Salamana Pamācības 2

1 Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,

[Fili mi, si susceperis sermones meos, et mandata mea absconderis penes te:

2 Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,

ut audiat sapientiam auris tua, inclina cor tuum ad cognoscendam prudentiam.

3 Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,

Si enim sapientiam invocaveris, et inclinaveris cor tuum prudentiæ;

4 Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;

si quæsieris eam quasi pecuniam, et sicut thesauros effoderis illam:

5 Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;

tunc intelliges timorem Domini, et scientiam Dei invenies,

6 (Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:

quia Dominus dat sapientiam, et ex ore ejus prudentia et scientia.

7 Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,

Custodiet rectorum salutem, et proteget gradientes simpliciter,

8 Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )

servans semitas justitiæ, et vias sanctorum custodiens.

9 Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,

Tunc intelliges justitiam, et judicium, et æquitatem, et omnem semitam bonam.]

10 Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,

[Si intraverit sapientia cor tuum, et scientia animæ tuæ placuerit,

11 Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,

consilium custodiet te, et prudentia servabit te:

12 Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,

ut eruaris a via mala, et ab homine qui perversa loquitur;

13 Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,

qui relinquunt iter rectum, et ambulant per vias tenebrosas;

14 Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,

qui lætantur cum malefecerint, et exsultant in rebus pessimis;

15 Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;

quorum viæ perversæ sunt, et infames gressus eorum.

16 Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,

Ut eruaris a muliere aliena, et ab extranea quæ mollit sermones suos,

17 Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;

et relinquit ducem pubertatis suæ,

18 (Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;

et pacti Dei sui oblita est. Inclinata est enim ad mortem domus ejus, et ad inferos semitæ ipsius. (questioned)

19 Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )

Omnes qui ingrediuntur ad eam non revertentur, nec apprehendent semitas vitæ.

20 Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;

Ut ambules in via bona, et calles justorum custodias:

21 Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;

qui enim recti sunt habitabunt in terra, et simplices permanebunt in ea;

22 Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.

impii vero de terra perdentur, et qui inique agunt auferentur ex ea.]