Salamana Pamācības 2
1 Mans bērns, ja tu pieņemsi manus vārdus, un sirdī glabāsi manu mācību,
O anake, naho iantofa’o o fivolakoo vaho akafi’o añ’ova’o ao o lilikoo,
2 Savu ausi griezt uz gudrību un savu sirdi uz atzīšanu,
naho añilaña’o sofiñe ty hihitse, naho anokilaña’o troke ty hilala,
3 Tiešām, ja tu atzīšanas lūgsies un savu balsi pacelsi pēc saprašanas,
naho kaihe’o ty fitsikarahañe, naho pazahe’o ty faharendrehañe
4 Ja tu viņu meklēsi kā sudrabu un tai pakaļ dzīsies kā mantai;
naho itsoeha’o hoe volafoty ikodebea’o hoe vara mikafitse:
5 Tad tu sapratīsi Tā Kunga bijāšanu un atradīsi Dieva atzīšanu;
Le ho rendre’o ty fañeveñañ’ am’ Iehovà vaho hitendreke ty fahafohinañe an’Andrianañahare.
6 (Jo Tas Kungs dod gudrību, no viņa mutes nāk atzīšana un saprašana:
Fa manolo-kihitse t’Iehovà boak’am-palie’e ao ty hilala naho ty faharendrehañe.
7 Viņš taisniem paglabā labklāšanos un ir par bruņām tiem, kas bezvainībā staigā,
Añaja’e hihitse maharongatse amo vantañeo, fikalan-dRe amo mpañavelo an-kahitiañeo,
8 Sargādams taisnības ceļus un pasargādams savu taisno tekas; )
arova’e o lalan-katòo, naho ambena’e ty lala’ o noro’eo.
9 Tad tu atzīsi, kas taisnība un tiesa, un kas skaidrība un ceļš uz visu labu,
Le ho fohi’o ty havantañañe naho ty hatò, naho ty hamiràñe, vaho ze lalañe soa;
10 Ja gudrība nāks tavā sirdī, un atzīšana tavai dvēselei būs mīļa,
Hizilik’ añ’ova’o ao ty hihitse, naho hahafale ty tro’o ty hilala;
11 Tad labs padoms tevi pasargās un saprašana tevi paglabās,
Hañambeñ’ azo ty filieram-batañe, hijilova’ ty faharendrehañe;
12 Ka tā tevi izglābj no ļauna ceļa, no vīra, kas netiklību runā,
hasita’e ami’ty lalan-karatiañe, amy t’indaty mivolam-bìlañe,
13 Kas atstājuši skaidrības ceļus, staigā pa tumsības ceļiem,
amo miveve boak’ amo lalan-kahitiañeoo, hijarabajaraba amo lalan-kaieñeo,
14 Kas priecājās ļaunu darīt un prieku atrod netiklībā un viltībā,
amo mirebek’ ami’ty hatsivokarañeo, naho mifale ami’ty hamengohan- karatiañeo,
15 Kuru ceļi ir greizi, un kas savās tekās netikli;
ie mikelokeloke an-dia, vaho miridrike an-dalañe;
16 Ka tā tevi izglābj no svešas sievas, no svešnieces ar mīkstiem vārdiem,
Hamotsots’azo ami’ty tsimirirañe, ami’ty karapilo mitsiriry an-drehake,
17 Kas atstāj savas jaunības vīru, un aizmirst sava Dieva derību;
i namorintseñe ty valin-katorà’ey, vaho mandikoke i fañinan’ Añahare’ey.
18 (Jo viņas nams pašķiebjās uz nāvi, un viņas ceļi pie miroņiem;
Migodroñe mb’am-pihomahañe ao ty akiba’e, minday mb’an-kavilasy ao o lala’eo;
19 Visi, kas pie tās ieiet, negriežas atpakaļ, nedz atrod dzīvības ceļus; )
Le lia’e tsy mimpoly ze miheo mb’ama’e ao, tsy ho taka’e ka o lalan-kaveloñeo.
20 Ka, lai tu staigā pa labo ceļiem un sargi taisno tekas;
Aa le handenà’o ty lala’ o soao, naho hifahara’o o lala’ o vantañeoo.
21 Jo taisnie dzīvos zemē, un sirdsskaidrie tur paliks;
Fa hitoboke amy taney o vañoñeo, vaho himoneñe ao o malio-tahiñeo;
22 Bet bezdievīgie no zemes taps izdeldēti, un kas ticību netur, no tās taps izsakņoti.
Fe haitoañe amy taney o lo-tserekeo, vaho ho voroteñe o mpamañahio.
