< Lūkas Evaņg̒elijs 23 >
1 Un viss viņu pulks cēlās un noveda Viņu pie Pilatus,
Amalalu, ilia huluane wa: legadole, Yesu E Bailadema hiouginana asi.
2 Un iesāka Viņu apsūdzēt sacīdami: “Šo mēs atrodam, ka Viņš mūsu tautu sajauc un aizliedz ķeizaram metekli(nodokli) dot sacīdams: Viņš esot Kristus, viens Ķēniņš.”
Amogawi, ilia da Bailadema Yesu Ea hou amane diwaneya udidi, “Ninia da amo dunu ninia fi ilima ogogolalebe ba: i. Ilia da Hina Sisama su mae ima: ne, E da sia: sa! Amola Hi fawane da Mesaia Hina Bagade E da ogogolewane sia: sa.”
3 Un Pilatus Viņam vaicāja sacīdams: “Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?” Un Viņš atbildēdams uz to sacīja: “Tu to saki.”
Bailade da Yesuma amane adole ba: i, “Di da Yu dunu ilia Hina Bagade esalabala?” Yesu E bu adole i, “Di sia: i dagoi.”
4 Bet Pilatus sacīja uz tiem augstiem priesteriem un tiem ļaudīm: “Es nekādas vainas neatrodu pie šā cilvēka.”
Amalalu, gobele salasu hina dunu amola dunu huluane ilima Bailade da amane sia: i, “Amo dunu E medoma: ne fofada: su logo na hamedafa ba: sa.”
5 Bet tie tam stāvēja virsū un sacīja: “Viņš tos ļaudis skubina uz dumpi, mācīdams pa visu Jūdu zemi, iesākdams no Galilejas līdz šejienei.”
Be amo sia: nababeba: le, ilia bu ha: giwane sia: i, “E da Yudia soge huluane amo ganodini sia: olelebeba: le, dunu huluane gegemusa: dawa: lala. E da degabo Ga: lili sogega Ea hou muni hamonanu, wali guiguda: misi!”
6 Bet kad Pilatus Galileju dzirdēja, tad tas vaicāja, vai Viņš esot no Galilejas?
Amo sia: nababeba: le, Bailade amane adole ba: i, “Amo dunu da Ga: lili dunula: ?”
7 Un dabūjis zināt, ka Viņš piederot apakš Hērodus tiesas, tas Viņu nosūtīja pie Hērodus, kas tanīs dienās arīdzan bija Jeruzālemē.
Bailade da Yesu da Ga: lili dunu amo nababeba: le, e da Yesu amo Helodema asunasi. Amo esoga, Helode da Yelusaleme moilai bai bagadega misi esalu.
8 Bet kad Hērodus Jēzu redzēja, tad tas tapa ļoti līksms. Jo tas jau sen labprāt Viņu gribēja redzēt, tādēļ ka tas daudz par Viņu bija dzirdējis un cerēja kādu zīmi no Viņa redzēt.
Helode da Yesu ba: beba: le, hahawane galu. Bai e da musa: Yesu Ea hou nababeba: le, E ba: musa: hanaiwane ouesalu. E da Yesu ema gasa bagade dawa: digima: ne olelesu hamoma: ne hanai galu.
9 Un tas dažādas lietas vaicāja no Viņa. Bet Viņš tam neatbildēja nenieka.
Amaiba: le e da Yesuma gebewane adole ba: lalu. Be Yesu da dabe hamedafa adole i.
10 Un tie augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un Viņu apsūdzēja gauži.
Gobele salasu hina dunu amola Sema Olelesu dunu da gadenene lelu, Yesuma halale bagadewane diwaneya udidi.
11 Bet Hērodus ar savu pils saimi Viņu nicināja un apmēdīja, un tam baltu drēbi apvilka un to sūtīja atpakaļ pie Pilatus.
Helode amola ea dadi gagui dunu da Yesuma oufesega: ne, Ema habosesele agoane hamosu. Ilia da Yesuma abula ida: iwane ga: sili, bu Bailadema asunasi.
12 Tanī dienā Pilatus un Hērodus palika par draugiem, jo papriekš tie savā starpā bija ienaidā.
Amalalu, amogala, Helode amola Bailade, ela bu gousa: le na: iyado hamoi. Musa ela da ha lai galu.
13 Un Pilatus, saaicinājis tos augstos priesterus un virsniekus un tos ļaudis,
Bailade ea sia: nababeba: le, gobele salasu hina dunu, eno hina dunu amola dunu huluane da gilisi.
