Psalmi 2

1 Kāpēc pagāni trako, un ļaudis domā uz nelietību?

[Quare fremuerunt gentes, et populi meditati sunt inania? Astiterunt reges terræ, et principes convenerunt in unum adversus Dominum, et adversus christum ejus.

2 Ķēniņi virs zemes saceļas un valdnieki sadomājās kopā pret To Kungu un pret Viņa svaidīto.

Dirumpamus vincula eorum, et projiciamus a nobis jugum ipsorum.

3 Sarausim viņu saites un atmetīsim viņu virves!

Qui habitat in cælis irridebit eos, et Dominus subsannabit eos.

4 Bet kas debesīs valda, smejas, un Tas Kungs tos tur par nieku.

Tunc loquetur ad eos in ira sua, et in furore suo conturbabit eos.

5 Tad Viņš runās uz tiem Savās dusmās, un ar Savu bardzību Viņš tos iztrūcinās.

Ego autem constitutus sum rex ab eo super Sion, montem sanctum ejus, prædicans præceptum ejus.

6 Bet Es Savu ķēniņu esmu svaidījis pār Ciānu, Savu svēto kalnu.

Dominus dixit ad me: Filius meus es tu; ego hodie genui te.

7 Es sludināšu likumu: Tas Kungs uz mani sacījis: tu esi Mans Dēls, šodien Es tevi esmu dzemdinājis.

Postula a me, et dabo tibi gentes hæreditatem tuam, et possessionem tuam terminos terræ.

8 Prasi Man, tad Es tev došu tautas par mantību, un pasaules galus par īpašumu.

Reges eos in virga ferrea, et tamquam vas figuli confringes eos.

9 Tu tos satrieksi ar dzelzs rīksti, kā podnieka trauku tu tos sadauzīsi.

Et nunc, reges, intelligite; erudimini, qui judicatis terram.

10 Nu tad, jūs ķēniņi, paliekat prātīgi, liekaties pamācīties, jūs soģi virs zemes.

Servite Domino in timore, et exsultate ei cum tremore.

11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un priecājaties ar drebēšanu.

Apprehendite disciplinam, nequando irascatur Dominus, et pereatis de via justa.

12 Skūpstāt To Dēlu, lai Viņš nedusmo un jūs bojā neejat uz ceļa, jo drīz Viņa dusmas iedegsies, bet svētīgi visi, kas pie Viņa tveras.

Cum exarserit in brevi ira ejus, beati omnes qui confidunt in eo.]