Lūkas Evaņg̒elijs 16
1 Un Viņš sacīja arī uz Saviem mācekļiem: “Kādam bagātam vīram bija nama turētājs, un tas viņa priekšā tapa apsūdzēts, ka viņa mantu esot izšķērdējis.
Yesu wukamba minlonguki miandi: —Mutu wumosi wuba busina buwombo, wuba ayi dikalaka diandi, vayi batu bayiza funda dikalaka diandi ti niandi wufukisidi busina buandi.
2 Un to aicinājis, viņš uz to sacīja: kā es to dzirdu par tevi? Atbildi par savu nama turēšanu; jo tu joprojām nevari būt nama valdītājs.
Buna pfumu andi bu kantumisa buna wunyuvula: “mambu mbi momondilembu wanga mu diambu diaku e? Vumbula kipholo mu zaba bueviwukebidi kisalu kiaku bila wulendi buela ba nkebi wu bima biama ko.”
3 Bet tas nama turētājs runāja pats pie sevis: ko nu darīšu? Mans kungs man atņem nama valdīšanu. Rakt nespēju, diedelēt kaunos.
Buna nkebi wu bima wuyindula mu ntimꞌandi: “diambu mbi ndiekavanga e? Bila buabu pfumu ama weka kumbotula, ndilendi buela kebangabima biandi ko. Ndilendi salanga ntoto ko bila ndisi ko ngolo; tsoni mu kuenda lombanga.
4 Es zinu, ko darīšu, kad no amata topu nocelts, lai tie mani uzņem savos namos.
Buabu mbakudi diambu mbi ndieka vanga muingi batu baba kundiakulanga mu zinzo ziawu bu bela kumbotula mu kisalu.”
5 Un saaicinājis visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja uz to pirmo: cik tu manam kungam esi parādā?
Vana vawu wutumisa batu boso baba zipholo kuidi pfumu andi. Wuyuvula wutheti: “Kikua fueti futa pfumu ama e?”
6 Un tas sacīja: simts mucu eļļas. Un viņš uz to sacīja: ņem savu grāmatu, sēdies un raksti tūdaļ piecdesmit.
Mutu beni wumvutudila ti: “Makumuandi ma mangungulu ma mafuta.” Nkebi beni wunkamba: “tamla nkanda wowo wusonika, wawu vuanda vovo, tula nsuala ayi sonikati dikumi di mangungulu.”
7 Tad viņš uz to otru sacīja: bet tu, cik tu esi parādā? Un tas sacīja: simts mēru kviešu. Un viņš uz to sacīja: ņem savu grāmatu un raksti astoņdesmit.
Bosi wukamba wunkaka: “Ngeyo kikua fueti futa e?” Niandi wumfutudila ti: “Zikhama zitanu zi zitsaku zi ble.” Buna nkebi beni wunkamba mutu beni ti: “bonga nkanda wowo wusonika ayi sonika zikhama ziya.”
8 Un Tas Kungs uzteica to netaisno nama turētāju, ka tas gudri bija darījis; jo šīs pasaules bērni ir gudrāki savā kārtā nekā tie gaismas bērni. (aiōn g165)
Buna pfumu beni wuniemisa nkebi wowo wukambu kiedika mu philadiela diandi di kasadila. Bila, mu mambu mawu veka, batu ba thanguyayi balutidi bana ba kiezila mu diela. (aiōn g165)
9 Un Es jums saku: dariet sev draugus no tās netaisnās mantas, ka tie, kad jums nu pietrūkst, jūs uzņem tais mūžīgos dzīvokļos. (aiōnios g166)
Ayi minu ndikulukamba ti mboti lusadila kimvuama ki ntoto muingi lubaka bakundi mu diambu dieno veka muingi mu thangu kiela manababa kuluyakula mu zinzo zi mvu ka mvu. (aiōnios g166)
10 Kas vismazākā lietā ir uzticīgs, tas arīdzan lielākā ir uzticīgs; bet kas vismazākā ir netaisns, tas arī lielākā ir netaisns.
