Marka Evaņg̒elijs 12
1 Un Viņš iesāka runāt uz tiem caur līdzībām: “Viens cilvēks stādīja vīna kalnu un to aplika ar sētu un raka vīna spaidu un uztaisīja torni un to izdeva dārzniekiem un nogāja citur.
Anih mah nihcae khaeah patahhaih hoiah lokthuih pae. Kami maeto mah misur takha tawnh, sipae a thungh boih pacoengah, misurtui pasawhaih long to takaeh moe, toephaih im to a sak, a thungah toksah kaminawk khaeah takha a tlaisak pacoengah, angmah loe kholong kangthla ah caeh.
2 Un kad tas laiks bija, tad viņš sūtīja pie tiem dārzniekiem vienu kalpu, ka tas no tiem dārzniekiem saņemtu no tiem vīna kalna augļiem.
Athaih pakhrikhaih tue phak naah, toksah kaminawk khae hoi athaih lak hanah, takha thung toksah kaminawk khaeah tamna maeto a patoeh.
3 Bet tie to ņēma un šauta un sūtīja tukšā atpakaļ.
Nihcae mah to kami to naeh o moe, boh o pacoengah, bangkrai ah patoeh o.
4 Un viņš sūtīja atkal pie tiem citu kalpu; un šo tie nomētāja ar akmeņiem un tam galvu sadauzīja un apsmietu aizsūtīja projām.
Anih mah kalah tamna nihcae khaeah patoeh let; anih to thlung hoiah vah o pongah lu ah ahmaa oh, anih to azat thok parai ah sak o pacoengah, patoeh o ving.
5 Un viņš sūtīja atkal citu. Un šo tie nokāva. Un vēl daudz citus; un no tiem tie citus šauta un citus nokāva.
Anih mah kalah tamna to patoeh let bae; to kami to nihcae mah hum o, kalah pop parai tamnanawk thung ih thoemto kaminawk to a boh o moe, thoemto kaminawk loe hum o.
6 Un viņam bija vēl viens vienīgs dēls, ko viņš mīlēja, arī to viņš beidzot pie tiem sūtīja un sacīja: “Taču tie kaunēsies no mana dēla.”
To tiah om cadoeh a palung duek ih, a capa maeto tawnh vop, hnukkhuem koek ah anih to nihcae khaeah patoeh, nihcae mah ka capa loe saiqat o tih hmang, tiah a poek.
7 Bet tie dārznieki sacīja cits uz citu: “Šis ir tas mantinieks! Nāciet, nokausim to, tad mums būs tā mantība.”
Toe takha thung toksah kaminawk mah, Hae kami loe qawktoep kung ah oh; angzo oh, anih to hum o si, to tiah sak nahaeloe qawk loe aicae taham ah om tih, tiah a thuih o.
8 Un tie to ņēma, nokāva un izmeta no tā vīna kalna ārā.
Nihcae mah anih to naeh o moe, hum o pacoengah, misur takha tasa bangah vah o.
9 Ko nu tā vīna kalna kungs darīs? Viņš nāks un nomaitās tos dārzniekus un izdos to vīna kalnu citiem.
To tiah nahaeloe misur takha tawnkung mah nihcae to kawbangmaw sah tih? Anih to angzo tih, takha thungah toksah kaminawk to hum ueloe, misur takha to kalah kaminawk khaeah paek tih.
10 Vai jūs šo rakstu neesat lasījuši: “Tas akmens, ko tie nama taisītāji atmetuši, tas ir palicis par stūra akmeni;
Imsah kaminawk mah pahnawt o sut ih thlung loe im takii ih kacak koek thlung ah oh boeh:
11 No Tā Kunga tas noticis un ir brīnums mūsu acīs?””
hae loe Angraeng mah sak ih hmuen ah oh moe, aicae mikhnuk ah loe dawnrai hmuen ah oh, tiah tarik ih cabu to na kroek o vai ai maw? tiah a naa.
12 Un tie meklēja Viņu rokā dabūt un bijās no tiem ļaudīm, jo tie nomanīja, ka Viņš uz tiem šo līdzību bija sacījis, un Viņu atstājuši tie aizgāja.
