< Psalmi 83 >
1 Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs!
Ein Gesang, ein Lied, von Asaph. Gott, sei nicht still! Schweig nicht! Bleib nicht so ruhig, Gott!
2 Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu.
Denn siehe, Deine Feinde sind geschäftig; das Haupt erheben Deine Hasser.
3 Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā.
Sie halten, Deinem Volk zuwider, listig Rat, beraten gegen Deine Schutzbefohlenen.
4 Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.
Sie sprechen: "Auf, wir wollen sie als Volk vernichten. Nie werde mehr des Namen Israels gedacht!"
5 Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,
Einmütig halten Rat und schließen gegen Dich ein Bündnis
6 Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši,
Edoms und Ismaels Gezelte, Moabs und die der Agarener,
7 Ģebals, Amons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem.
Gebal, Ammon und Amalek, Philisterland und Tyrier.
8 Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela)
Auch Assur schließt sich ihnen an; sie leihen ihren Arm den Söhnen Lots. (Sela)
9 Dari tiem kā Midijanam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kisones upes.
Behandle sie wie Midian, wie Sisara, wie Jabin an dem Kisonsbach!
10 Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem.
Zu Endor wurden sie vertilgt; sie wurden Dünger für das Ackerfeld.
11 Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu,
Tu ihren Edlen wie Oreb und Zeeb, wie Zeba und Salmunna, allen ihren Fürsten!
12 Kas sacīja: ņemsim to jauko Dieva zemi sev par mantu.
Sie sprechen: "Lasset Gottes Auen uns erobern!"
13 Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā.
Mein Gott! Mach sie dem Wirbellaube gleich, den Stoppeln vor dem Winde!
14 Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;
Wie Feuer, das den Wald verzehrt, wie Flammen, Berge sengend,
15 Tāpat dzenies tiem pakaļ ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.
jag ihnen nach mit Deinem Wetter! Und schreckt sie mit Deinem Sturme!
16 Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu.
Füll an ihr Angesicht mit Schmach, auf daß sie Deinen Namen fürchten, Herr!
17 Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā.
Sie sollen schämen sich, für immerdar verwirrt, mit Schanden untergehen!
18 Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, tas Visuaugstākais pār visu pasauli.
Dann merken sie, daß Du mit Deinem Namen heißest