Marka Evaņg̒elijs 9
1 Un Viņš uz tiem sacīja: “Patiesi, Es jums saku: citi no tiem, kas še stāv, nāvi nebaudīs, pirms tie nebūs redzējuši Dieva valstību ar spēku nākam.”
Anih mah nihcae khaeah, Loktang kang thuih o, thacakhaih hoiah angzo Sithaw prae hnu o ai karoek to, haeah angdoe thoemto kaminawk thungah duekhaih pataeng han ai kami to oh, tiah a naa.
2 Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma līdz Pēteri un Jēkabu un Jāni un tos veda savrup uz vienu augstu kalnu. Un Viņš tapa apskaidrots viņu priekšā.
Ni tarukto pacoengah Jesu mah Piter, Jakob hoi Johan to hoih moe, maesang nuiah dawh haih, to ah angmacae bueng oh o: to naah nihcae hma ah krang amkhraih pae.
3 Un Viņa drēbes tapa spožas un ļoti baltas tā kā sniegs, ka neviens balinātājs virs zemes tā nevar balināt.
Anih ih kahni loe ni aengh baktiah ampha; long nuiah kaom tih hmuen mah doeh patah thai ai khoek to dantui kanglung baktiah anglung.
4 Un tiem Elija ar Mozu parādījās un runāja ar Jēzu.
Elijah hoi Mosi doeh nihcae hma ah amtueng pae: nihnik loe Jesu hoiah lok apaeh hoi.
5 Un Pēteris atbildēja un uz Jēzu sacīja: “Rabbi, šeit mums labi; taisīsim trīs būdas, vienu Tev un vienu Mozum un vienu Elijam.”
Piter mah Jesu khaeah, Rabbi, aicae loe haeah oh han hoih: buk thumto sah o si; nang hanah maeto, Mosi hanah maeto, Elijah hanah maeto, tiah a naa.
6 Jo tas nezināja, ko tas runāja; jo tie bija pārbijušies.
Nihcae loe zit o parai pongah, timaw thuih han, tito panoek o ai.
7 Un viens padebesīs nāca, tos apēnodams; un balss nāca no tā padebeša sacīdama: “Šis ir Mans mīļais Dēls, klausiet Viņu.”
To naah tamai mah nihcae to khuk khoep; tamai thung hoiah, Hae loe Ka palung duek ih Capa ah oh: a lok tahngai pae oh, tiah lok to angzoh.
8 Un tūdaļ tie skatījās visapkārt un nevienu vairs pie sevis neredzēja, bet Jēzu vien.
Nawnetta oh pacoengah nihcae mah a taeng bangah khet o, to naah angmacae hoi Jesu khue ai ah loe kalah mi doeh hnu o ai.
9 Un noejot no tā kalna, Viņš tiem piekodināja, ka tie nevienam nesacītu, ko tie redzējuši, pirms Tas Cilvēka Dēls no miroņiem nebūs augšām cēlies.
Nihcae mae nui hoi anghum o tathuk naah, kami Capa duekhaih hoi angthawk ai karoek to a hnuk o ih hmuennawk to mi kawbaktih khaeah doeh thuih han ai ah nihcae han lok a thuih pae.
10 Un tie to vārdu paturēja savā prātā un apjautājās, kas tas esot: no miroņiem augšām celties?
Nihcae mah to lok to pakuem o, duekhaih hoi angthawk lethaih, tiah thuih ih lok loe tih thuih koehhaih ih maw vai? tiah angmacae hoi angmacae lok angdueng o.
11 Un tie Viņam jautāja sacīdami: “Kā tad tie rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānāk papriekš?”
Nihcae mah anih khaeah, Tipongah ca tarik kaminawk mah loe Elijah angzo hmaloe tih, tiah thuih o loe? tiah a dueng o.
12 Bet Viņš atbildēdams uz tiem sacīja: “Gan Elija papriekš nākdams atkal visu sataisīs; un kā ir rakstīts par To Cilvēka Dēlu, ka Tam daudz būs ciest un tapt nicinātam?
Anih mah nihcae khaeah, Elijah angzo hmaloe ueloe, hmuennawk sah pakhrai boih tih; kami Capa loe paroeai patangkhang ueloe, pahnawt o sut tih, tiah tarik ih lok to oh.
