< Lūkas Evaņg̒elijs 10 >

1 Un pēc tam Tas Kungs vēl septiņdesmit citus iecēla un tos sūtīja pa diviem savā priekšā uz ikkatru pilsētu un vietu, kur Viņš gribēja iet.
ⲁ̅ⲘⲈⲚⲈⲚⲤⲀ ⲚⲀⲒ ⲆⲈ ⲀⲠϬⲞⲒⲤ ⲞⲨⲰⲚϨ ⲚⲔⲈⲞ ⲈⲂⲞⲖ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲞⲨⲞⲢⲠⲞⲨ ⲚⲂ ⲂⲈⲂⲞⲖ ϦⲀϪⲰϤ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲞⲨⲂⲀⲔⲒ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲚⲈⲘ ⲘⲀⲒ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈⲚⲀϤⲚⲀϢⲈ ⲈⲢⲰⲞⲨ.
2 Un Viņš uz tiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet strādnieku maz; tāpēc lūdziet tā pļaujamā Kungu, lai Tas strādniekus sūta Savā pļaujamā.
ⲃ̅ⲚⲀϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲞⲨ ⲠⲈ ϪⲈ ⲠⲒⲰⲤϦ ⲘⲈⲚ ⲞⲨⲚⲒϢϮ ⲠⲈ ⲚⲒⲈⲢⲄⲀⲦⲎⲤ ⲆⲈ ϨⲀⲚⲔⲞⲨϪⲒ ⲚⲈⲦⲰⲂϨ ⲞⲨⲚ ⲘⲠϬⲞⲒⲤ ⲘⲠⲒⲰⲤϦ ϨⲞⲠⲰⲤ ⲚⲦⲈϤϨⲒⲞⲨⲒ ⲚϨⲀⲚⲈⲢⲄⲀⲦⲎⲤ ⲈⲂⲞⲖ ⲈⲠⲈϤⲰⲤϦ.
3 Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā.
ⲅ̅ⲘⲀϢⲈ ⲚⲰⲦⲈⲚ ϨⲎⲠⲠⲈ ⲀⲚⲞⲔ ϮⲞⲨⲰⲢⲠ ⲘⲘⲰⲦⲈⲚ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚϨⲀⲚϨⲒⲎⲂ ϦⲈⲚⲐⲘⲎϮ ⲚϨⲀⲚⲞⲨⲰⲚϢ.
4 Nenesiet maku, nedz kulīti, nedz kurpes, un nesveicinājiet nevienu uz ceļa.
ⲇ̅ⲘⲠⲈⲢϤⲀⲒ ⲚⲀⲤⲞⲨⲒ ⲞⲨⲆⲈ ⲠⲎⲢⲀ ⲞⲨⲆⲈ ⲐⲰⲞⲨⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲈⲢⲈⲢⲀⲤⲠⲀⲌⲈⲤⲐⲈ ⲚϨⲖⲒ ϨⲒ ⲪⲘⲰⲒⲦ.
5 Un kurā namā jūs ieiesiet, sakāt papriekš: miers lai ir ar šo namu.
ⲉ̅ⲠⲒⲎⲒ ⲆⲈ ⲈⲦⲈⲦⲈⲚⲚⲀϢⲈ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲢⲞϤ ⲀϪⲞⲤ ⲚϢⲞⲢⲠ ϪⲈ ⲦϨⲒⲢⲎⲚⲎ ⲘⲠⲀⲒⲎⲒ
6 Un ja tur būs kāds miera bērns, tad jūsu miers uz tā dusēs; bet ja ne, tad tas pie jums atgriezīsies.
ⲋ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈϢⲰⲠ ⲈⲠϢⲎⲢⲒ ⲚϮϨⲒⲢⲎⲚⲎ ⲘⲘⲀⲨ ⲦⲈⲦⲈⲚϨⲒⲢⲎⲚⲎ ⲈⲤⲈⲘⲦⲞⲚ ⲘⲘⲞⲤ ⲈϪⲰϤ ⲈϢⲰⲠ ⲘⲘⲞⲚ ⲦⲈⲦⲈⲚϨⲒⲢⲎⲚⲎ ⲈⲤⲈⲔⲞⲦⲤ ⲈⲢⲰⲦⲈⲚ.