14 Uz tiem sacīja: “Jūs šo cilvēku pie manis esat atveduši, ka Viņš tos ļaudis novēršot, un redziet, es Viņu esmu jūsu priekšā izklausinājis un pie tā cilvēka neesmu atradis it nekādas vainas, par ko jūs Viņu apsūdzat;
Bailade da ilima amane sia: i, “Amo dunu dilia nama oule misi. E da dunu huluane ilima ogogoi, dilia sia: i. Be dilia odagiaba, na da Ea hou huluane hogole ba: i dagoi. Be dilia wadela: i hou hamoi sia: i liligi, na da hamedafa ba: i.
15 Un Hērodus arī ne; jo tas Viņu pie mums atpakaļ sūtījis, un redzi, Viņš nekā nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis.
Helode amolawane da Ea wadela: i hou hame ba: beba: le, ninima bu asunasi. E da bogoma: ne se dabe iasu lama: ne, hamedafa hamosu.
16 Tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”
Amaiba: le, amo dunu na da fegasuga fama: ne sia: ne, e halegale masa: ne, logo doasimu.”
17 Un uz svētkiem tam vajadzēja viņiem vienu cietumnieku atlaist.
(Baligisu Lolo Nasu ode huluane amoga, Bailade da hou agoane hamosu. Moilai dunu ilia hanaiba: le, e da se dabe iasu hamosu dunu afadafa ea se dabe iasu diasu logo doasisu.)
18 Bet viss tas pulks brēca un sacīja: “Nost ar šo un atlaidi mums Barabu!”
Be dunu huluane da Bailade ea sia: nababeba: le, gilisili halale sia: i, “Amo dunu bogoma: ne medoma! Bala: base masa: ne, ea se dabe iasu logo doasima! Ninia da Bala: base hanai!”
19 Tas kāda dumpja dēļ, kas pilsētā bija noticis, un slepkavības dēļ bija iemests cietumā.
(Bala: base da moilai ganodini gegesu hou hamobeba: le amola eno dunu medole legeiba: le, ilia da e se dabe iasu diasu ganodini sali.)
20 Tad Pilatus atkal viņus uzrunāja un gribēja Jēzu atlaist.
Bailade da Yesu udigili masa: ne hanaiba: le, dunu huluanema bu sia: i.
21 Bet tie sauca un sacīja: “Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!”
Be ilia da mae fisili, halale bagadewane sia: i, “E bulufalegeiga bogoma: ne medoma! Bulufalegeiga medoma!”
22 Bet viņš trešu reiz uz tiem sacīja: “Ko tad Šis ļauna darījis? Es pie Viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist.”
Bailade da sia: osodayale ilima bu sia: i, “Abuliba: le: ? E da adi wadela: i hou hamobela: ? Na da Ea hou ganodini bogoma: ne se dabe iasu lamu hou hamedafa ba: i. Na da amo dunu fane, udigili masa: ne sia: mu da defea.”
23 Bet tie tam mācās virsū ar lielu brēkšanu lūgdami, ka Viņš taptu krustā sists, un viņu brēkšana pārspēja.
Be ilia ha: giwane, Yesu bulufalegeiga medoma: ne bagadewane halale sia: i. Amalalu, Bailade da ilia sia: nabi dagoi.
24 Tad Pilatus nosprieda, lai viņu lūgšanas notiek.
Amaiba: le, Bailade da ilia adole ba: su hamoma: ne sia: i.
25 Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu prātam.
Ilia sia: beba: le, dunu amo da gegeiba: le amola eno dunu medole legeiba: le se dabe iasu diasu ganodini sali, amo dunu masa: ne, Bailade da se dabe iasu diasu logo doasi. Be ilia hanaiba: le, e da ea dadi gagui dunu ilima Yesu medole legema: ne sia: i
26 Un kad Viņu aizveda, tad tie saņēma vienu no Kirenes, vārdā Sīmani, kas nāca no lauka, un uzlika tam to krustu, ka tas to Jēzum pakaļ nestu.
Dadi gagui dunu da Yesu medomusa: hiouginana asi. Asili, Sailini soge dunu ea dio amo Saimone, e da Yelusaleme diasuga doaga: musa: logoga ahoanebe ba: i. Louma dadi gagui dunu ilia da amo dunu gasawane gaguli, ea gidagia Yesu Ea bulufalegei gisasili, Yesuma fa: no bobogema: ne sia: i.
27 Bet liels ļaužu un sievu pulks Viņam gāja pakaļ, tās Viņu žēloja un apraudāja.
Dunu bagohame Ea bogobe ba: musa: , fa: no bobogei. Eno uda Ema bagadewane asigiba: le, ilia da Eha digini fa: no bobogei.
28 Bet Jēzus uz tām atgriezās un sacīja: “Jūs Jeruzālemes meitas, neraudāt par Mani, bet raudāt pašas par sevi un par saviem bērniem.
Be Yesu da beba: le, ilima amane sia: i, “Dilia Yelusaleme uda! Na da bogomuba: le, mae dima! Be dilia amola dilia mano da se bagade nabimuba: le, dima.