13 Bet Es jums saku: ka Elija arī ir nācis, bet tie tam ir darījuši, ko gribēdami, tā kā par to ir rakstīts.”
Toe kang thuih o, angmah kawng tarik ih baktih toengah Elijah loe angzoh boeh, toe nihcae mah a nuiah koeh thaithue hmuen to sak o, tiah a naa.
14 Un Viņš pie Saviem mācekļiem nācis, redzēja daudz ļaužu pie tiem un rakstu mācītājus, kas ar tiem apjautājās.
A hnukbang kaminawk ohhaih ahmuen ah a phak naah, nihcae taengah kaom pop parai kaminawk to a hnuk, ca tarik kaminawk loe nihcae hoi lok angaek o.
15 Un tūdaļ visi ļaudis, kad tie To redzēja, izbijās un pieskrējuši To sveicināja.
Kami boih mah anih to hnuk o naah, dawnrai o moe, anih dawt hanah cawnh o.
16 Un Viņš tiem rakstu mācītājiem vaicāja: “Ko jūs ar tiem apjautājaties?”
Anih mah ca tarik kaminawk khaeah tih lok maw nihcae khaeah na dueng o? tiah a naa.
17 Un viens no tiem ļaudīm atbildēdams sacīja: “Mācītāj, es savu dēlu pie Tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars.
To naah paroeai kaminawk thung ih kami maeto mah, Patukkung, taqawk mah naeh ih lokaa, ka capa nang khaeah kang zoh haih;
18 Un kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un tas puto un griež zobus un izdilst; un es Taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet tie nav varējuši.”
taqawk mah anih to naeh kruek, long ah amtimh moe, pakha thung hoiah tamtui poep to tacawt, haa a kaek moe, ngan kana baktiah ngan to a zaek pae: taqawk haek pae hanah na hnukbang kaminawk khaeah ka thuih pae, toe nihcae mah haek o thai ai, tiah a naa.
19 Bet Viņš tam atbildēja un sacīja: “Ak tu neticīgā cilts? Cik ilgi Es pie jums būšu? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet to pie Manis.”
Jesu mah to kami khaeah, Tanghaih tawn ai kaminawk, nasetto maw nangcae khaeah ka oh moe, nasetto maw kang moek o han vop? Nawkta to kai khaeah na hoi oh, tiah a naa.
20 Un tie to atveda pie Viņa, un kad tas gars Viņu redzēja, tad tas tūdaļ to plosīja, un tas pie zemes krizdams vārtījās putodams.
Nawkta to anih khaeah hoih o: taqawk mah Anih to hnuk naah, nawkta loe long ah amtimh; pakha hoi tamtui poep to tacawt moe, long ah amlet.
21 Un Viņš viņa tēvam jautāja: “Cik ilgi viņam tā noticies?” Bet tas sacīja: “No bērnu dienām.
Anih mah nawkta ih ampa khaeah, Saning nazetto maw hae tiah oh boeh, tiah a dueng. Ampa mah nawkta nathuem hoiah oh boeh, tiah a naa.
22 Un dažkārt viņš to ir iemetis ugunī, ka viņš to nomāktu; bet ja Tu ko spēj, tad palīdzi mums, apžēlojies par mums!”
Anih to paduek hanah hmai thungah doeh, tui thungah doeh, vaihi hoi vaihi a vah: toe na sak thaih nahaeloe tahmenhaih hoiah na bomh ah, tiah a naa.
23 Bet Jēzus uz to sacīja: “Kaut tu varētu ticēt! tas visu spēj, kas tic.”
Jesu mah anih khaeah, Na tang thaih nahaeloe, tang kami hanah hmuennawk boih angcoeng thaih, tiah a naa.
24 Un tūdaļ tā bērna tēvs brēca un sacīja ar asarām: “Es ticu, Kungs, palīdzi manai neticībai!”
Nawkta ih ampa mah, Angraeng, ka tang hmang, tang ai ah ka oh han ai ah na bom ah, tiah mikkhraetui hoiah a lok to pathim pae phrat.
25 Bet Jēzus redzēdams, ka tie ļaudis satecēja, apdraudēja to nešķīsto garu, uz to sacīdams: “Tu mēmais un kurlais gars, Es tev pavēlu, izej ārā no tā un neieej vairs iekš tā.”
