< Salamana Pamācības 2 >

1 Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
Min Søn, når du tager imod mine ord og gemmer mine Pålæg hos dig,
2 Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
idet du låner Visdom Øre og bøjer dit Hjerte til Indsigt,
3 Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
ja, kalder du på Forstanden og løfter din Røst efter Indsigt,
4 Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
søger du den som Sølv og leder den op som Skatte,
5 Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
da nemmer du HERRENs Frygt og vinder dig Kundskab om Gud.
6 (Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
Thi HERREN, han giver Visdom, fra hans Mund kommer Kundskab og Indsigt.
7 Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
Til retsindige gemmer han Lykke, han er Skjold for alle med lydefri Vandel,
8 Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
idet han værner Rettens Stier og vogter sine frommes Vej.
9 Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
Da nemmer du Retfærd, Ret og Retsind, hvert et Spor, som er godt.
10 Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
Thi Visdom kommer i dit Hjerte, og Kundskab er liflig for din Sjæl;
11 Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
Kløgt skal våge over dig, Indsigt være din Vogter -
12 Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
idet den frier dig fra den ondes Vej, fra Folk, hvis Ord kun er vrange, -
13 Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
som går fra de lige Stier for at vandre på Mørkets Veje.
14 Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
som glæder sig ved at gøre ondt og jubler over vrangt og ondt,
15 Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
de, som går krogede Stier og følger bugtede Spor -
16 Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
idet den frier dig fra Andenmands Hustru, fra fremmed Kvinde med sleske Ord,
17 Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
der sviger sin Ungdoms Ven og glemmer sin Guds Pagt;
18 (Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
thi en Grav til Døden er hendes Hus, til Skyggerne fører hendes Spor;
19 Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
tilbage vender ingen, som går ind til hende, de når ej Livets Stier
20 Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
at du må vandre de godes Vej og holde dig til de retfærdiges Stier;
21 Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
thi retsindige skal bo i Landet, lydefri levnes deri,
22 Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.
men gudløse ryddes af Landet, troløse rykkes derfra.

< Salamana Pamācības 2 >