Salamana Pamācības 16
1 Cilvēks sirdī gan apņemas, bet no Tā Kunga nāk, ko mēle runā.
Priprave srca v človeku in odgovor z jezika sta od Gospoda.
2 Cilvēka ceļi visi ikkatram savās acīs šķīsti; bet Tas Kungs pārbauda sirdi.
Vse človekove poti so čiste v njegovih lastnih očeh, toda Gospod tehta duhove.
3 Pavēli savus darbus Tam Kungam, tad tavi nodomi pareizi izdosies.
Svoja dela izroči Gospodu in tvoje misli bodo uspele.
4 Tas Kungs visu ir darījis pēc savas ziņas, arī bezdievīgo uz ļauno dienu.
Gospod je vse stvari naredil zase, da, celo zlobne za dan zla.
5 Ikviens, kam lepna sirds, Tam Kungam ir negantība, tiešām tiesa, tas nesodīts nepaliks.
Kdorkoli, ki je v srcu ponosen, je ogabnost Gospodu. Čeprav se roka rokuje z roko, on ne bo nekaznovan.
6 Caur žēlastību un ticību noziegumi top salīdzināti, un caur Tā Kunga bijāšanu cilvēks izsargās no ļauna.
Z usmiljenjem in resnico je krivičnost očiščena in s strahom pred Gospodom ljudje odidejo od zla.
7 Kad cilvēka ceļi Tam Kungam patīk, tad tas pat viņa ienaidniekus ar to salīdzina.
Kadar človekove poti ugajajo Gospodu, on celo njegove sovražnike pripravi, da so v miru z njim.
8 Labāk ir mazumiņš ar taisnību, nekā liels ienākums ar netaisnību.
Boljše je malo s pravičnostjo, kakor velika poplačila brez pravice.
9 Cilvēka sirds nodomā savu ceļu, bet Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
Človekovo srce snuje svojo pot, toda Gospod usmerja njegove korake.
10 Dieva padoms ir uz ķēniņa lūpām; viņa mutei neviļās tiesā.
Božanska razsodba je na kraljevih ustnicah, njegova usta ne grešijo na sodbi.
11 Taisni svari un svara kausi ir no Tā Kunga, un visi svara akmeņi maisā viņa darbs.
Pravična utež in tehtnica sta Gospodovi, vse uteži iz torbe so njegovo delo.
12 Bezdievību darīt ķēniņiem ir negantība; jo caur taisnību goda krēsls top stiprināts.
Zagrešiti zlobnost je kraljem ogabnost, kajti prestol je utrjen s pravičnostjo.
13 Taisnas lūpas ķēniņiem labi patīk; un kas patiesību runā, to tie mīļo.
Pravične ustnice so kraljem veselje in ljubijo tistega, ki govori resnico.
14 Ķēniņa dusmas ir nāves vēsts, bet gudrs vīrs tās remdē.
Kraljev bes je kakor poslanci smrti, toda moder človek ga bo pomiril.
15 Ķēniņa vaiga spīdumā ir dzīvība, un viņa laipnība kā vēlais lietus.
V svetlobi kraljevega obličja je življenje in njegova naklonjenost je kakor oblak poznega dežja.
16 Gudrību iemantot, cik daudz labāki tas ir pār zeltu, un saprašanā ņemties sver vairāk nekā sudrabs.
Kako mnogo bolje je pridobiti modrost kakor zlato! In toliko bolje izbrati pridobivanje razumevanja kakor srebro!
17 Taisna ceļš ir izsargāties no ļauna, kas savu ceļu sargā, tas pasargā savu dvēseli.
Glavna cesta iskrenega je, da odide od zla, kdor varuje svojo pot, ohranja svojo dušo.
18 Lepojies un tu iesi postā; lielies un tu kritīsi
Ponos gre pred uničenjem in ošaben duh pred padcem.
19 Labāki ir pazemīgam būt ar pazemīgiem, nekā laupījumu dalīt ar lepniem.
Bolje je biti ponižnega duha s ponižnimi, kakor deliti plen s ponosnimi.
20 Kas gudrs visās lietās, atrod labumu; un svētīgs, kas uz To Kungu paļaujas.
Kdor modro ravna z zadevo, bo našel dobro in kdorkoli zaupa v Gospoda, je srečen.
21 Kam samanīga sirds, to sauc par gudru, un mīlīgas lūpas vairo atzīšanu.
Moder v srcu bo imenovan razsoden in ljubkost ustnic povečuje znanje.
22 Saprašana ir dzīvs avots tam, kam tā ir; bet ģeķu pamācīšana paliek ģeķība.
Razumevanje je vrelec življenja tistemu, ki ga ima, toda poučevanje bedakov je neumnost.
23 Gudra sirds māca savu muti un vairo uz savām lūpām atzīšanu.
Srce modrega poučuje njegova usta in dodaja učenje njegovim ustnicam.
24 Laipnīga valoda ir tīrs medus, dvēselei salda un kauliem zāles, kas dziedina.
Prijetne besede so kakor satovje, sladke duši in zdravje kostem.
25 Dažs ceļš liekās iesākumā labs, bet savā galā ved nāvē.
Je pot, ki se zdi človeku pravilna, toda njen konec so poti smrti.
26 Kas (citu) apgrūtina, apgrūtina sev pašu; jo tāds savu muti atdara pret sev pašu.
Kdor se trudi, se trudi zase, kajti njegova usta to od njega nujno potrebujejo.
27 Nelietis saceļ nelaimi, un uz viņa lūpām ir kā degots uguns.
Brezbožen človek koplje zlo in na njegovih ustnicah je kakor goreč ogenj.
28 Netikls cilvēks ceļ ķildas, un lišķis sarīdina radus.
Kljubovalen človek seje prepir in opravljivec razdvaja glavne prijatelje.
29 Kas savu tuvāko kārdina un viņu noved uz nelabu ceļu, tas padara varas darbu.
Nasilnež privablja svojega soseda in ga vodi na pot, ki ni dobra.
30 Kas ar acīm met, tas nodomā blēņas; kas lūpas sakož, tas gatavs uz ļaunu;
Zapira svoje oči, da si izmišlja kljubovalne reči, premikanje njegovih ustnic prinaša zlo.
31 Sirmi mati ir goda kronis; uz taisnības ceļa to atrod.
Osivela glava je krona slave, če je ta najdena na poti pravičnosti.
32 Lēnprātīgais ir labāks nekā stiprais; un kas sevi pašu valda, labāks nekā, kas pilsētu ieņem.
Kdor je počasen za jezo, je boljši kakor mogočen in kdor vlada svojemu duhu kakor tisti, ki zavzema mesto.
33 Meslus met klēpī, bet Tas Kungs ir tas nolēmējs.
Žreb je vržen v naročje, toda njegova celotna razporeditev je od Gospoda.
