Salamana Pamācības 1
1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
[Parabolæ Salomonis, filii David, regis Israël,
2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
ad sciendam sapientiam et disciplinam;
3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
ad intelligenda verba prudentiæ, et suscipiendam eruditionem doctrinæ, justitiam, et judicium, et æquitatem:
4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
ut detur parvulis astutia, adolescenti scientia et intellectus.
5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
Audiens sapiens, sapientior erit, et intelligens gubernacula possidebit.
6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
Animadvertet parabolam et interpretationem, verba sapientum et ænigmata eorum.
7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
Timor Domini principium sapientiæ; sapientiam atque doctrinam stulti despiciunt.]
8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
[Audi, fili mi, disciplinam patris tui, et ne dimittas legem matris tuæ:
9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
ut addatur gratia capiti tuo, et torques collo tuo.
10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
Fili mi, si te lactaverint peccatores, ne acquiescas eis.
11 Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
Si dixerint: Veni nobiscum, insidiemur sanguini; abscondamus tendiculas contra insontem frustra;
deglutiamus eum sicut infernus viventem, et integrum quasi descendentem in lacum; (Sheol h7585)
13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
omnem pretiosam substantiam reperiemus; implebimus domos nostras spoliis:
14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
sortem mitte nobiscum, marsupium unum sit omnium nostrum:
15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
fili mi, ne ambules cum eis; prohibe pedem tuum a semitis eorum:
16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
pedes enim illorum ad malum currunt, et festinant ut effundant sanguinem.
17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Frustra autem jacitur rete ante oculos pennatorum.
18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
Ipsi quoque contra sanguinem suum insidiantur, et moliuntur fraudes contra animas suas.
19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
Sic semitæ omnis avari: animas possidentium rapiunt.]
20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
[Sapientia foris prædicat; in plateis dat vocem suam:
21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
in capite turbarum clamitat; in foribus portarum urbis profert verba sua, dicens:
22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
Usquequo, parvuli, diligitis infantiam, et stulti ea quæ sibi sunt noxia cupient, et imprudentes odibunt scientiam?
23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
convertimini ad correptionem meam. En proferam vobis spiritum meum, et ostendam vobis verba mea.
24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
Quia vocavi, et renuistis; extendi manum meam, et non fuit qui aspiceret:
25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
despexistis omne consilium meum, et increpationes meas neglexistis.
26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
Ego quoque in interitu vestro ridebo, et subsannabo cum vobis id quod timebatis advenerit.
27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
Cum irruerit repentina calamitas, et interitus quasi tempestas ingruerit; quando venerit super vos tribulatio et angustia:
28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
tunc invocabunt me, et non exaudiam; mane consurgent, et non invenient me:
29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
eo quod exosam habuerint disciplinam, et timorem Domini non susceperint,
30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
nec acquieverint consilio meo, et detraxerint universæ correptioni meæ.
31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
Comedent igitur fructus viæ suæ, suisque consiliis saturabuntur.
32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
Aversio parvulorum interficiet eos, et prosperitas stultorum perdet illos.
33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
Qui autem me audierit, absque terrore requiescet, et abundantia perfruetur, timore malorum sublato.]