To hmuen khet hanah nawnto kacawn kaminawk Jesu mah hnuk naah, Taqawk sae to a zoeh, anih khaeah, Naa pangsak moe, lok aasak taqawk, lok kang paek, nawkta takoh thung hoiah tacawt ah loe, natuek naah doeh akun let hmah lai ah, tiah a naa.
26 Un tas izgāja, brēkdams un to gauži plosīdams, un viņš tapa tā kā mironis, tā ka daudzi sacīja: tas ir nomiris.
Taqawk loe hangh moe, nawkta to asoek pacoengah, anih thung hoiah tacawt: nawkta loe kadueh baktiah oh sut; kaminawk mah loe a duek boeh, tiah poek o.
27 Bet Jēzus to ņēma pie rokas, to uzcēla, un tas pacēlās.
Toe Jesu mah anih to ban ah patawnh moe, pathawk tahang; to naah nawkta loe angdoet tahang.
28 Un kad Viņš namā bija iegājis, Viņa mācekļi tam savrup jautāja: “Kāpēc mēs nespējām to izdzīt?”
Anih imthung ah akun naah, a hnukbang kaminawk mah tamquta hoiah tipongah kaicae mah loe ka haek o thai ai loe? tiah a dueng o.
29 Un Viņš uz tiem sacīja: “Šī suga citādi nevar iziet, kā vien caur lūgšanu un gavēšanu.”
Anih mah nihcae khaeah, Hae baktih hmuen loe lawkthuihaih hoi buhzah haih ai ah loe tacawt thai ai, tiah a naa.
30 Un no turienes izgājuši, tie pārstaigāja Galileju, un Viņš negribēja, ka to kas zinātu.
To ahmuen hoiah tacawt o moe, Kalili prae thungah caeh o; anih mah to tiah kaom hmuen to minawk panoeksak han koeh ai.
31 Jo Viņš Savus mācekļus mācīja un uz tiem sacīja: “Tas Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās, un tie To nokaus, un nokauts Viņš trešā dienā augšām celsies.”
A hnukbang kaminawk to hae tiah patuk, nihcae khaeah, Kami Capa to minawk ban ah paek o ueloe, anih to hum o tih; anih loe hum o pacoeng, ni thumto naah angthawk let tih, tiah a naa.
32 Bet tie šo vārdu nesaprata un bijās Viņu jautāt.
Toe anih thuih koehhaih to nihcae mah panoek o thai ai, dueng hanah doeh zit o.
33 Un Viņš nāca Kapernaūmā, un mājās būdams Viņš tiem jautāja: “Ko jūs savā starpā esat apjautājušies uz ceļa?”
Anih loe Kapernuam vangpui ah angzoh: imthung ah oh o naah, anih mah a hnukbang kaminawk to lok a dueng, Loklam ah tih lok maw nang aek o? tiah a naa.
34 Bet tie cieta klusu; jo tie savā starpā bija sarunājušies uz ceļa, kurš esot tas lielākais?
Loklam ah angmacae hoi angmacaea mi maw kalen koek ah om tih, tiah lok angaek o pongah, nihcae loe anghngai o duem.
35 Un Viņš apsēdās, atsauca tos divpadsmit un uz tiem sacīja: “Ja kas grib pirmais būt, tas lai ir no visiem tas pēdīgais un visu kalps.”
Anih loe anghnut moe, hatlai hnettonawk to kawk, nihcae khaeah, Mi kawbaktih doeh hmaloe ah oh koeh kami loe, hnukkhuem koek ah oh moe, kami boih ih tamna ah oh han oh, tiah a naa.
36 Un Viņš ņēma vienu bērnu un to veda viņu vidū un to skūpstīja un uz tiem sacīja:
Nawkta maeto a lak moe, nihcae salakah angdoetsak: nawkta to tapom moe, nihcae khaeah,
37 “Ja kas vienu no šiem bērniem uzņem Manā Vārdā, tas Mani uzņem; bet kas Mani uzņem, tas neuzņem Mani, bet To, kas Mani sūtījis.”
mi kawbaktih doeh hae nawktanawk thung ih nawkta maeto hae kai ih ahmin hoiah talawk kami loe, kai talawk kami ah ni oh: mi kawbaktih doeh kai talawk kami loe, kai to talawk ai, kai patoehkung talawk kami ah ni oh, tiah a naa.