29 Jo redziet, nāks dienas, kad sacīs: svētīgas ir tās neauglīgās un tās miesas, kas nav bērnus nesušas, un tās krūtis, kas nav zīdījušas.
Bai eso misunu amoga ilia da amane sia: mu, ‘Aligime uda da hahawane gala. Ilia hagomo ganodini mano da hame fibiba: le amola dudubu da ilia dodo maga: me hame maiba: le, ilia da hahawane gala!
30 Tad tie iesāks sacīt uz tiem kalniem: krītiet uz mums! un uz tiem pakalniem: apklājiet mūs!
Amo esoga ilia goumi amoma sia: mu, ‘Mugululi, nini banena sa: ima!’ Ilia da agologa, ‘Nini dedeboma!’ sia: mu.
31 Jo kad to dara pie zaļa koka, kas tad vēl notiks pie sakaltuša?”
Wali Na da esalebeba: le ifa da gahe agoane ba: sa. Amo hou ilia wali Nama hamobeba: le, Na da guiguda: hame esalea, ifa da bioi ba: sea, ilia da adi hamoma: bela: ?”
32 Bet divi citi ļauna darītāji arīdzan tapa novesti, ka taptu nomaitāti līdz ar Viņu.
Ilia da eno wadela: i hou hamosu se dabe lai dunu aduna, ela amola Yesu gilisili fuga: musa: oule asi.
33 Un kad tie nāca uz to vietu, ko sauc par pieres vietu, tad tie tur sita krustā Viņu un tos ļauna darītājus, vienu pa labo un otru pa kreiso roku.
Amalalu, ilia sogebi ea dio amo “Dialuma Gasa,” amoga doaga: loba, ilia da Yesu bulufalegeiga dabagala: i. Wadela: i hou hamosu dunu aduna amolawane, ilia gilisili eno bulufalegeiga dabagala: i. Afae da ea lobodafadili, eno da ea lobo fofadidili dabagala: i.
34 Bet Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara.” Un tie, Viņa drēbes dalīdami, kauliņus par tām meta.
Yesu E amane sia: i, “Ada! Dia ilia hou gogolema: ne olofoma! Bai ilia hamobe ilia da mae dawa: iwane hamosa!” Louma dadi gagui dunu, ilia da Yesu Ea abula lamusa: , ululuasu.
35 Un tie ļaudis stāvēja skatīdamies. Bet tie virsnieki savā starpā Viņu apsmēja sacīdami: “Viņš citiem palīdzējis, lai palīdzās pats Sev, ja šis ir Kristus, tas Dieva izredzētais.”
Dunu huluane da ba: musa: lelu. Be Yu ouligisu dunu ilia Yesuma habosesele oufesega: su. Ilia amane habosesele sia: i, “E da dunu eno mae bogoma: ne gaga: i. E da dafawane Gode Ea ilegei Mesaia esalea, defea, Hina: mae bogoma: ne, Hisu gaga: mu da defea!”
36 Un arī tie karavīri Viņu apmēdīja, piegāja un Viņam etiķi atnesa
Dadi gagui dunu ili amola Yesuma oufesega: ne, Ema misini, Ea moma: ne, wadela: i waini hano dili i.
37 Un sacīja: “Ja Tu esi tas Jūdu ķēniņš, tad palīdzies pats Sev.”
Ilia amane sia: i, “Di da Yu dunu fi amoga Hina Bagade esalea, defea, Dia mae bogoma: ne Disu gaga: ma.”
38 Un virsraksts pār Viņu bija rakstīts ar Grieķu, Romiešu un Ebreju rakstiem: šis ir tas Jūdu ķēniņš.
Yesu Ea dialuma dabuagado meloa dedei gosagisi ba: i. Amoga sia: dedei da, “Yu dunu fi ilia Hina Bagade da goea.”
39 Bet viens no tiem pakārtiem ļauna darītājiem Viņu zaimoja, sacīdams: “Ja Tu esi Kristus, tad palīdzi Sev pašam un mums.”
Wadela: i hou hamosu dunu aduna gilisili eno bulufalegeiga dabagala: i, afadafa da Yesuma lasogole sia: i, “Di da Mesaiala: ? Di amola ani Dia gaga: ma!”
40 Bet tas otrais to aprāja un sacīja: “Un tu arīdzan nebīsties no Dieva, kas esi tanī pašā sodībā!
Be eno wadela: i hou hamosu dunu da ea sama ema gagabole agoane sia: i, “Dia da Godema hame beda: bela: ? Ani da bogoma: ne se dabe iasu Yesu defelewane lai dagoi.
41 Un tomēr mums gan pareizi notiek. Jo mēs dabūjam, ko esam nopelnījuši ar saviem darbiem, bet šis nekā ļauna nav darījis.”
Be ania se dabe iasu lamu da defea. Ania wadela: i hou hamoiba: le dabe laha. Be amo Dunu da wadela: i hou hamedafa hamosu.”
