Salamana Pamācības 3
1 Mans bērns, neaizmirsti manu mācību, bet lai tava sirds patur manus baušļus.
O anake, ko haliño o entakoo le ampañambeno ty tro’o o lilikoo,
2 Jo tie tev pieliks daudz dienu un dzīvības gadus un mieru.
Le halavan’andro naho taon-kavelo vaho fierañerañañe ty hatovoñ’ ama’o.
3 Žēlastība un ticība tevi neatstās; sien tos ap savu kaklu un ieraksti tos savas sirds galdiņā;
Ko ado’o hieng’azo ty fatarihañe naho ty hatò; rohizo am-bozo’o eo, sokiro an-takelan-tro’o ao,
4 Tad tu atradīsi žēlastību un labprātību Dieva un cilvēku acīs.
hahaoniña’o hamaràm-bintañe vaho tahinañe soa ampivazohoan’ Añahare naho ondatio.
5 Paļaujies uz To Kungu no visas savas sirds un nepaļaujies uz savu gudrību.
Miatoa am’ Iehovà an-kaampon-tro’o vaho ko iatoa’o ty hilala’o;
6 Visos savos ceļos ņem Viņu vērā, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas
Iantofo amy ze hene lia’o, le ho vantañe’e o lala’oo.
7 Neesi gudrs savās acīs; bīsties To Kungu un atkāpies no ļauna.
Ko manao mahihitse a maso’o; mirevendreveña am’ Iehovà vaho ihankaño ty hatsivokarañe,
8 Tās būs tavai miesai zāles, kas dziedina, un atspirgšana taviem kauliem.
ie ho fijangañan-tsandri’o, vaho fameloman-taola’o.
9 Godā To Kungu no savas mantas, un no visa sava ienākuma pirmajiem,
Iasio t’Iehovà amo vara’oo, naho ami’ty lohavoa’ o nampitomboe’oo;
10 Tad tavi šķūņi pildīsies ar pilnību, un tavi vīna spaidi plūdīs no jauna vīna.
Le handopolopo, hamopòke ty an-driha’o ao vaho handopatse divay vao o sajoa’oo.
11 Mans bērns, neatmet Tā Kunga pamācīšanu, un lai viņa pārmācīšana tev neriebj;
O anake, ko sirikae’o ty fandilova’ Iehovà ko heje’o o fañendaha’eo,
12 Jo ko Tas Kungs mīļo, to Viņš pārmāca, kā tēvs dēlu, pie kā tam labs prāts.
fa lilove’ Iehovà ty kokoa’e, hambañe ami’ty rae i anadahy ampokofe’ey.
13 Svētīgs tas cilvēks, kas atradis gudrību, un cilvēks, kam tiek saprašana.
Haha t’ indaty mahaonin-kihitse, naho t’indaty itomboan-kilala,
14 Viņu mantot ir labāki nekā sudrabu mantot, un viņu krāt labāki nekā spožu zeltu.
fa lombolombo ty fitomboam-bolafoty ty fibodobodoa’e, vaho ambonem-bolamena ty havokara’e.
15 Viņa ir dārgāka pār pērlēm un viss, ko tu kārotos, tai netiek līdzi.
Sarotse te amo safirao vaho tsy amo salalae’oo ty mañirinkiriñ’aze.
16 Garš mūžs ir viņas labā rokā, un viņas kreisā bagātība un gods.
Lava-havelo ty am-pitàn-kavana’e vara naho asiñe ro am-pitàn-kavia’e.
17 Viņas ceļi ir jauki ceļi, un visas viņas tekas ir miers.
Lalam-panintsiñañe o lala’eo, vaho fierañerañañe o lalam-pandia’eo.
18 Viņa ir dzīvības koks tiem, kas viņu tver, un kas viņu cieti tur, tas ir laimīgs.
Hataen-kavelon-dre amo mivontititse ama’eo; naho hene haha ze mamejañe aze.
19 Tas Kungs ar gudrību licis pamatus zemei, ar saprašanu viņš sataisījis debesis.
Hihitse ty nañoriza’ Iehovà ty tane toy; Hilala ty nampijadoña’e o likerañeo;
20 Caur viņa ziņu plūda ūdens plūdi, un padebeši pilēja ar rasu.
O hilala’eo ro ampiborahañe o lalekeo, vaho ampitsopaha’ o rahoñeo mika.
21 Mans bērns, lai tās neizzūd no tavām acīm, pasargi apdomīgu prātu un samaņu.
O anake, asoao tsy hisitake am-pahatreava’o ao o raha zao: vontitiro ty hihitse to naho ty filieram-batañe,
22 Jo tā būs tavas dvēseles dzīvība un glītums tavam kaklam.
hamelombeloñe ty tro’o, naho handravake ty vozo’o.
23 Tad tu savu ceļu staigāsi droši, un tava kāja nepiedauzīsies;
Le handena’o an-kanintsiñe ty lia’o, vaho tsy hikotrofotse ty tombo’o.
24 Apguldamies tu nebīsies, bet gulēsi, un tavs miegs būs gards.
Tsy ho hembañe te mandre; eka ie mihitsy, ho mamy ty firoro’o.
25 Tu nebīsies no piepešas izbailes, nedz no bezdievīgo posta, kad tas nāk;
Ko mianifañe te ivotraha’ ty mampangebahebake, ndra ty fampiantoañe o lo-tserekeo te mifetsake.
26 Jo Tas Kungs būs tavs patvērums un pasargās tavu kāju no valgiem.
fa Iehovà ro hatokisa’o naho hitañe ty tombo’o tsy ho fandriheñe.
27 Neliedzies labu darīt, kam tas nākas, ja Dievs devis, ka tev pie rokas, to darīt;
Ko tana’o ami’ty mañeva ty soa, naho an-taña’o ty mahaeneñe aze.
28 Nesaki uz savu tuvāko: „Ej un nāc, es tev rīt došu!“un tev tomēr ir.
Ko manao ty hoe am’ondatio: Akia hey, le mibaliha, vaho hamaray ty hanolorako azo— ie ama’o ao avao.
29 Neperē ļauna pret savu tuvāko, kad tas tev uzticēdamies pie tevis dzīvo.
Ko mikitro-draty am’ ondatio, ie mimoneñe am-patokisañe marine’ azo.
30 Nebaries par nepatiesu ar cilvēku ja viņš tev ļauna nav darījis.
Ko liera’o tsi-aman-tali’e ty ondaty tsy nanjoam-boiñe.
31 Neapskaudi varas darītāju un neizraugies sev neviena no viņa ceļiem;
Ko tsikirihe’o t’indaty piaroteñe vaho ko joboñe’o o sata’eo;
32 Jo netiklais Tam Kungam ir negantība, bet viņam ir draudzība ar sirdsskaidriem.
tiva am’ Iehovà ty mengoke; fe itraofa’e safiry ty vantañe.
33 Tā Kunga lāsti ir bezdievīga namā, bet taisno mājas vietu viņš svētī.
Nafà’ Iehovà ty akiba’ o lo-tserekeo, fe tahie’e ty kivoho’ o vantañeo.
34 Smējējus tiešām viņš apsmies, bet pazemīgiem dos žēlastību.
Toe ati’e o mpanitseo, fe isohe’e ty mpireke.
35 Gudrie iemantos godu, bet ģeķi atradīs kaunu.
Handova hasiñe o mahihitseo, fa onjone’ o seretseo ka ty mahasalatse.
