< Psalmi 147 >
1 Teiciet To Kungu, jo ir labi, mūsu Dievu slavēt; šī teikšana ir mīlīga un pieklājās.
Halleluja! Ja, det er godt at lovsynge vor Gud, ja, det er lifligt, lovsang sømmer sig.
2 Tas Kungs uztaisa Jeruzālemi, Viņš sapulcina Israēla ļaudis, kas bija izdzīti.
Herren bygger Jerusalem, han samler de spredte af Israel,
3 Viņš dziedina tos, kam satriektas sirdis, un remdē viņu sāpes.
han læger dem, hvis Hjerte er sønderknust, og forbinder deres Sår;
4 Viņš skaita zvaigžņu pulku, Viņš sauc tās visas pa vārdam.
han fastsætter Stjemernes Tal og giver dem alle Navn.
5 Mūsu Kungs ir liels un varens spēkā, Viņa gudrība ir neizmērojama.
Vor Herre er stor og vældig, hans Indsigt er uden Mål;
6 Tas Kungs paceļ bēdīgos un pazemo bezdievīgos līdz zemei.
HERREN holder de ydmyge oppe, til Jorden bøjer han gudløse.
7 Pateiciet Tam Kungam ar slavas dziesmām, teiciet mūsu Dievu ar koklēm!
Syng for HERREN med Tak, leg for vor Gud på Citer!
8 Viņš debesi apklāj ar mākoņiem, Viņš lietu dod zemei, Viņš liek zālei augt uz kalniem;
Han dækker Himlen med Skyer, sørger for Regn til Jorden, lader Græs spire frem på Bjergene og Urter til Menneskers Brug;
9 Viņš lopiem dod barību, jauniem kraukļiem, kad tie sauc.
Føde giver han Kvæget og Ravneunger, som skriger;
10 Viņam nav labs prāts pie zirga stipruma, Viņam nepatīk vīra lieli.
hans Hu står ikke til stærke Heste, han har ikke Behag i rapfodet Mand;
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas gaida uz Viņa žēlastību.
HERREN har Behag i dem, der frygter ham, dem, der bier på hans Miskundhed.
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme, slavē savu Dievu, Ciāna.
Lovpris HERREN, Jerusalem, pris, o Zion, din Gud!
13 Jo Viņš stiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tur iekšā.
Thi han gør dine Portstænger stærke, velsigner dine Børn i din Midte;
14 Viņš dod mieru tavām robežām, Viņš tevi paēdina ar briedušiem kviešiem.
dine Landemærker giver han Fred, mætter dig med Hvedens Fedme;
15 Viņš sūta Savas apsolīšanas virs zemes, Viņa vārds tek(izplatās) ar steigšanos.
han sender sit Bud til Jorden, hastigt løber hans Ord,
16 Viņš dod sniegu kā vilnu, Viņš kaisa salnu kā pelnus.
han lader Sne falde ned som Uld, som Aske spreder han Rim,
17 Viņš met Savu krusu kā kumosus. Kas var pastāvēt priekš Viņa aukstuma?
som Brødsmuler sender han Hagl, Vandene stivner af Kulde fra ham;
18 Viņš sūta Savu vārdu, un kūst, Viņš liek savam vējam pūst, tad ūdeņi notek.
han sender sit Ord og smelter dem, de strømmer, når han rejser sit Vejr.
19 Viņš Jēkabam dara zināmu Savu vārdu, Israēlim Savus likumus un tiesas,
Han kundgør sit Ord for Jakob, sine Vedtægter og Lovbud for Israel.
20 Tā Viņš nedara nevienai citai tautai; Viņa tiesas tās nepazīst. Alleluja!
Så gjorde han ikke mod andre Folk, dem kundgør han ingen Lovbud. Halleluja!