Salamana Pamācības 10
1 Salamana sakāmie vārdi. Gudrs dēls ir tēva prieks, bet ģeķīgs mātes sirdēsti.
Salomonovi pregovori. Moder sin dela očeta srečnega, toda nespameten sin je potrtost svoji materi.
2 Netaisnas mantas nelīdz nenieka, bet taisnība izpestī no nāves.
Zakladi zlobnosti nič ne koristijo, toda pravičnost osvobaja pred smrtjo.
3 Tas Kungs taisnai dvēselei neliek bada ciest; bet bezdievīga negausību viņš izšķiež.
Gospod ne bo trpel, da duša pravičnega izstrada, toda odvrže imetje zlobnega.
4 Kas slinku roku strādā, top nabags; bet čakla roka dara bagātu.
Reven postaja tisti, ki ravna s počasno roko, toda roka marljivega dela bogastvo.
5 Kas vasarā sakrāj, ir prātīgs; bet kas pļaujamā laikā guļ, paliek kaunā.
Kdor zbira poleti, je moder sin, toda kdor ob žetvi spi, je sin, ki povzroča sramoto.
6 Svētība pār taisna galvu, bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
Blagoslovi so na glavi pravičnega, toda nasilje pokriva usta zlobnega.
7 Taisnam piemiņa paliek svētīta, bet bezdievīgiem slava iznīks.
Spomin na pravičnega je blagoslovljen, toda ime zlobnega bo strohnelo.
8 Kam gudra sirds, tas pieņem mācību, bet kas muti palaiž, ies bojā.
Moder v srcu bo sprejel zapovedi, toda žlobudrav bedak bo padel.
9 Kas skaidrībā staigā, tas staigā ar mieru; bet kas savus ceļus groza, to pienāks.
Kdor hodi pošteno, hodi varno; toda kdor svoje poti izkrivlja, bo razpoznan.
10 Kas ar acīm met, tas pieved bēdas; un kas muti palaiž, ies bojā.
Kdor zavija z očesom, povzroča bridkost, toda žlobudrav bedak bo padel.
11 Taisnam mute ir dzīvības avots; bet bēdas aizbāzīs bezdievīgiem muti.
Usta pravičnega človeka so izvir življenja, toda nasilje pokriva usta zlobnega.
12 Ienaids ceļ bāršanos; bet mīlestība apklāj visus pārkāpumus.
Sovraštvo razvnema prepire, toda ljubezen pokriva vse grehe.
13 Uz prātīga lūpām rodas gudrība, bet pār ģeķa muguru nāk rīkste.
Na ustnicah tistega, ki ima razumevanje, je najti modrost, toda palica je za hrbet tistega, ki je brez razumevanja.
14 Prātīgie pietur savu padomu, bet ģeķu mute ir briesmas tuvumā.
Modri ljudje kopičijo spoznanje, toda usta nespametnega so blizu uničenja.
15 Bagātam manta ir viņa stiprā pils, bet tukšinieku briesmas ir viņu nabadzība.
Bogataševo premoženje je njegovo močno mesto. Uničenje revnih je njihova revščina.
16 Taisna krājumiņš ir uz dzīvību, bet bezdievīga ienākums uz grēku.
Trud pravičnega se nagiba k življenju, sad zlobnega h grehu.
17 Pārmācīšanu pieņemt ir ceļš uz dzīvību, bet kas par mācību nebēdā, tas maldās.
Tisti, ki se drži poučevanja, je na poti življenja, toda kdor odklanja opomin, se moti.
18 Viltīgas lūpas slēpj ienaidu, un kas niknu slavu ceļ, ir nelga.
Kdor z lažnivimi ustnicami skriva sovraštvo in kdor izreka obrekovanje, je bedak.
19 Vārdu pulkā netrūkst grēku, bet kas savas lūpas valda, ir gudrs.
V množici besed ne manjka greha, toda kdor zadržuje svoje ustnice, je moder.
20 Taisnam mēle ir tīrs sudrabs, bezdievīgā sirds neder nekam.
Jezik pravičnega je kakor izbrano srebro, srce zlobnega je malo vredno.
21 Taisna lūpas daudziem ganība, bet ģeķi nomirs savā sirds ģeķībā.
Ustnice pravičnega hranijo mnoge, toda bedaki umrejo zaradi pomanjkanja modrosti.
22 Tā Kunga svētība dara bagātu, un rūpes tur nekā nepieliek.
Gospodov blagoslov, ta bogatí in s tem on ne dodaja nobene bridkosti.
23 Ģeķim prieks, blēņas darīt, bet prātīgam vīram gudrība.
To je kakor zabava bedaku, da počne vragolijo, toda razumevajoč človek ima modrost.
24 No kā bezdievīgais bīstas, tas viņam uziet, un ko taisnie vēlās, to Viņš tiem dod.
Strah zlobnega bo prišel nanj, toda želja pravičnega bo zagotovljena.
25 Tā kā vētra pārskrien, tāpat bezdievīgā vairs nebūs, bet taisnais pastāv mūžīgi.
Kakor mine vrtinčast veter, tako zlobnega ni več, toda pravični je večen temelj.
26 Kā skābums zobiem un dūmi acīm, tā sliņķis tiem, kas to sūta.
Kakor kis zobem in kakor dim očem, tako je lenuh tistim, ki ga pošljejo.
27 Tā Kunga bijāšana vairo dienas, bet bezdievīgo gadi top paīsināti.
Strah Gospodov podaljšuje dneve, toda leta zlobnega bodo skrajšana.
28 Ko taisnie gaida, būs līksmība, bet bezdievīgo cerība zudīs.
Upanje pravičnega bo veselje, toda pričakovanje zlobnega bo propadlo.
29 Tā Kunga ceļš sirdsskaidriem ir par stiprumu, bet ļauna darītājiem par izbailēm.
Gospodova pot je moč iskrenemu, toda uničenje bo za delavce krivičnosti.
30 Taisnais nešaubīsies ne mūžam, bet bezdievīgie nepaliks zemes virsū.
Pravični ne bo nikoli odstranjen, toda zloben ne bo poselil zemlje.
31 No taisnā mutes zaļo gudrība, bet netikla mēle taps izdeldēta.
Usta pravičnega prinašajo modrost, toda kljubovalen jezik bo odrezan.
32 Taisnā lūpas zin, kas pieklājās, bet bezdievīgo mute ir netikla.
Ustnice pravičnega vedo, kaj je sprejemljivo, toda usta zlobnega govorijo kljubovalnost.
