Salamana Pamācības 1
1 Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, sakāmie vārdi,
Mudre izreke Salomona, sina Davidova, kralja izraelskog:
2 Atzīt gudrību un mācību, un saprast prātīgu valodu,
da se spozna mudrost i pouka, da se shvate razumne riječi;
3 Pieņemties apdomībā, taisnībā, tiesā un skaidrībā,
da se primi umna pouka, pravda i pravica i nepristranost;
4 Ka tiem vēl nejēgām tiek samaņa, jauniem atzīšana un apdomīgs prāts.
da se dade pamet neiskusnima, mladiću znanje i umijeće;
5 Kas gudrs, klausīs un pieaugs mācībā, un kas prātīgs, ņemsies labus padomus,
kad mudar čuje, da umnoži znanje, a razuman steče mudrije misli;
6 Ka izprot sakāmus vārdus un mīklas, gudro valodas un viņu dziļos vārdus.
da razumije izreke i prispodobe, riječi mudraca i njihove zagonetke.
7 Tā Kunga bijāšana ir atzīšanas iesākums; gudrību un mācību ģeķi nicina.
Strah je Gospodnji početak spoznaje, ali ludi preziru mudrost i pouku.
8 Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību;
Poslušaj, sine moj, pouku oca svoga i ne odbacuj naputka svoje majke!
9 Jo tas ir jauks krāšņums tavai galvai un zelta rota tavam kaklam.
Jer će ti biti ljupki vijenac na glavi i ogrlica oko tvoga vrata.
10 Mans bērns, kad grēcinieki tevi vilina, tad neklausi!
Sine moj, ako te grešnici mame, ne pristaj;
11 Kad tie saka: „Nāc mums līdz, glūnēsim uz asinīm, glūnēsim uz nenoziedzīgo par nepatiesu!
ako bi rekli: “Hodi s nama, da vrebamo krv, čekamo u zasjedi nevina ni za što;
da ih progutamo žive kao carstvo smrti i cijele kao one koji silaze u grob; (Sheol h7585)
13 Mēs atradīsim visādas dārgas mantas, pildīsim savus namus ar laupījumu.
naplijenit ćemo svakojaka blaga, napuniti svoje kuće plijenom;
14 Tava daļa tev būs mūsu starpā, viens pats maks būs mums visiem.“
bacat ćeš s nama svoj ždrijeb, svi ćemo zajedno imati jednu kesu.”
15 Mans bērns, nestaigā vienā ceļā ar tiem; sargi savu kāju no viņu pēdām;
Sine moj, ne idi s njima na put, makni nogu od njihove staze.
16 Jo viņu kājas skrien uz ļaunu un steidzās asinis izliet.
Jer na zlo trče svojim nogama i hite prolijevati krv.
17 Bet lai arī tīklu izplāta visiem putniem priekš acīm; tas ir par velti!
Jer uzalud je razapinjati mrežu pred očima svima pticama.
18 Tā arī viņi glūn uz savām pašu asinīm un glūn uz savu pašu dzīvību.
A oni vrebaju vlastitu krv, postavljaju zasjedu svojemu životu.
19 Tā iet visiem, kas plēš netaisnu mantu; kam šī ir, tam tā paņem dzīvību.
Takva je sudba svih lakomih na ružan dobitak: on ih života stane.
20 Dieva gudrība skaņi sauc uz lielceļiem, uz ielām tā paceļ savu balsi;
Mudrost glasno uzvikuje na ulici, na trgovima diže svoj glas;
21 Tā izsaucās, kur ļaužu vislielais troksnis; kur ieiet pilsētas vārtos, tā runā savu valodu:
propovijeda po bučnim uglovima, na otvorenim gradskim vratima govori svoje riječi:
22 Cik ilgi, nejēgas, jūs mīlēsiet nejēdzību, un smējējiem gribēsies apsmiet, un ģeķi ienīdēs atzīšanu?
“Dokle ćete, vi glupi, ljubiti glupost i dokle će podsmjevačima biti milo podsmijevanje, i dokle će bezumnici mrziti znanje?
23 Griežaties pie manas mācības! Redzi, es jums došu savu garu un jums darīšu zināmus savus vārdus.
Poslušajte moju opomenu! Gle, svoj duh pred vas izlijevam, hoću vas poučiti svojim riječima.
24 Tādēļ nu, ka es aicināju, un jūs liedzaties, ka savu roku izstiepju, un nav, kas uzklausa,
Koliko sam vas zvala, a vi ste odbijali; pružala sam ruku, ali je nitko ne opazi.
25 Un jūs visu manu padomu atmetiet un manas pārmācības negribiet;
Nego ste odbacili svaki moj savjet i niste poslušali moje opomene;
26 Tādēļ arī es smiešos par jūsu postu, es smiešos, kad jums izbailes uzies,
zato ću se i ja smijati vašoj propasti, rugat ću se kad vas obuzme tjeskoba:
27 Kad pār jums izbailes nāks kā auka, un posts jums uzbruks kā vētra, kad briesmas un bailes jums uzies.
kad navali na vas strah kao nevrijeme i zgrabi vas propast kao vihor, kad navali na vas nevolja i muka.
28 Tad tie mani sauks, bet es neatbildēšu, tie mani meklēs agri, bet mani neatradīs,
Tada će me zvati, ali se ja neću odazvati; tražit će me, ali me neće naći.
29 Tādēļ ka tie atzīšanu ienīdējuši un Tā Kunga bijāšanu nav pieņēmuši.
Jer su mrzili spoznaju i nisu izabrali Gospodnjeg straha
30 Tiem negribējās mana padoma, tie ir nicinājuši visu manu pārmācīšanu;
niti su poslušali moj savjet, nego su prezreli svaku moju opomenu.
31 Tādēļ tie ēdīs no sava ceļa augļiem, un būs paēduši no saviem padomiem.
Zato će jesti plod svojeg vladanja i nasititi se vlastitih savjeta.
32 Jo nesaprašu nomaldīšanās tos nokauj, un ģeķu pārdrošība tos nomaitā.
Jer glupe će ubiti njihovo odbijanje, a nemar će upropastiti bezumne.
33 Bet kas mani klausa, tas dzīvos droši, un savā mierā tas ļauna nebīsies.
A tko sluša mene, bezbrižan ostaje i spokojno živi bez straha od zla.”