7 Tanī pašā namā paliekat, un ēdat un dzerat, kas tiem pie rokas, jo strādniekam sava alga pienākas; neejat no viena nama uz otru.
ⲍ̅ϢⲰⲠⲒ ⲆⲈ ϦⲈⲚⲠⲒⲎⲒ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ⲈⲢⲈⲦⲈⲚⲞⲨⲰⲘ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲢⲈⲦⲈⲚⲤⲰ ⲚⲚⲎ ⲈⲦⲈⲚⲦⲰⲞⲨ ⲠⲒⲈⲢⲄⲀⲦⲎⲤ ⲄⲀⲢ ϤⲘⲠϢⲀ ⲚⲦⲈϤϦⲢⲈ ⲘⲠⲈⲢⲞⲨⲰⲦⲈⲂ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲎⲒ ⲈⲎⲒ.
8 Un kurā pilsētā jūs ieiesiet, un tie jūs uzņem, tur ēdat, ko jums ceļ priekšā.
ⲏ̅ⲞⲨⲞϨ ϮⲂⲀⲔⲒ ⲈⲦⲈⲦⲈⲚⲚⲀϢⲈ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲢⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲞⲨϢⲈⲠ ⲐⲎⲚⲞⲨ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲞⲨⲰⲘ ⲚⲚⲎ ⲈⲦⲞⲨⲚⲀⲬⲀⲨ ϦⲀⲢⲰⲦⲈⲚ
9 Un dariet tur veselus tos vājos un sakāt uz tiem: Dieva valstība tuvu pie jums ir nākusi.
ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲎ ⲈⲦϢⲰⲚⲒ ⲚϦⲎⲦⲤ ⲀⲢⲒⲪⲀϦⲢⲒ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲀϪⲞⲤ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲀⲤϦⲰⲚⲦ ⲚϪⲈϮⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ.
10 Bet kurā pilsētā jūs ieejat, un tie jūs neuzņem, tad izgājuši uz viņu ielām sakiet:
ⲓ̅ϮⲂⲀⲔⲒ ⲆⲈ ⲈⲦⲈⲦⲈⲚⲚⲀϢⲈ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲢⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲞⲨϢⲦⲈⲘϢⲈⲠ ⲐⲎⲚⲞⲨ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲀⲘⲰⲒⲚⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲚⲈⲤⲠⲖⲀⲦⲒⲀ ⲀϪⲞⲤ
11 Arī tos pīšļus, kas mums no šīs pilsētas pielīp, mēs nokratām uz jums; tomēr to ziniet, ka Dieva valstība tuvu ir nākusi.
ⲓ̅ⲁ̅ϪⲈ ⲠⲒⲔⲈϢⲰⲒϢ ⲈⲦⲀϤⲦⲰⲘⲒ ⲈⲚⲈⲚϬⲀⲖⲀⲨϪ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲦⲈⲦⲈⲚⲂⲀⲔⲒ ⲦⲈⲚⲚⲀⲚⲈϨϤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲈⲂⲞⲖ ⲠⲖⲎⲚ ⲪⲀⲒ ⲀⲢⲒⲈⲘⲒ ⲈⲢⲞϤ ϪⲈ ⲀⲤϦⲰⲚⲦ ⲚϪⲈϮⲘⲈⲦⲞⲨⲢⲞ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ.
12 Bet Es jums saku, ka Sodomas ļaudīm viņā dienā vieglāki būs, nekā tādai pilsētai.
ⲓ̅ⲃ̅ϮϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ϪⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲈⲘⲦⲞⲚ ⲚⲀϢⲰⲠⲒ ⲚⲤⲞⲆⲞⲘⲀ ϦⲈⲚⲠⲒⲈϨⲞⲞⲨ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ⲈϨⲞⲦⲈ ϮⲂⲀⲔⲒ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ.
13 Vai tev, Horacin! vai tev, Betsaida! jo kad iekš Tirus un Sidonas tie brīnumi būtu notikuši, kas pie jums notikuši, tad tie jau sen no grēkiem būtu atgriezušies maisos un pelnos.