38 Bet Jānis Tam atbildēja un sacīja: “Mācītāj! Mēs vienu redzējām Tavā Vārdā velnus izdzenam, tas neturas pie mums, un mēs tam to esam lieguši, tāpēc ka tas neturas pie mums.”
Johan mah anih khaeah, Patukkung, na hmin hoiah taqawk haek kami maeto ka hnuk o, anih loe aicae hnukbang kami na ai ni: anih loe aicae hnukah bang ai pongah, ka pakaa pae o, tiah a naa.
39 Bet Jēzus sacīja: “Neliedziet viņam, jo neviens nedara brīnumu Manā Vārdā, kas tūdaļ no Manis varētu ļaunu runāt.
Jesu mah, Pakaa o hmah, kai ih ahmin hoiah dawnrai hmuen sah kami mah loe, kazoi daek ah kai ih ahmin to kasae thui mak ai.
40 Jo kas nav pret mums, tas ir ar mums.
Aicae nuiah kasae sah ai kami loe aicae ih kami ah ni oh.
41 Jo, ja kas jūs dzirdinās ar biķeri ūdens Manā Vārdā, tāpēc ka jūs Kristum piederat, patiesi, Es jums saku: tam sava alga nezudīs.
Loktang kang thuih o, Kri kami ah na oh o pongah, kai hmin hoiah tui boengloeng maeto paek kami loe, loktang kang thuih o, a hnuk han koi tangqum to hnu ai ah om mak ai.
42 Un ja kas apgrēcina vienu no šiem vismazākajiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāki, ka tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā.
Mi kawbaktih doeh kai tanghaih tawn hae nawktanawk thung ih nawkta maeto hanah zaehaih sahsak kami loe, cangkaehhaih thlung tahnong ah a oihsak moe, tuipui thungah vah nahaeloe hoih kue tih.
43 Jeb kad tev tava roka apgrēcina, nocērt to; tas tev ir labāki, ka tu kroplis ieej dzīvošanā, nekā tev ir divas rokas, un tu noej ellē, tai neizdzēšamā ugunī, (Geenna g1067)
Na ban mah na zaesak nahaeloe, takroek pat ah: ban hnetto koep ah dueh thai ai, hell hmai thungah caeh pongah loe, ban koep ai ah hinghaih thungah akun to nang hanah hoih kue: (Geenna g1067)
44 Kur viņu tārps nemirst, un tas uguns neizdziest.
to hell thungah loe nihcae ih alungh to dueh ai, hmai doeh dueh ai.
45 Un kad tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to; tas tev ir labāki, ka tu tizls ieej dzīvošanā, nekā tev ir divas kājas, un topi mests ellē, tai neizdzēšamā ugunī, (Geenna g1067)
Na khok mah na zaesak nahaeloe, takroek pat ah: khok hnetto koep ah dueh thai ai, hell hmai thungah caeh pongah loe, khok koep ai ah hinghaih thungah akun to nang hanah hoih kue. (Geenna g1067)
46 Kur viņu tārps nemirst, un tas uguns neizdziest.
To hell thungah loe nihcae ih alungh to dueh ai, hmai doeh dueh ai.
47 Un kad tava acs tevi apgrēcina, tad izrauj to; tas tev ir labāki, ka tu vienacis ieej Dieva valstībā, nekā tev ir divas acis, un tu topi iemests elles ugunī, (Geenna g1067)
Na mik mah na zaesak nahaeloe, taprok dok ah: mik hnetto koep ah, hell hmai thungah caeh pongah loe, mik maeto hoi Sithaw prae thungah akun to nang hanah hoih kue. (Geenna g1067)
48 Kur viņu tārps nemirst, un tas uguns neizdziest.
To hell thungah loe nihcae ih alung to dueh ai, hmai doeh dueh ai.
49 Jo ikviens ugunī taps sālīts; un ikkatrs upuris ar sāli taps sālīts.
Angbawnhaih moi to paloi hoiah atok boih baktih toengah, kami boih paloi hoiah atokhaih to om tih.
50 Sāls gan ir laba lieta, bet ja sāls tapusi nesālīga, ar ko tad to darīs derīgu? Turat sāli iekš sevis un turat mieru savā starpā.”
Paloi loe hoih: toe a khrumhaih to anghmaa nahaeloe, kawbangah maw na khrumsak let thai tih? Nangmacae hanah paloi baktiah khrum oh loe, maeto hoi maeto angdaehhaih to tawn oh, tiah a naa.