Anih mah thuih ih patahhaih lok loe nihcae thuih koehhaih ih ni, tiah panoek o naah, anih naeh thai hanah atue karaem to pakrong o, toe kaminawk to zit o: to pongah anih to caeh o taak ving.
13 Un tie sūtīja pie Viņa kādus no tiem farizejiem un Hērodus sulaiņiem, ka tie Viņu savaldzinātu Viņa valodā.
Anih mah thuih ih lok pongah zaehaih naeh thaih hanah, Farasinawk hoi thoemto Herod kaminawk Jesu khaeah patoeh o.
14 Un tie nāca un uz Viņu sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs un nebēdā par nevienu; jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu, bet māci Dieva ceļu patiesi: vai ir brīv ķeizaram meslus dot vai ne? Vai dosim, vai nedosim?”
To kaminawk phak o naah, nihcae mah anih khaeah, Patukkung, nang loe loktang lok to na thuih, mi kawbaktih zithaih doeh na tawn ai: kaminawk ih mikhmai doeh na khen ai, Sithaw ih loklam to loktang ah na patuk, tito kang panoek o: to pongah Caesar khaeah tamut paek han krak maw, krah ai?
15 Bet Viņu viltību zinādams, Viņš uz tiem sacīja: “Kam jūs Mani kārdināt? Atnesiet Man vienu sudraba grasi, lai Es to redzu.”
Ka paek o han maw, to tih ai boeh loe ka paek o mak ai? tiah a naa o. Toe nihcae mah alinghaih hoiah sak o ih hmuen to anih mah panoek pae pongah, nihcae khaeah, Tipongah nang tanoek o loe? Phoisa maeto na sin oh, khen noek ue, tiah a naa.
16 Un tie atnesa. Tad Viņš uz tiem sacīja: “Kam ir šī zīme un tas virsraksts?” Bet tie uz Viņu sacīja: “Ķeizara.”
Nihcae mah phoisa to sin pae o. Anih mah nihcae khaeah, Hae ih krang hoi tarik ih ca loe mi ih maw? tiah a naa. Nihcae mah anih khaeah, Caesar ih, tiah a naa o.
17 Un Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Tad dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder.” Un tie izbrīnījās par Viņu.
Jesu mah nihcae khaeah, Caesar ih hmuennawk to Caesar khaeah paek oh loe, Sithaw ih hmuennawk to Sithaw khaeah paek oh, tiah a naa. Nihcae loe anih nuiah dawnrai o.
18 Un tie saduceji, kas saka augšāmcelšanos neesam, nāca pie Viņa un Viņu jautāja un sacīja:
Angthawk lethaih om ai, tiah kathui Sadusinawk anih khaeah angzoh o moe, anih to lokdueng o.
19 “Mācītāj, Mozus mums ir rakstījis: ja kam brālis mirst, kas sievu pamet bez bērniem, tad viņa brālim būs to sievu apņemt un savam brālim celt dzimumu.
Patukkung, Mosi mah kaicae khaeah, Kami maeto ih amya loe, caa sah ai ah a zu to dueh taak ving nahaeloe, anih ih zu to amnawk mah la ueloe, amya hanah atii pakhrah pae tih, tiah tarik ih oh.
20 Tad nu bija septiņi brāļi. Un pirmais apņēma sievu un mirdams nepameta dzimumu.
Nawkamya sarihto oh o: nihcae thungah kacoeh koek loe zu lak, toe caa sah ai ah a zu to duek taak ving.
21 Un otrais viņu apņēma un nomira un tas arīdzan nepameta dzimumu. Un tāpat trešais.
Hnetto haih amnawk mah to nongpata to lak, toe caa sah ai ah duek taak let bae: to tiah thumto haih amnawk mah doeh caa sah ai ah a duek ving.
22 Un visi septiņi to apņēma un bērnus nepameta. Beidzot pēc visiem arī tā sieva nomira.
Nawkamya sarihto mah, nongpata to zu o haih boih: toe caa sah ai, hnukkhuem koek ah loe nongpata doeh duek toeng.
23 Tad nu pie augšāmcelšanās, kad tie augšāmcelsies, kuram tā sieva būs? Jo visiem septiņiem tā bijusi par sievu.”
Angthawk lethaih niah nihcae angthawk o naah, to nongpata loe mi ih zu ah maw om tih? Mi sarihto mah zu o haih boih, tiah a naa o.
