to look on My salvation!