Woso mutu widi wukuikama mu bima bifioti buna widi diaka wukuikama mu bima biwombo. Ayi woso kambulu wukuikama mu bima bifioti kalendi ba wukuikama ko mu bima binneni.
11 Ja tad jūs pie netaisnās mantas neesat uzticīgi, kas jums uzticēs patieso?
Enati lusi ko bakuikama mu kimvuama kikambulu kisonga buna nani wela kuluyekudila kimvuama kikiedika e?
12 Un kad jūs iekš svešas lietas neesat uzticīgi, kas jums dos jūsu pašu?
Enati luisi ko bakuikama mu bima bingana buna nani wela kuluvana bima bieno veka e?
13 Neviens kalps nevar kalpot diviem kungiem; jo tas vienu ienīdēs un otru mīlēs, jeb vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.”
—Kuisi ko kisadi kilenda sadila bapfumu buadi. Bila bukiedika wela lenda pfumu yimosi ayi wela zola pfumu yinkaka. Voti wela kiyekulakuidi pfumu yitheti ayi wela lenza pfumu yinkaka. Lulendi sadila Nzambi ayi zimbongo va kimosi ko.
14 Bet šo visu arī tie farizeji dzirdēja, kas mantu mīlēja, un tie Viņu apsmēja.
Buna bamana wa mambu momo, Bafalisi babazolanga zimbongo basekinina Yesu.
15 Un Viņš uz tiem sacīja: “Jūs esat tie, kas paši taisnojās cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis; jo kas cilvēku starpā ir augsts, tas ir negantība Dieva priekšā.
Vayi niandi wuba kamba: —Benu luidi batu beta zola kukimonikisa basonga va meso ma batu vayi Nzambi zebi mintima mieno. Bila mambu momo mammonika ma mfunuva meso ma batu madi mambu maphamba va meso ma Nzambi.
16 Bauslība un pravieši ir līdz Jānim; no tā laika Dieva valstības evaņģēlijs top sludināts, un ikkatrs ar varu laužās tur iekšā.
—Tsungi yi Mina ayi yi mimbikudi yiba nate mu thangu yi Yowani. Tona thangu yina Nsamu Wumbote wu Kipfumu ki Nzambi wulembu samunu ayi kadika mutu wulembo sadilanga zingolo ziandi mu kota muawu.
17 Vieglāki ir, ka debess un zeme zūd, nekā no bauslības viena rakstu zīmīte zustu.
Muaki kadi kuandi phasi diyilu ayi ntoto mu vioka vayi kadi sonu kimosi ki Mina kilendi botulu ko.
18 Ikviens, kas no savas sievas šķirās un precē citu, tas pārkāpj laulību, un ikviens, kas vienu no vīra atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.
—Woso wumbotula nketo andi ayi kuedidi nketo wunkaka vengi kitsuza ayi woso wunkuela nketo wubotalo kuidi bakala diandi vengi kitsuza.
19 Kāds bagāts vīrs bija, tas ģērbās ar purpuru un dārgu audekli, un dzīvoja ikdienas kārumā un līksmībā.
—Kuba mutu wumosi wu kimvuama, wuba vuatanga minledi mintalu ayi mimboti. Kadika lumbu, luzingu luandi luba lu minyengo.
20 Bet arī kāds nabags bija, vārdā Lāzarus, tas gulēja priekš viņa durvīm, pilns ar vātīm,
Nsukami wumosi, dizina diandi Lazale wuba lekanga vana muelonzo yi nkua kimvuama. Nitu andi yoso yiba ziphuta-ziphuta.
21 Un gribēja paēst no tām druskām, kas krita no tā bagātā galda. Bet tikai suņi nāca un laizīja viņa vātis.
Wuba mayindu ma yukutanga mu bitsiadisila biobi biba dodukanga mu thangu mutu wu busina kaba dianga va meza. Vayi zimbua ziba kuiza vendanga ziphuta ziandi.
