Lūkas Evaņg̒elijs 15
1 Un visādi muitnieki un grēcinieki steidzās pie Viņa, gribēdami Viņu dzirdēt.
Eso afaega, ‘su lidisu’ dunu amola wadela: i hou hamosu dunu bagohame, Yesu Ea sia: nabimusa: misi.
2 Un tie farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis uzņem grēciniekus un ēd ar tiem.”
Amalalu, Fa: lisi dunu amola Sema Olelesu dunu ilia da gilisili gadele sia: dasu, “Amo dunu da wadela: i dunu hahawane ba: sa. E da ilima gilisili ha: i nana.”
3 Bet Viņš tiem šo līdzību stāstīja un sacīja:
Amaiba: le, Yesu da fedege sia: ilima olelei.
4 “Ja kādam cilvēkam jūsu starpā ir simts avis, un tam viena no tām pazūd, vai tas neatstāj tās deviņdesmit deviņas tuksnesī un nenoiet pēc tās pazudušās, tiekams to atrod?
“Dunu afae da sibi 100 agoane gagui galea, afadafa fisibiba: le, e da adi hamoma: bela: ? E da eno 99 gisi nanebe yolesili, amo sibi fisi bu lamusa: hogola ahoa. Ba: i dagoiba: le fawane yolesisa.
5 Un to atradis, viņš līksmodamies to ceļ uz saviem pleciem.
Bu ba: sea, e da nodone sia: ne, sibi fisi amo gisawane,
6 Un mājās pārnācis viņš sasauc savus draugus un kaimiņus, uz tiem sacīdams: priecājaties ar mani, es savu avi esmu atradis, kas bija pazudusi.
ea diasuga gaguli ahoa. Amasea, e da ea na: iyado amola gadenene fi dunu gilisima: ne sia: ne, ilima agoane sia: sa, ‘Na sibi fisi bu ba: beba: le, na da hahawane bagade. Ninia gilisili nodonanumu.’
7 Es jums saku: tā arī debesīs būs vairāk līksmības par vienu pašu grēcinieku, kas atgriežas no grēkiem, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās no grēkiem nevajag.
Amo defelewane, wadela: i hou hamosu dunu afae da Godema sinidigisia, Hebene soge ganodini nodosu hou da 99 dunu (ilia hou ida: iwane ilisu dawa: beba: le sinidigimu hamedei) iliba: le baligimu.
8 Jeb ja kādai sievai ir desmit graši un viens tai nozūd, vai tā neiededzina sveci un nemēž namu, rūpīgi meklēdama, kamēr to atrod?
“Sia: eno! Uda da silifa muni fage nabuane galu. Afadafa fisiba: le, e da adi hamoma: bela: ? E da gamali wa: le, diasu doa: le, sogebi huluane hogole, muni fisi ba: beba: le fawane yolesisa.
9 Un to atradusi, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes sacīdama: priecājaties ar mani, jo es savu grasi atkal esmu atradusi, kas man bija nozudis.
Ba: i dagoiba: le, ea na: iyado amola gadenene fi dunu e da gilisima: ne sia: ne, e da ilima agoane sia: sa, ‘Na muni fage fisi na da bu laiba: le, na hahawane bagade. Nini gilisili nodonanumu.’
10 Tā, Es jums saku, būs arī līksmība pie Dieva eņģeļiem par vienu pašu grēcinieku, kas atgriežas no grēkiem.”
Amo defelewane, Na dilima sia: sa. Wadela: i hou hamosu dunu afadafa da Godema sinidigisia, Gode Ea a: igele dunu da bagadewane nodosa.”
11 Un Viņš sacīja: “Vienam cilvēkam bija divi dēli.
Yesu E fedege sia: eno adole i, “Dunu afadafa da dunu mano aduna esalu.
12 Un tas jaunākais no tiem sacīja uz tēvu: tēvs, dod man manu tiesu no tās mantas, kas man nākas; un viņš tiem to mantu dalīja.
Fa: no lalelegei da edama amane sia: i, ‘Ada! Nama hobea imunu nana liligi wahadafa na lamu galebe.’ Ea sia: nababeba: le, eda da ea liligi mogili, la: idi da magobo mano, la: idi da fa: no lalelegei manogili i.
13 Un pēc necik ilga laika tas jaunākais, visu saņēmis kopā, aizgāja uz tālu zemi un tur savu mantu izšķērdēja, negodīgi dzīvodams.
Eso didia ahoanu, amo mano da ea liligi amola soge bidi lale, muni lai amo soge sedagaga gaguli asi. Amo sogega doaga: loba, ea muni mae dawa: iwane, udigili ha: digisu.
14 Kad nu tas visu savu mantu bija iztērējis, tad liels bads nāca tanī zemē, un tam iesāka pietrūkt.
Ea muni huluane da hedolowane ebelei dagoi ba: i. Amanoba, amo soge ganodini gibu da hame sa: iba: le, dunu huluane ha: i nabi. E amola ha: i nababeba: le, se nabi.
15 Tad viņš gāja un pieķērās turpat pie viena namnieka; tas to sūtīja uz savu tīrumu, cūkas ganīt.
Amaiba: le, e da amo sogega esalebe dunu ea hawa: hamomusa: asi. Amo da e gebo ouligisu hawa: hamoma: ne asunasi.