24 Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Vai jūs nealojaties, tādēļ ka jūs tos rakstus neprotat, nedz Dieva spēku?
Jesu mah nihcae khaeah, Cabu thung ih loknawk to na panoek o ai moe, Sithaw thacakhaih na panoek o ai pongah, na poek o pazae boeh.
25 Jo kad tie no miroņiem augšām celsies, tad tie nedz precēs, nedz taps precēti, bet tie būs itin kā tie eņģeļi, kas debesīs.
Duekhaih hoiah nihcae angthawk o naah loe, zu lakhaih to om mak ai, zu sava ah ohhaih doeh om mak ai boeh; van prae ih van kaminawk baktiah ni om o tih boeh.
26 Bet par tiem mirušiem, ka tie taps uzmodināti: vai jūs Mozus grāmatā neesat lasījuši, kā Dievs pie tā krūma uz to runājis sacīdams: Es esmu Ābrahāma Dievs un Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs?
Kadueh kaminawk angthawkhaih kawng pongah, kabuk thingqam thung hoiah Sithaw mah Mosi khaeah, Kai loe Abraham ih Sithaw, Isak ih Sithaw, Jakob ih Sithaw ah ka oh, tiah thuih ih lok to Mosi ih cabu thungah na kroek o vai ai maw?
27 Dievs nav mirušu, bet dzīvu Dievs! Tad nu jūs briesmīgi alojaties.”
Anih loe kadueh kaminawk ih Sithaw na ai, kahing kaminawk ih Sithaw ah ni oh: to pongah na poek o pazae boeh, tiah a naa.
28 Un viens no tiem rakstu mācītājiem, kas bija dzirdējis, ka tie bija apjautājušies, zinādams, ka Viņš tiem bija labi atbildējis, nāca un Viņam vaicāja: “Kurš ir tas augstākais bauslis pār visiem?”
To pacoengah ca tarik kami maeto angzoh, nihcae lok angaekhaih lok to anih mah thaih, nihcae ih lok to Jesu mah kahoihah pathim pae, tiah panoek naah, anih khaeah, Kaalok boih thungah kawbaktih kaalok maw lokpui koek? tiah a dueng.
29 Bet Jēzus tam atbildēja: “Tas augstākais bauslis pār visiem ir: klausies Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir viens vienīgs Kungs.
Jesu mah anih khaeah, Aicae Angraeng Sithaw loe Angraeng maeto ah ni oh: Aw Isarael kaminawk, tahngai oh, kaalok boih thungah hmaloe koek loe,
30 Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava prāta un no visa sava spēka, šis ir tas augstākais bauslis.
na Angraeng Sithaw to palungthin boih, na hinghaih boih, na poekhaih boih, na thacakhaih boih hoiah palung ah: hae loe hmaloe koek kaalok ah oh.
31 Tas otrais, šim līdzīgs, ir tas: tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu; cita lielāka baušļa pār šiem nav.”
Hnetto haih loe, Na imtaeng kami to na takpum baktih toengah palung ah, tiah thuih ih lok hae ni. Hae hnetto pongah kalen kue kalah kaalok roe om ai boeh, tiah a naa.
32 Un tas rakstu mācītājs uz Viņu sacīja: “Gan labi, Mācītāj, tas ir tiesa, ko Tu sacījis: viens vienīgs Dievs ir, un cita nav, kā Viņš vien.
Ca tarik kami mah anih khaeah, Patukkung, na thuih ih lok loe hoih, Sithaw maeto khue ni oh, tiah thuih ih lok loe loktang ah ni oh: anih ai ah loe kalah Sithaw roe om ai.
33 Un To mīlēt no visas sirds un no visa prāta un no visas dvēseles un no visa spēka, un tuvāku mīlēt kā sevi pašu, tas ir vairāk nekā visi dedzināmie upuri un citi upuri.”
Anih to palungthin boih, panoekhaih boih, hinghaih boih, thacakhaih boih hoiah palung moe, a imtaeng kami to angmah baktih toengah palunghaih loe, hmai angbawnhaih hoi hmuen paekhaihnawk pongah doeh lokpui kue, tiah a naa.