ⲓ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞⲒ ⲚⲈⲬⲞⲢⲀⲌⲒⲚ ⲞⲨⲞⲒ ⲚⲈⲂⲎⲐⲤⲀⲒⲆⲀ ϪⲈ ⲚϨⲢⲎⲒ ϦⲈⲚⲦⲨⲢⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲦⲤⲒⲆⲰⲚ ⲈⲚⲈ ⲀⲨϢⲰⲠⲒ ⲚϪⲈⲚⲀⲒϪⲞⲘ ⲈⲦⲀⲨϢⲰⲠⲒ ϦⲈⲚⲐⲎⲚⲞⲨ ⲚⲈⲒⲤⲐⲚⲈⲒ ⲀⲨⲈⲢⲘⲈⲦⲀⲚⲞⲒⲚ ⲈⲨϨⲈⲘⲤⲒ ϦⲈⲚⲞⲨⲤⲞⲔ ⲚⲈⲘ ⲞⲨⲔⲈⲢⲘⲒ.
14 Tomēr Tirum un Sidonai vieglāki būs tiesas dienā nekā jums.
ⲓ̅ⲇ̅ⲠⲖⲎⲚ ⲦⲨⲢⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲦⲤⲒⲆⲰⲚ ⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲈⲘⲦⲞⲚ ⲚⲀϢⲰⲠⲒ ⲚⲰⲞⲨ ϦⲈⲚϮⲔⲢⲒⲤⲒⲤ ⲈϨⲞⲦⲈⲢⲰⲦⲈⲚ.
15 Un tu, Kapernaūma, kas līdz debesīm esi paaugstināta, tu līdz ellei tapsi nogrūsta. (Hadēs g86)
ⲓ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲐⲞ ϨⲰⲒ ⲔⲀⲪⲀⲢⲚⲀⲞⲨⲘ ⲘⲎ ⲦⲈⲢⲀϬⲒⲤⲒ ϢⲀ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈⲦⲪⲈ ⲤⲈⲚⲀⲐⲈⲂⲒⲞ ϢⲀ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲈⲀⲘⲈⲚϮ. (Hadēs g86)
16 Kas jūs dzird, tas Mani dzird, un kas jūs nicina, tas Mani nicina; bet kas Mani nicina, tas nicina To, kas Mani sūtījis.”
ⲓ̅ⲋ̅ⲪⲎ ⲈⲦⲤⲰⲦⲈⲘ ⲚⲤⲰⲦⲈⲚ ⲀϤⲤⲰⲦⲈⲘ ⲚⲤⲰⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲎ ⲈⲦϢⲰϢ ⲘⲘⲰⲦⲈⲚ ⲀϤϢⲰϢ ⲘⲘⲞⲒ ⲪⲎ ⲈⲦϢⲰϢ ⲘⲘⲞⲒ ⲘⲪⲎ ⲈⲦⲀϤⲦⲀⲞⲨⲞⲒ.
17 Un tie septiņdesmit pārnāca ar prieku sacīdami: “Kungs, arī tie velni mums padodas Tavā Vārdā.”
ⲓ̅ⲍ̅ⲀⲨⲦⲀⲤⲐⲞ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲠⲒⲞ ϦⲈⲚⲞⲨⲢⲀϢⲒ ⲈⲨϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲚⲒⲔⲈⲆⲈⲘⲰⲚ ⲤⲈϬⲚⲞ ⲚϪⲰⲞⲨ ⲚⲀⲚ ϦⲈⲚⲠⲈⲔⲢⲀⲚ.
18 Un Viņš uz tiem sacīja: “Es sātanu redzēju itin kā zibeni no debess krītam.
ⲓ̅ⲏ̅ⲠⲈϪⲀϤ ⲆⲈ ⲚⲰⲞⲨ ϪⲈ ⲀⲒⲚⲀⲨ ⲈⲠⲤⲀⲦⲀⲚⲀⲤ ⲈⲀϤϨⲈⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲦⲪⲈ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚⲞⲨⲤⲈⲦⲈⲂⲢⲎϪ.
19 Redzi, Es jums esmu devis spēku, staigāt uz čūskām un skorpioniem, un pār visu ienaidnieka varu, un nekas jums nekaitēs.
