Lūkas Evaņg̒elijs 15
1 Un visādi muitnieki un grēcinieki steidzās pie Viņa, gribēdami Viņu dzirdēt.
Mimfutisi mi ziphaku ayi bankua masumu bayiza kutakana vaba Yesu, muingi banwa.
2 Un tie farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis uzņem grēciniekus un ēd ar tiem.”
Bafalisi ayi minlongi mi mina baniunguta ayi batuba: —Mutu wawu wunyakula bankua masumu ayi wundia yawu va kimosi!
3 Bet Viņš tiem šo līdzību stāstīja un sacīja:
Buna Yesu wuba kamba nongo yayi:
4 “Ja kādam cilvēkam jūsu starpā ir simts avis, un tam viena no tām pazūd, vai tas neatstāj tās deviņdesmit deviņas tuksnesī un nenoiet pēc tās pazudušās, tiekams to atrod?
—Nani mutu mu beno buna luidi vuidi khama yimosi yi mameme vayi zimbukila zimbisidi dimeme dimosi, wunkambu sia yekula luvua ayi vua lu mameme mankaka muingi kenda tombi diodi dizimbala, nate kela dimona e?
5 Un to atradis, viņš līksmodamies to ceļ uz saviem pleciem.
Bu kadi bakudi, buna mu khini kela kuditudila va mavangiti mandi.
6 Un mājās pārnācis viņš sasauc savus draugus un kaimiņus, uz tiem sacīdams: priecājaties ar mani, es savu avi esmu atradis, kas bija pazudusi.
Niandi tula ku nzoꞌandi, buna wela tumisa bakundi bandi ayi bobo bafikimini yandi ayi wuba bakamba: “bila lumona yama khini va kimosi bila ndimueni dimeme diama dizimbala.”
7 Es jums saku: tā arī debesīs būs vairāk līksmības par vienu pašu grēcinieku, kas atgriežas no grēkiem, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās no grēkiem nevajag.
Ndikulukamba ti khini yela ba mu Diyilu mu diambu di nkua masumuwumosi bu kabaludi mavanga mandi yela viokakana ayi yoyi yidi mu tala luvua ayi vua lu basonga bakambulu kuawu mfunu wu balula mavanga mawu.
8 Jeb ja kādai sievai ir desmit graši un viens tai nozūd, vai tā neiededzina sveci un nemēž namu, rūpīgi meklēdama, kamēr to atrod?
—Voti nketo mbi wowo vuidi dikumi di zimbongo zi bisengo vayi zimbisidi sengo kimosi, wunkambu lemisanga muinda ayi wunkambu kombulanga nzo ayi wunkambu tombanga bumboti sengo kiandi nate kammonakiawu e?
9 Un to atradusi, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes sacīdama: priecājaties ar mani, jo es savu grasi atkal esmu atradusi, kas man bija nozudis.
Bu kamueni kiawu, buna wela kutikisa bakundi bandi ayi bobo bafikimini yandi ayi wela bakamba: “bika lumona yama khini va kimosibila ndimueni sengo kiama ki zimbongo kioki kizimbala.”
10 Tā, Es jums saku, būs arī līksmība pie Dieva eņģeļiem par vienu pašu grēcinieku, kas atgriežas no grēkiem.”
Bobuawu ndikulukamba ti khini yiwombo yidi kuidi zimbasi zi Nzambi nkua masumu wumosi bu kabaludi mavanga mandi.
11 Un Viņš sacīja: “Vienam cilvēkam bija divi dēli.
Buna wubuela tuba diaka: —Vaba mutu wumosi wuba ayi bana buadi bababakala.
12 Un tas jaunākais no tiem sacīja uz tēvu: tēvs, dod man manu tiesu no tās mantas, kas man nākas; un viņš tiem to mantu dalīja.
Nleki wunkamba dise diandi: “a tata, bika wuphana ndambu ki kiuka kiama!” Buna dise diba kabudila kiuka kiandi.
13 Un pēc necik ilga laika tas jaunākais, visu saņēmis kopā, aizgāja uz tālu zemi un tur savu mantu izšķērdēja, negodīgi dzīvodams.
Ndambu yi bilumbu bu bivioka, nleki wutota bima biandi ayi wuyenda mu tsi yi thama. Kuna kamana fukisila bima biandi bioso mu luzingu lu divunzi.
14 Kad nu tas visu savu mantu bija iztērējis, tad liels bads nāca tanī zemē, un tam iesāka pietrūkt.
Bu kamana fukisa bibio, buna kanda kingolo ki nzala ki yiza bua mu tsi beni ayi wutona mona nzala.
15 Tad viņš gāja un pieķērās turpat pie viena namnieka; tas to sūtīja uz savu tīrumu, cūkas ganīt.
Buna wuyenda sonama mu kisalu kuidi pfumu yimosi yi tsiyina. Buna pfumu beni wumfidisa ku zitsola ziandi mu diambu kenda sunganga zingulu.
16 Un viņš gribēja savu vēderu pildīt ar sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens ne tās tam nedeva.
Buna wuzola kuandi wesa dikutu diandi mu dianga bidia bi zingulu vayi kadi mutu kasia kumvana biawu ko.
