Lūkas Evaņg̒elijs 14
1 Un gadījās, ka Jēzus viena farizeju virsnieka namā nāca svētdienā uz mielastu, un tie uz Viņu glūnēja.
Sabbath niah loe kalen koek Farasi im ah buhcaak hanah a caeh, nihcae mah anih kawbangmaw buhcaak, tito khet o.
2 Un lūk, viens ūdens sērdzīgs cilvēks tur bija Viņa priekšā.
Khenah, anih hmaa ah tui mah caak ih nathaih tawn kami maeto oh.
3 Un Jēzus iesāka runāt uz tiem bauslības mācītājiem un farizejiem un sacīja: “Vai brīv svētdienā dziedināt?” Bet tie cieta klusu.
Jesu mah ca tarik kaminawk hoi Farasinawk khaeah, Sabbath niah ngantuisak thaih maw? tiah lokdueng o.
4 Un, to ņēmis, Viņš to dziedināja un sūtīja projām.
Nihcae mah pathim pae o ai. Anih mah, nganna kami to ngantuisak moe, a caehsak;
5 Pēc Viņš atbildēja un uz tiem sacīja: “Kurš ir jūsu starpā, kam savs ēzelis vai vērsis iekrīt akā, un viņš to tūdaļ neizvilks svētā dienā.”
nihcae khaeah, Nangcae thung ih kami maeto mah laa hrang maw, to tih ai boeh loe maitaw tae maw Sabbath niah tangqom thungah krah nahaeloe, na la o mak ai maw? tiah a naa.
6 Un tie tam nenieka uz to nevarēja atbildēt.
Anih mah hae tiah dueng ih loknawk to nihcae mah pathim pae o thai ai.
7 Viņš arī tiem viesiem teica kādu līdzību, nomanīdams, ka tie izraudzījās sēdēt jo augstā vietā, un uz tiem sacīja:
Anghnuthaih hmuensang kaqoi, buh pangh han kawk ih kaminawk to anih mah hnuk; to naah nihcae khaeah hae patahhaih lok hae a thuih pae.
8 “Kad tu no kāda topi kāzās lūgts, tad nesēdies augstākajā vietā, ka negadās jo cienīgs nekā tu, kas arī no viņa lūgts,
Kami maeto mah zu paluemhaih poihkung ah buhcaak han ang kawk o naah, anghnuthaih hmuensang to qoi o hmah; nangcae pong kalen kue kami buhcaak kung ah kawk o moeng nahaeloe;
9 Un ka tas, kas tevi un viņu lūdzis, nenāk uz tevi sacīt: dod šim vietas, un tad tev ar kaunu būs jāsēž zemākajā vietā.
imkung mah nang khaeah angzo ueloe, Nang hnuthaih ahmuen to hae kami hanah paek ah, tiah na naa tih. To naah azat hoiah ni anghnuthaih ahmuen kahnaem ah nang hnu tih.
10 Bet kad tu esi lūgts, tad ej un sēdies jo zemā vietā, ka tas, kas tevi lūdzis, nāk uz tevi sacīt: draugs, virzies augšām: tad tev būs gods priekš tiem, kas līdz ar tevi sēž pie galda.
To pongah minawk mah buhcaak han ang kawk o naah, caeh oh loe, anghnuthaih ahmuen kahnaem koek ah anghnu oh; to naah ni buhcaak han na kawkkung to angzo ueloe, nang khaeah, Ampui anghnuthaih hmuensang ah anghnu ah, tiah na naa tih: to tiah ni buhcaak han angzo kami boih hmaa ah pakoehhaih na hnu tih.
11 Jo kas pats paaugstinājās, taps pazemots, un kas pats pazemojās, taps paaugstināts.”
Mi kawbaktih doeh angmah hoi angmah amkoeh kami loe krah tathuk tih; mi tlim ah kaom kami loe pakoehhaih hnu tih, tiah a naa.
12 Un Viņš sacīja arī uz to, kas Viņu bija aicinājis: “Kad tu azaidu vai vakariņu taisi, tad nelūdzi savus draugus, nedz savus brāļus, nedz savus radus, nedz bagātus kaimiņus, ka tie tevi atkal nelūdz, un tu savu atmaksu dabū.