ⲓ̅ⲑ̅ϨⲎⲠⲠⲈ ⲀⲒϮ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲘⲠⲒⲈⲢϢⲒϢⲒ ⲈϨⲰⲘⲒ ⲈϪⲈⲚ ϨⲀⲚϨⲞϤ ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚϬⲖⲎ ⲚⲈⲘ ⲈϪⲈⲚ ϮϪⲞⲘ ⲦⲎⲢⲤ ⲚⲦⲈⲠⲒϪⲀϪⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲚⲈϤϬⲒ ⲐⲎⲚⲞⲨ ⲚϪⲞⲚⲤ ⲚϨⲖⲒ.
20 Tomēr nepriecājaties par to, ka tie gari jums padodas, bet priecājaties, kā jūsu vārdi ir rakstīti debesīs.”
ⲕ̅ⲠⲖⲎⲚ ⲘⲠⲈⲢⲢⲀϢⲒ ϦⲈⲚⲪⲀⲒ ϪⲈ ⲠⲒⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲤⲈϬⲚⲞ ⲚϪⲰⲞⲨ ⲚⲰⲦⲈⲚ ⲢⲀϢⲒ ⲆⲈ ⲚⲐⲞϤ ϪⲈ ⲚⲈⲦⲈⲚⲢⲀⲚ ⲤⲈⲤϦⲎⲞⲨⲦ ϦⲈⲚⲚⲒⲪⲎ ⲞⲨⲒ.
21 Un tanī stundā Jēzus priecājās garā un sacīja: “Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šās lietas esi paslēpis gudriem un prātīgiem, un no tām ziņu devis bērniņiem. Tiešām, Tēvs, jo tā tas ir bijis Tavs labais prāts.
ⲕ̅ⲁ̅ⲚϨⲢⲎⲒ ⲆⲈ ϦⲈⲚϮⲞⲨⲚⲞⲨ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ⲀϤⲐⲈⲖⲎⲖ ϦⲈⲚⲠⲒⲠⲚⲈⲨⲘⲀⲈⲐⲞⲨⲀⲂ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ϮⲞⲨⲰⲚϨ ⲚⲀⲔ ⲈⲂⲞⲖ ⲪⲒⲰⲦ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲚⲦⲪⲈ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲔⲀϨⲒ ϪⲈ ⲀⲔϨⲈⲠ ⲚⲀⲒ ⲈϨⲀⲚⲤⲀⲂⲈⲨ ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚⲔⲀⲦϨⲎⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲀⲔϬⲞⲢⲠⲞⲨ ⲈⲂⲞⲖ ⲚϨⲀⲚⲔⲞⲨϪⲒ ⲚⲀⲖⲰⲞⲨⲒ ⲀϨⲀ ⲪⲒⲰⲦ ϪⲈ ⲪⲀⲒ ⲠⲈ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲘⲠⲒϮⲘⲀϮ ⲈⲦⲀϤϢⲰⲠⲒ ⲘⲠⲈⲔⲘⲐⲞ.
22 Visas lietas Man ir nodotas no Mana Tēva. Un neviens neatzīst, kas ir Tas Dēls, kā vien Tas Tēvs, un kas ir Tas Tēvs, kā vien Tas Dēls, un kam Tas Dēls to grib darīt zināmu.”
ⲕ̅ⲃ̅ϨⲰⲂ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲀⲨⲦⲎⲒⲦⲞⲨ ⲚⲎⲒ ⲚⲦⲈⲚ ⲠⲀⲒⲰⲦ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲘⲞⲚ ϨⲖⲒ ⲤⲰⲞⲨⲚ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ⲠⲈ ⲠϢⲎⲢⲒ ⲈⲂⲎⲖ ⲈⲪⲒⲰⲦ ⲞⲨⲞϨ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ⲠⲈ ⲪⲒⲰⲦ ⲈⲂⲎⲖ ⲈⲠϢⲎⲢⲒ ⲚⲈⲘ ⲪⲎ ⲈⲦⲈ ⲠϢⲎⲢⲒ ⲞⲨⲰϢ ⲈϬⲰⲢⲠ ⲚⲀϤ ⲈⲂⲞⲖ.