34 Un Jēzus redzēdams, ka tas gudri bija atbildējis, uz to sacīja: “Tu neesi tālu no Dieva valstības.” Un neviens nedrīkstēja vairs Viņu jautāt.
Jesu mah palunghahaih hoiah lok pathim pae, tito panoek naah, anih khaeah, Nang loe Sithaw mah siangpahrang ah uk ih prae hoiah nang thla ai boeh, tiah a naa. To pacoengah loe mi mah doeh anih khaeah lokdueng o ai boeh.
35 Un Jēzus atbildēja un sacīja, mācīdams Dieva namā: “Kā tie rakstu mācītāji saka, ka Kristus esot Dāvida dēls?
Jesu mah tempul thungah patuk naah, anih mah hae tiah thuih, Ca tarik kaminawk mah kawbangmaw Kri loe David ih capa ni, tiah thuih o?
36 Jo tas pats Dāvids ir sacījis caur Svēto Garu: Tas Kungs ir sacījis uz manu Kungu: sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
David angmah mataeng doeh Kacai Muithla rang hoiah, Angraeng mah kai ih Angraeng khaeah, Na misanawk na khok tlim ah ka suem ai karoek to, ka bantang bangah anghnu ah, tiah a naa.
37 Kad nu Dāvids pats Viņu sauc par Kungu, kā tad tas ir viņa dēls?” Un daudz ļaužu Viņu labprāt dzirdēja.
David angmah mataeng doeh anih to Angraeng, tiah kawk; to tiah nahaeloe kawbangah maw Anih loe David ih capa ah oh lat? tiah a dueng.
38 Un Viņš Savā mācībā uz tiem sacīja: “Sargājaties no tiem rakstu mācītājiem, kam tīk garos svārkos staigāt un uz tirgiem tapt sveicinātiem,
Jesu mah patuk naah nihcae khaeah, Ca tarik kaminawk khae hoi acoe oh, nihcae loe kahni kasawk to angkhuk o moe, hmuenmae zawhhaih ahmuennawk ah saiqat paekhaih to a koeh o,
39 Un baznīcās jo augstos krēslos sēdēt un jo augstā vietā viesībās;
Sineko ah anghnuthaih ahmuen kahoih koek to a koeh o moe, buh raenghaih poihkung ah kasang koek ahmuen ah anghnut han a koeh o:
40 Kas atraitņu namus aprij un taisnojās ar savām garām lūgšanām. Šie dabūs jo grūtu sodību.”
nihcae mah lamhmainawk ih im to lomh pae o moe, angsak cophaih hoiah atue kasawkah lawk a thuih o, tiah a naa.
41 Un Jēzus sēdās Dieva šķirstam pretī un lūkoja, kā tie ļaudis naudu meta Dieva šķirstā; un daudz bagāti iemeta daudz.
Jesu loe tangka pacaenghaih tabu taengah anghnut moe, kaminawk mah kawbangmaw phoisa tabu thungah phoisa pacaeng o, tito a khet: angraeng parai kaminawk mah loe phoisa to kapop ah pacaeng o.
42 Un viena nabaga atraitne nāca un iemeta divas artavas, tas ir viens kvadrants.
To naah lamhmai mithoe maeto angzoh moe, phoisa dip hnetto a pacaeng, to phoisa dip hnetto loe phoisa pia maeto ah oh.
43 Un Viņš Savus mācekļus aicināja un uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku, šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi nekā visi, kas Dieva šķirstā ir metuši.
Anih mah a hnukbang kaminawk angmah khaeah kawk moe, nihcae khaeah, Loktang kang thuih o, phoisa tabu thungah pacaeng kaminawk boih thungah, kapop kue ah phoisa pacaeng kami loe hae lamhmai mithoe hae ni.
44 Jo visi no savas bagātības ir metuši; bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu, kas tai bija, visu savu padomu.”
Nihcae boih loe a tawnh o ih kamtlai thung hoiah ni a paek o; toe lamhmai nongpata loe, amtanghaih thung hoiah a hing thung a tawnh ih, hmuen boih a paek kik boeh, tiah a naa.