Jesu mah anih buhcaak han kawk kami khaeah, duembuh maw, to tih ai boeh loe duembuh caakhaih poih maw na sak naah, nam puinawk, nam nawkamyanawk, na caanawk hoi imtaeng ih angraengnawk to kawk hmah; na kawk nahaeloe nihcae mah nang to na kawk o toeng tih, na sak ih baktih toengah na pathok o roep tih.
13 Bet kad tu viesības dari, aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus.
To pongah buhcaakhaih poih na sak naah, kamtang kami, khokkhaem kami, takpum koep ai kaminawk hoi mikmaengnawk to kawk oh:
14 Tad tu būsi svētīgs, jo tiem nav, ko tev atmaksāt; un tev taps atdots, kad tie taisnie augšām celsies.”
to tiah na sak o nahaeloe tahamhoihaih na hnu o tih; nihcae loe nang hanah pathok o let thai ai, toe katoeng kaminawk angthawk lethaih niah na pathok let tih, tiah a naa.
15 Bet viens no tiem, kas pie galda sēdēja, to dzirdējis, uz Viņu sacīja: “Svētīgs, kas maizi ēd Dieva valstībā.”
To loknawk to angmah hoi nawnto anghnu kami maeto mah thaih naah, Anih khaeah, Sithaw ukhaih prae ah buh caa kami loe tahamhoih, tiah a naa.
16 Bet Viņš uz to sacīja: “Viens cilvēks lielu vakariņu sataisīja un lūdza daudzus pie tā.
Anih mah to kami khaeah, Kami maeto loe kalen parai buhraenghaih poih to sak moe, pop parai kaminawk to kawk:
17 Un viņš savu kalpu sūtīja ap to vakariņa stundu, tiem aicinātiem sacīt: nāciet, jo visas lietas sataisītas.
duembuh caakhaih atue phak naah buhcaak han kawkkung mah a kawk ih kaminawk khaeah a tamna to patoeh moe, Hmuennawk boih loe sakcoek boeh, angzo oh, tiah a kawksak.
18 Bet tie visi cits pēc cita iesāka aizbildināties. Pirmais uz to sacīja: es tīrumu esmu pircis, un man jānoiet, to apraudzīt; lūdzos, aizbildini mani.
Toe nihcae loe loihhaih loklam to pakrong o. Hmaloe koek kami mah anih khaeah, Long ahmuen to ka qanh, ka caeh moe, khet han angai vop: tahmenhaih hoiah na prawt raeh, tiah a naa.
19 Un otrs sacīja: es pieci jūgus vēršu esmu pircis un noeju, tos apraudzīt; lūdzos, aizbildini mani.
Kalah maeto mah, Maitaw pangato ka qanh, ka caeh moe, tanoek han angai vop: tahmenhaih hoiah na prawt raeh, tiah a naa.
20 Un cits sacīja: es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru nākt.
Kalah maeto mah, Kai loe zu ka lak, kang zo thai mak ai, tiah a naa.
21 Un tas kalps nāca un savam kungam to atsacīja; tad tas nama kungs tapa dusmīgs un sacīja uz savu kalpu: ej steigšus uz gatvēm un pilsētas ielām, un ieved tos nabagus un kropļus un tizlus un aklus šeit iekšā.
To tamna loe angzoh moe, to tiah kaom hmuen kawng to angmah ih angraeng khaeah thuih pae boih. To naah im tawnkung loe palungphui, a tamna khaeah, Vangpui thung ih kalen loklam hoi tamcaek loklamnawk ah karangah caeh ah loe, amtang kami, khokkhaem kami hoi mikmaengnawk to haeah na hoiah, tiah a naa.
22 Un tas kalps sacīja: kungs, tas ir padarīts, ko tu esi pavēlējis, bet vēl ir rūmes.
Tamna mah, Angraeng, nang thuih ih baktih toengah ka sak boeh, toe ahmuen loe kong vop, tiah a naa.
