Salamana Pamācības 2
1 Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
Sine moj, ako primiš moje riječi i pohraniš u sebi moje zapovijedi,
2 Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
i uhom svojim osluhneš mudrost i obratiš svoje srce razboru;
3 Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
jest, ako prizoveš razum i zavapiš za razborom;
4 Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
ako ga potražiš kao srebro i tragaš za njim kao za skrivenim blagom -
5 Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
tada ćeš shvatiti strah Gospodnji i naći ćeš Božje znanje.
6 (Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
Jer Jahve daje mudrost, iz njegovih usta dolazi znanje i razboritost.
7 Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
On pravednicima pruža svoju pomoć, štit je onih koji hode u bezazlenosti.
8 Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
Jer on štiti staze pravde i čuva pute svojih pobožnika.
9 Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
Tada ćeš shvatiti pravdu, pravicu, pravednost i sve staze dobra,
10 Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
jer će mudrost ući u tvoje srce i spoznaja će obradovati tvoju dušu.
11 Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
Oprez će paziti na te i razboritost će te čuvati:
12 Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
da te izbavi od zla puta, od varava čovjeka,
13 Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
od onih koji ostavljaju staze poštenja te idu mračnim putovima;
14 Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
koji se vesele čineći zlo i likuju u opačinama zloće;
15 Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
kojih su staze krive i koji su opaki na svojim putovima;
16 Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
da te izbavi od preljubnice i od tuđinke koja laska riječima;
17 Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
koja ostavlja prijatelja svoje mladosti i zaboravlja zavjet svoga Boga
18 (Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
jer joj kuća tone u smrt i njezini putovi vode mrtvima.
19 Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
Tko god zalazi k njoj ne vraća se nikad i ne nalazi više putove života.
20 Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
Zato idi putem čestitih i drži se staza pravedničkih!
21 Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
Jer samo će pravedni nastavati zemlju i bezazleni će ostati na njoj.
22 Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.
A opake će zbrisati sa zemlje i bogohulnike iščupati iz nje.