17 Tad viņš pie atzīšanas nācis sacīja: cik algādžu manam tēvam, kam maizes papilnam, un es mirstu badu!
Buna wutona yindula mu tsi andi ntima: “bisadi bioso bi dise diama bindianga boso buididi luzolo luawu vayi minu kuaku ndilembu fua nzala!
18 Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu uz viņu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi,
Ndieka telama, ndieka kuenda kuidi dise diama ayi ndielakunkamba: Tatꞌama, ndivodidi masumu kuidi Nzambi ayi kuidi ngeyo.
19 Un vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; dari mani par vienu no taviem algādžiem.
Ndisi fuana diaka ko bathedila muanꞌaku vayi bika wuthangila banga kisadi kiaku.”
20 Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet kad tas vēl bija tālu, tad viņa tēvs to redzēja, un viņš iežēlojās par to un skrēja un krita tam ap kaklu un to skūpstīja.
Buna wutelama ayi wuyenda kuidi siandi. Buna wukidi thamasiandi wummona ayi kiadi kingolo kimbuila. Buna wuyenda dengana nsualumuanꞌandi, wumbumbakana ayi wumfifa bibesi.
21 Un dēls sacīja uz viņu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesi un pret tevi un neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
Buna muana wunkamba: “Tata ndivodidi masumu kuidi diyilu ayi kuidi ngeyo, ndisi fuanadiaka ko bathedila muanꞌaku.”
22 Bet tēvs sacīja uz saviem kalpiem: atnesiet tās viskrāšņākās drēbes un ģērbiet to un dodiet tam gredzenu rokā un kurpes kājās.
Vayi dise dikamba bisadi biandi: “Lusia nsualu, lutuala kikhutu kilutidi kitoko ayi lumvuatisakiawu; lumvuatisa pheti mu nlembo ayi lumvuatisa zisapatu.
23 Un atnesat treknu teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies.
Bika lutuala muana wungombi wu mafuta ayi luvonda wawu. Tudianu ayi tuvangisa nyengo;
24 Jo šis mans dēls bija nomiris un atkal tapis dzīvs; viņš bija pazudis un ir atrasts. Un tie sāka līksmoties.
bila muanꞌama wawu wubedi wufua vayi wufulukidi; wubedi wuzimbala ayiwumonikini.” Buna batona nyengo mu khini.
25 Bet vecākais dēls bija uz lauka, un pārnākdams tuvu pie mājām viņš dzirdēja to dziedāšanu un diešanu.
Mu thangu yina, muanꞌandi wu nkulutu wuba sala ku tsola. Bu kaba vutuka ayi bu kafikama ayi nzo wuwa miziki ayi makinu.
26 Un vienu no tiem kalpiem pasaucis, viņš jautāja, kas tas esot?
Buna wutumisa kisadi kimosi ayi wunyuvula keni mambu mbi malembu vioki kuna.
27 Un šis sacīja uz viņu: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir nokāvis treknu teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis.
Kisadi beni kimvutudila: “Keti khimbꞌaku niandi vutukidi. Dise diaku divondisidi muana ngombi wu mafuta bila wummueni wumvimba ayi wukambu kimbevo.”
28 Tad viņš apskaitās un negribēja ieiet. Bet viņa tēvs gāja ārā un to lūdza iekšā.
Buna nkulutu wufuema ayi wumanga kota. Siandi wutotuka ayi wunleba.
29 Bet viņš atbildēja un sacīja uz tēvu: redzi, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad vēl neesmu pārkāpis tavu bausli, un tomēr man tu vēl nekad ne kazlēnu neesi devis, ka es būtu līksmojies ar saviem draugiem.
Vayi niandi wumvutudila: “Tala, mimvu miwombo ndimeni kusadila vayi kadi khumbu yimosi ndisia tinguna ko zithumunu ziaku, ayi kadi khumbu yimosi wusia kuphana ko muana khombo muingi ndimona khini va kimosi ayi bakundi bama.
30 Bet kad nu šis tavs dēls ir atnācis, kas tavu mantu aprijis ar maukām, tad tu viņam esi nokāvis barotu teļu.
Vayi muanꞌaku, mutu wowo wumana sikisa kiuka kiaku va kimosi ayi bandumba zi leta bu kizidi, buna vondisidi muana ngombi wu mafuta mu diambu diandi.”
31 Un viņš sacīja uz to: dēls, tu pie manis esi vienmēr un viss, kas mans, tas ir arī tavs.
Siandi wumvutudila: “A muanꞌama, ngeyo zithangu zioso widi yama va kimosi mu ayi bima biosobiobi phuidi ngeyo vuidi biawu.
32 Bet tev bija būt līksmam un priecīgam, jo šis tavs brālis bija nomiris un ir atkal tapis dzīvs, viņš bija pazudis un ir atrasts.”
Vayi mboti mu vangisa nyengo ayi mona khini bila khombꞌaku yayiwubedi wufua ayi wufulukidi, wubedi wuzimbala ayi monikini.”