23 Un Tas Kungs sacīja uz to kalpu: Izej uz lielceļiem un pie sētmalām un spiedi tos nākt iekšā, lai mans nams top pilns.
Angraeng mah a tamna khaeah, Lampui hoi takha taengah caeh ah loe, ka im ah kami koi thai hanah, nihcae to pacae nganga ah.
24 Jo es jums saku, ka neviens no tiem vīriem, kas bija aicināti, manu vakariņu nebaudīs.”
Kang thuih o, Ka kawk ih kawbaktih to kaminawk mah kai ih duembuh to pataengh o mak ai, tiah a naa.
25 Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdz, un Viņš atgriezdamies uz tiem sacīja:
Pop parai kaminawk loe anih hoi nawnto caeh o: to naah anih mah angqoi moe, nihcae khaeah,
26 “Ja kas nāk pie Manis un neienīst savu tēvu un māti un sievu un bērnus un brāļus un māsas un arī turklāt savu paša dzīvību, tas nevar būt Mans māceklis.
mi kawbaktih doeh ampa, amno, a zu, a caanawk, nawkamyanawk hoi tanuhnawk, ue, a hinghaih to hnuma ai ah, kai khaeah angzo kami loe, ka hnukbang kami ah om thai mak ai.
27 Un kas savu krustu nenes un nestaigā Man pakaļ tas nevar būt Mans māceklis.
Mi kawbaktih doeh angmah ih thinglam apu ai ah, ka hnukah bang kami loe, ka hnukbang kami ah om thai mak ai.
28 Jo kurš ir jūsu starpā, kas torni grib uztaisīt un papriekš neapsēžās un nepārdomā, cik tas maksā, vai viņam būs padoma līdz pat galam?
Nangcae thung ih kami maeto mah, imsang maeto sak han atim nahaeloe, anih mah anghnu ueloe, im sak hanah tangka khawt maw khawt ai, tito pakoep hmaloe mak ai maw?
29 Lai, kad pamatu licis un nespēj pabeigt, visi, kas to redz, nesāk viņu apsmiet,
Poek het ai ah anih mah im to sah amtong moe, pacoeng thai ai nahaeloe, hnu kaminawk mah anih to pahnui o thui tih,
30 Sacīdami: Šis cilvēks ir iesācis celt, bet nav spējis pabeigt.
hae kami loe im sak amtong, toe pacoeng thai ai, tiah thui o tih.
31 Jeb kurš ķēniņš, karā iedams kauties ar citu ķēniņu, papriekš neapsēžās un neapdomājās, vai būs spēcīgs, iet pretī ar desmit tūkstošiem tam, kas viņam uziet ar divdesmit tūkstošiem?
To tih ai boeh loe kami sang pumphae to hoi nawnto angzo kalah siangpahrang to tuk hanah, anih mah kami sang hato hoiah tuk pazawk tih maw pazawk mak ai, tito panoek hanah, anghnut moe, pakoep hmaloe ai ah misatuk han amsak siangpahrang om tih maw?
32 Bet kad nav, tad viņš sūta vēsti, kamēr vēl ir tālu, un lūdz mieru.
To tih ai boeh loe anih mah tuk pazawk han koiah om ai nahaeloe, misanawk loklam ah angzoh o li naah, laicaeh to patoeh ueloe, angdaehhaih to sah tih.
33 Tad nu tāpat ikkatrs no jums, kas visai savai rocībai neatsaka, tas nevar būt Mans māceklis.
To baktih toengah mi kawbaktih doeh a tawnh ih hmuennawk to caehtaak ai kami loe, ka hnukbang kami ah om thai mak ai.
34 Sāls ir laba, bet ja sāls paliek nelietīga, ar ko tad to darīs derīgu?
Paloi loe hoih: toe a khrumhaih to anghmaa nahaeloe, kawbangmaw khrumsak let thai tih?
35 Tā neder ne zemei, ne sūdos. To izmet ārā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Kahoih long baktiah patoh han ih hoih ai, maitaw aek ah patoh han ih doeh hoih ai; kaminawk mah vah sut han ih ni oh boeh. Thaih hanah naa tawn kami loe, thaih nasoe, tiah a naa.