42 Un viņš uz Jēzu sacīja: “Kungs, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā.”
Amalalu, e da Yesuma amane sia: i, “Yesu! Dia Hinadafa Hou lai dagoiba: le bu masea, Dia na mae gogolema!”
43 Un Jēzus uz to sacīja: “Patiesi, Es tev saku: šodien tu būsi ar Mani paradīzē!”
Yesu da ema bu adole i, “Na dima dafawane ilegele sia: sa. Wali eso, ani da gilisili Ba: ladaise soge ganodini ba: mu.”
44 Un tas bija ap sesto stundu, tad tapa tumšs pār visu to zemi līdz devītajai stundai.
Esomogoa, eso ea hadigi fisili, soge huluane amo ganodini gasi bagade ba: i. Baloga (3 p.m.) amogalu bu hadigi ba: i.
45 Un saule tapa aptumšota, un tas priekškaramais auts Dieva namā pārplīsa vidū pušu.
Afafasu abula bagade Debolo Diasu ganodini gaga: i dialu, hisu gadelale, fada: ne fasi ba: i.
46 Un Jēzus sauca ar skaņu balsi un sacīja: “Tēvs, Es Savu garu nododu Tavās rokās.” Un to sacījis Viņš dvēseli izlaida.
Yesu da ha: giwane wele sia: i, “Ada! Na da Na a: silibu Dia lobo da: iya ligisisa!” Amane wele sia: nanu, E da bogoi.
47 Un tas kapteinis redzēdams, kas notika, Dievu teica un sacīja: “Patiesi, šis ir bijis taisns cilvēks.”
Louma dadi gagui hina dunu, amo hou huluane ba: beba: le, Godema nodone sia: i, “Dafawane! Amo dunu da moloidafa dunu esalu!”
48 Un visi, kas tur klātu bija un redzēja, kas tur notika, tie sita pie krūtīm un griezās atpakaļ.
Dunu bagohame Yesu Ea bogosu ba: musa: misi. Yesu da bogoi dagoi ba: loba, ilia moilaiga se nabawane, ilila: bida: gi lulufigilalu buhagi.
49 Bet visi Viņa mīļie stāvēja no tālienes un tās sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas un šās lietas redzēja.
Yesu Ea na: iyado dunu amola uda huluane (Yesu da Ga: lili soge fisibiba: le, ilia Yesuma fa: no bobogei) amo da fonobahadi sedagawane lelu, Ea bogobe asigiwane ba: i.
50 Un redzi, viens vīrs, Jāzeps vārdā, kas bija runas kungs, labs un taisns vīrs,
Amo esoha, dunu ida: iwane, moloidafa dunu esalu, ea dio amo Yousefe. E da A: limadia moilai dunu, amola e da Yu ouligisu Gasolo dunu esalu.
51 (Šis nebija piemeties viņu padomam un darīšanai, ) no Arimatijas, Jūdu pilsētas, kas arī pats gaidīja uz Dieva valstību,
Amo dunu da Gode Ea Hinadafa Hou doaga: ma: ne, dafawaneyale dawa: iwane ouesalu. Eno Yu ouligisu dunu da Yesu medomusa: ilegebeba: le, e da amo hou higabeba: le hame fuligala: i.
52 Šis piegājis pie Pilatus lūdza Jēzus miesas,
E da Bailadema misini, Yesu Ea da: i hodo lamusa: adole ba: i.
53 Un tās noņēma, ietina smalkā audeklī un ielika kapā, kas bija izcirsts klintī, kur vēl neviens nebija glabāts.
Amalalu, e da Yesu Ea da: i hodo bulufalegeiga duga: le, gududili ligisili, ahea: iai abula amoga sosone, gele gelabo dogoi (musa: bogoi da hame salasu) amo ganodini ligisi.
54 Un tā bija tā sataisāmā diena, un svētdiena jau iesākās.
Amo eso da Falaida: i eso. Sa: bade eso da aya doga: mu gadenei ba: i.
55 Un tās sievas, kas ar Viņu bija nākušas no Galilejas, arīdzan gāja pakaļ un skatījās uz to kapu, un kā Viņa miesas tapa noliktas.
Uda amo da Ga: lili soge fisili, Yesuma fa: no bobogei, ilia da Yousefe sigi asili, gele gelabo dogoi amoga Yesu Ea da: i hodo ligisibi ba: i.
56 Un atpakaļ griezušās tās sataisīja smaržīgas svaidāmas zāles, un to svēto dienu tās bija klusu pēc bauslības.
Amalalu, ilia da diasuga buhagili, Yesu Ea da: i hodo da: iya legemusa: , gabusiga: manoma hahamoi. Ilia da Gode Ea Sema dawa: beba: le, Sa: bade eso amoga helefi.