22 Bet gadījās, ka tas nabags nomira un no eņģeļiem tapa aiznests Ābrahāma klēpī, un tas bagātais arīdzan nomira un tapa aprakts.
Vayi nsukami wuyiza fua ayi zimbasi zinnata nate vana ndambu Abalahami. Mutu wu kimvuama, mamvandi, wufua ayi wuziku.
23 Kad tas nu bija ellē un mokās, tad tas pacēla savas acis un redzēja Ābrahāmu no tālienes un Lāzaru viņa klēpī, (Hadēs g86)
Kuna tsi yi bafua, wumona ziphasi ziwombo, wuvumbula meso ayi wumona kuna thama Lazale buna kadi va ndambu yi Abalahami. (Hadēs g86)
24 Un sauca un sacīja: tēvs Ābrahām, apžēlojies par mani un sūti Lāzaru, lai tas savu pirksta galu iemērc ūdenī un dzisina manu mēli, jo es ciešu lielas mokas šinīs uguns liesmās.
Buna wuyamikina: “A tata Abalahami, bika wumbona kiadi! Tuma Lazale kabuika tsongi yi nlembo andi mu nlangu muingi kandakisila dibeti mu ludimi luama bila phasi ndilembu moni mu diambu di minlaki mi mbazu.”
25 Bet Ābrahāms atbildēja: piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis savā dzīvības laikā, un Lāzarus turpretī ļaunumu, bet tagad šis top iepriecināts, bet tu topi mocīts.
Vayi Abalahami wumvutudila: “A muanꞌama, bika wutebuka moyo ti ngeyo wutambula bima biaku mu thangu yi luzingu luaku vayi Lazale wutambula mabienga. Vayi buabu niandi wulembo bombo kuaku vayi ngeyo wulembo yamusu.
26 Un turklāt starp jums un mums ir liela starpa, ka tie, kas no šejienes gribētu noiet pie jums, nevar; nedz arī no turienes pārnākt pie mums.
Ayi botula mambu momo, diyenga dinneni didi va khatitsika beto ayi beno mu diambu di bobo badi kuaku batidi kuiza kuidi beno babika bakadiluaku dikuizila koko luidi ayi mu diambu di bobo badi koko luidi batidi kuiza kuaku babika baka diluaku dikuizila kuaku tuidi.”
27 Un viņš sacīja: tad es tevi lūdzu, tēvs, sūti viņu uz mana tēva namu.
Buna mutu wu busina wubuela tuba diaka: —A tata, lemvuka! Tuma Lazale ku nzo yi siama
28 Jo man vēl pieci brāļi; lai viņš tos pamāca, ka tie arīdzan nenāk šinī moku vietā.
bila zikhombo zitanu zidi yama mu diambu di kabalubula muingi mamvawu babika kuiza ku buangu kiaki ki kiphasi.
29 Ābrāms uz to sacīja: tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa.
Vayi Abalahami wumvutudila: “Moyize ayi mimbikudi badi yawu bika baba wilukila”.
30 Bet tas sacīja: Nē, tēvs Ābrahām, bet kad viens no mirušiem pie tiem ietu, tad tie atgrieztos no grēkiem.
Buna nkua busina wubuela tuba: “Nana, buawu ko bobo Tata Abalahami. Bila enati mutu fulukidi mu tsi yi bafua ayi wedi kuidi bawu buna bela balula mavanga mawu.”
31 Tad viņš uz to sacīja: kad tie neklausa Mozu un praviešus, tad tie arī neticēs, kaut ir kāds no miroņiem augšāmceltos.”
Vayi Abalahami wubuela vutula ti: “Enati bakadi wila Moyize ayi mimbikudi buna balendi wila ko mutuwufua ka diambu ko wufuluka.”
