Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
[Fili mi, ne obliviscaris legis meæ, et præcepta mea cor tuum custodiat:
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
longitudinem enim dierum, et annos vitæ, et pacem, apponent tibi.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Misericordia et veritas te non deserant; circumda eas gutturi tuo, et describe in tabulis cordis tui:
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
et invenies gratiam, et disciplinam bonam, coram Deo et hominibus.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Habe fiduciam in Domino ex toto corde tuo, et ne innitaris prudentiæ tuæ.
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
In omnibus viis tuis cogita illum, et ipse diriget gressus tuos.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
Ne sis sapiens apud temetipsum; time Deum, et recede a malo:
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
sanitas quippe erit umbilico tuo, et irrigatio ossium tuorum.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Honora Dominum de tua substantia, et de primitiis omnium frugum tuarum da ei:
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
et implebuntur horrea tua saturitate, et vino torcularia tua redundabunt.]
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
[Disciplinam Domini, fili mi, ne abjicias, nec deficias cum ab eo corriperis:
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
quem enim diligit Dominus, corripit, et quasi pater in filio complacet sibi.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
Beatus homo qui invenit sapientiam, et qui affluit prudentia.
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
Melior est acquisitio ejus negotiatione argenti, et auri primi et purissimi fructus ejus.
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
Pretiosior est cunctis opibus, et omnia quæ desiderantur huic non valent comparari.
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
Longitudo dierum in dextera ejus, et in sinistra illius divitiæ et gloria.
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
Viæ ejus viæ pulchræ, et omnes semitæ illius pacificæ.
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
Lignum vitæ est his qui apprehenderint eam, et qui tenuerit eam beatus.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
Dominus sapientia fundavit terram; stabilivit cælos prudentia.
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
Sapientia illius eruperunt abyssi, et nubes rore concrescunt.]
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
[Fili mi, ne effluant hæc ab oculis tuis. Custodi legem atque consilium,
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
et erit vita animæ tuæ, et gratia faucibus tuis.
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Tunc ambulabis fiducialiter in via tua, et pes tuus non impinget.
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
Si dormieris, non timebis; quiesces, et suavis erit somnus tuus.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Ne paveas repentino terrore, et irruentes tibi potentias impiorum.
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
Dominus enim erit in latere tuo, et custodiet pedem tuum, ne capiaris.]
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
[Noli prohibere benefacere eum qui potest: si vales, et ipse benefac.
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Ne dicas amico tuo: Vade, et revertere: cras dabo tibi: cum statim possis dare.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Ne moliaris amico tuo malum, cum ille in te habeat fiduciam.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Ne contendas adversus hominem frustra, cum ipse tibi nihil mali fecerit.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Ne æmuleris hominem injustum, nec imiteris vias ejus:
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
quia abominatio Domini est omnis illusor, et cum simplicibus sermocinatio ejus.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
Egestas a Domino in domo impii; habitacula autem justorum benedicentur.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
Ipse deludet illusores, et mansuetis dabit gratiam.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
Gloriam sapientes possidebunt; stultorum exaltatio ignominia.]