16 Un viņš gribēja savu vēderu pildīt ar sēnalām, ko cūkas ēda, bet neviens ne tās tam nedeva.
E da ha: beba: le, gebo ea ha: i manuga manusa: dawa: i galu. Be dunu eno ema hame iasu.
17 Tad viņš pie atzīšanas nācis sacīja: cik algādžu manam tēvam, kam maizes papilnam, un es mirstu badu!
Amalalu, ea asigi dawa: suga bu hi yolesia guda: dadawa: lalu, e amane dawa: i, ‘A! Na ada ea diasuga, ea hawa: hamosu dunu ilia bagadewane sadini diaha. Eno ha: i mae nawane diala. Be na da ha: ga bogomuwane.
18 Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu uz viņu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi,
Defea! Na da wa: legadole, na adama buhagili, na da ema agoane sia: mu, ‘Ada! Na Godema amola dima wadela: le bagade hamoi.
19 Un vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; dari mani par vienu no taviem algādžiem.
Na da dia mano agoane bu esalumu, na defele hame gala. Be na dia hawa: hamosu dunu agoane, dia hamoma.’
20 Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet kad tas vēl bija tālu, tad viņa tēvs to redzēja, un viņš iežēlojās par to un skrēja un krita tam ap kaklu un to skūpstīja.
Sia: nanu, e wa: legadole, ea adama doaga: musa: asi. E logoba: le badiliawane manebe ba: beba: le, eda asigiba: le, hehenane, egefema doaga: le, bagadewane ouga: ne, nonogoi.
21 Un dēls sacīja uz viņu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesi un pret tevi un neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
Egefe ema amane sia: i, ‘Ada! Na Godema amola dima wadela: le hamoi. Na dia gofe agoane bu esalumu, na defele hame galebe.’
22 Bet tēvs sacīja uz saviem kalpiem: atnesiet tās viskrāšņākās drēbes un ģērbiet to un dodiet tam gredzenu rokā un kurpes kājās.
Be eda ea hawa: hamosu dunuma amane sia: i, ‘Hedolo! Abula ida: idafa ema ga: simusa: gaguli misa. Gasi salasu ida: iwane gala ea lobo sogoga gasisalima. Ea emoga emo salasu sanasima.
23 Un atnesat treknu teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies.
Amasea, bulamagau mano sefena gala gaguli misini, medole legele, gobema. Ninia da hahawane lolo manu!
24 Jo šis mans dēls bija nomiris un atkal tapis dzīvs; viņš bija pazudis un ir atrasts. Un tie sāka līksmoties.
Bai na mano da musa: bogoiwane dialu, be waha bu uhibi ba: sa. E da fisi dagoi, be waha bu ba: i.’ Amalalu, ilia muni hahawane lolo mai.
25 Bet vecākais dēls bija uz lauka, un pārnākdams tuvu pie mājām viņš dzirdēja to dziedāšanu un diešanu.
Be eda ea magobo mano da ifabi hawa: hamonanu. Misini, diasu gadenenewane mana, e da hahawane gesami amola gosa: be nabi.
26 Un vienu no tiem kalpiem pasaucis, viņš jautāja, kas tas esot?
Amalalu, e da hawa: hamosu dunu afae misa: ne wele sia: ne, amo hou ea bai ema adole ba: i.
27 Un šis sacīja uz viņu: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir nokāvis treknu teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis.
Hawa: hamosu dunu da bu adole i, ‘Diaeya da bu misi. E da hahawane bu doaga: beba: le, dia ada da bulamagau mano sefena gala medole legei dagoi.’
28 Tad viņš apskaitās un negribēja ieiet. Bet viņa tēvs gāja ārā un to lūdza iekšā.
Be magobo mano da mi hanaiba: le, diasu ganodini masunu higa: i galu. Amalalu, ea ada gadili asili, ema asigiwane, ha: giwane ganodini misa: ne sia: i.
29 Bet viņš atbildēja un sacīja uz tēvu: redzi, tik daudz gadus es tev kalpoju un nekad vēl neesmu pārkāpis tavu bausli, un tomēr man tu vēl nekad ne kazlēnu neesi devis, ka es būtu līksmojies ar saviem draugiem.
Be e da edama mihanane amane sia: i, ‘Na da ode bagohame dia hawa: hamosu dunu agoane, sia: nabawane hamosu. Be na amola na na: iyado gilisili hahawane hedesu hamoma: ne, di da nama hamedafa i. Goudi mano fonobahadi hamedafa i.
30 Bet kad nu šis tavs dēls ir atnācis, kas tavu mantu aprijis ar maukām, tad tu viņam esi nokāvis barotu teļu.
Be dia mano eno e da hina: da: i bidi lasu uda bagohame ilima gilisili golabeba: le, dia muni huluane udigili ha: digi. Be e misini, di da bulamagau mano sefena, ema nodone, medole legei dagoi!’
31 Un viņš sacīja uz to: dēls, tu pie manis esi vienmēr un viss, kas mans, tas ir arī tavs.
Be eda da ema bu adole i, ‘Nagofe! Ania da eso huluane gilisili esala. Na labe huluane ani gagusa.
32 Bet tev bija būt līksmam un priecīgam, jo šis tavs brālis bija nomiris un ir atkal tapis dzīvs, viņš bija pazudis un ir atrasts.”
Be diaeya da bogoi agoane be bu uhi agoane ba: sa. E da fisi, be wali bu ba: i dogoi. Amaiba: le ninia da hahawane nodone hamomu da defea gala.’”
