< Psalmi 83 >
1 Asafa dziesma. Ak Dievs, neciet klusu, neesi kā mēms un nekavējies, ak stiprais Dievs!
En Sang. En Salme af Asaf.
2 Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako un Tavi nīdētāji paceļ galvu.
Und dig, o Gud, ikke Ro, vær ej tavs, vær ej stille, o Gud!
3 Tie ņēmās viltīgus padomus pret Taviem ļaudīm un sarunājās pret tiem, ko Tu glabā.
Thi se, dine Fjender larmer, dine Avindsmænd løfter Hovedet,
4 Tie saka tā: nāciet, izdeldēsim tos, ka tie vairs nav tauta, un ka Israēla vārds vairs netop pieminēts.
oplægger lumske Raad mod dit Folk, holder Raad imod dem, du værner:
5 Jo no sirds tie kopā ir sarunājušies un derību pret Tevi derējuši,
»Kom, lad os slette dem ud af Folkenes Tal, ej mer skal man ihukomme Israels Navn!«
6 Edoma un Ismaēliešu teltis, Moabs un Hagarieši,
Ja, de raadslaar i Fællig og slutter Pagt imod dig,
7 Ģebals, Amons un Amaleks, Fīlisti ar Tirus iedzīvotājiem.
Edoms Telte og Ismaeliterne, Moab sammen med Hagriterne,
8 Arī Asurs stāv viņiem klāt un ir Lata bērniem par elkoni. (Sela)
Gebal, Ammon, Amalek, Filisterland med Tyrus's Borgere;
9 Dari tiem kā Midijanam, kā Siseram, kā Jabinam pie Kisones upes.
ogsaa Assur har sluttet sig til dem, Lots Sønner blev de en Arm. (Sela)
10 Tie ir samaitāti Endorā un palikuši zemei par mēsliem.
Gør med dem som med Midjan, som med Sisera og Jabin ved Kisjons Bæk,
11 Dari tos un viņu lielos kungus tā kā Orebu un Zebu, un visus viņu virsniekus kā Zebahu un Calmunu,
der gik til Grunde ved En-Dor og blev til Gødning paa Marken!
12 Kas sacīja: ņemsim to jauko Dieva zemi sev par mantu.
Deres Høvdinger gaa det som Oreb og Ze'eb, alle deres Fyrster som Zeba og Zalmunna,
13 Mans Dievs, dari tos par viesuli, par pelavām vēja priekšā.
fordi de siger: »Guds Vange tager vi til os som Eje.«
14 Tā kā uguns mežu sadedzina, un kā liesma kalnus iededzina;
Min Gud, lad dem blive som hvirvlende Løv, som Straa, der flyver for Vinden.
15 Tāpat dzenies tiem pakaļ ar Savu vētru un iztrūcini tos ar Savām aukām.
Ligesom Ild fortærer Krat og Luen afsvider Bjerge,
16 Pildi viņu vaigus ar kaunu, ka tie, Kungs, meklē Tavu Vārdu.
saa forfølge du dem med din Storm, forfærde du dem med din Hvirvelvind;
17 Lai tie top kaunā un iztrūcinājās mūžīgi mūžam un kļūst apkaunoti un iet bojā.
fyld deres Aasyn med Skam, saa de søger dit Navn, o HERRE;
18 Lai tie atzīst, ka Tu vien ar Savu Vārdu esi Tas Kungs, tas Visuaugstākais pār visu pasauli.
lad dem blues, forfærdes for stedse, beskæmmes og gaa til Grunde Og kende, at du, hvis Navn er HERREN, er ene den Højeste over al Jorden!