23 Un Viņš griezies pie tiem mācekļiem sacīja sevišķi: “Svētīgas ir tās acis, kas redz, ko jūs redzat.
ⲕ̅ⲅ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲔⲞⲦϤ ⲈⲚⲈϤⲘⲀⲐⲎⲦⲎⲤ ⲤⲀⲠⲤⲀ ⲘⲘⲀⲨⲀⲦⲞⲨ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲰⲞⲨⲚⲒⲀⲦⲞⲨ ⲚⲚⲒⲂⲀⲖ ⲈⲐⲚⲀⲨ ⲈⲚⲎ ⲈⲦⲈⲦⲈⲚⲚⲀⲨ ⲈⲢⲰⲞⲨ
24 Jo Es jums saku: daudz pravieši un ķēniņi gribēja redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.”
ⲕ̅ⲇ̅ϮϪⲰ ⲄⲀⲢ ⲘⲘⲞⲤ ⲚⲰⲦⲈⲚ ϪⲈ ϨⲀⲚⲘⲎ ϢⲘⲠⲢⲞⲪⲎⲦⲎⲤ ⲚⲈⲘ ϨⲀⲚⲞⲨⲢⲰⲞⲨ ⲀⲨⲞⲨⲰϢ ⲈⲚⲀⲨ ⲈⲚⲎ ⲈⲦⲈⲦⲈⲚⲚⲀⲨ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲞⲨⲚⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲚⲎ ⲈⲦⲈⲦⲈⲚⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲢⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲘⲠⲞⲨⲤⲰⲦⲈⲘ.
25 Un redzi, viens rakstu mācītājs cēlās, Viņu kārdinādams, un sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, ka es iemantoju mūžīgu dzīvošanu?” (aiōnios g166)
ⲕ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ϨⲎⲠⲠⲈ ⲒⲤ ⲞⲨⲚⲞⲘⲒⲔⲞⲤ ⲀϤⲦⲰⲚϤ ⲀϤⲈⲢⲠⲒⲢⲀⲌⲒⲚ ⲘⲘⲞϤ ⲈϤϪⲰ ⲘⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲠⲒⲢⲈϤϮⲤⲂⲰ ⲞⲨ ⲠⲈϮⲚⲀⲚⲀⲒϤ ⲚⲦⲀⲈⲢⲔⲖⲎⲢⲞⲚⲞⲘⲒⲚ ⲚⲞⲨⲰⲚϦ ⲚⲈⲚⲈϨ. (aiōnios g166)
26 Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts? Kā tu lasi?”
ⲕ̅ⲋ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲞⲨ ⲈⲦⲤϦⲎⲞⲨⲦ ϦⲈⲚⲠⲒⲚⲞⲘⲞⲤ ⲒⲈ ⲀⲔⲰϢ ⲚⲀϢ ⲚⲢⲎϮ.
27 Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds un no visas savas dvēseles un no visa sava spēka un no visa sava prāta, un savu tuvāku kā sevi pašu.”
ⲕ̅ⲍ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲀϤⲈⲢⲞⲨⲰ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲈⲔⲈⲘⲈⲚⲢⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲠⲈⲔⲚⲞⲨϮ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲠⲈⲔϨⲎ ⲦⲦⲎⲢϤ ⲚⲈⲘ ⲦⲈⲔⲮⲨⲬⲎ ⲦⲎⲢⲤ ⲚⲈⲘ ⲦⲈⲔϪⲞⲘ ⲦⲎⲢⲤ ⲚⲈⲘ ϦⲈⲚⲚⲈⲔⲘⲈⲨⲒ ⲦⲎⲢϤ ⲚⲈⲘ ⲠⲈⲔϢⲪⲎⲢ ⲘⲠⲈⲔⲢⲎϮ.
28 Tad Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; ej, dari to, tad tu dzīvosi.”
ⲕ̅ⲏ̅ⲠⲈϪⲀϤ ⲆⲈ ⲚⲀϤ ϪⲈ ⲀⲔⲈⲢⲞⲨⲰ ϦⲈⲚⲞⲨⲤⲰⲞⲨⲦⲈⲚ ⲪⲀⲒ ⲀⲢⲒⲦϤ ⲞⲨⲞϨ ⲬⲚⲀⲰⲚϦ.
29 Bet tas gribēdams pats taisnoties sacīja uz Jēzu: “Kas tad ir mans tuvākais?”
ⲕ̅ⲑ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲈϤⲞⲨⲰϢ ⲈⲐⲘⲀⲒⲞ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ϪⲈ ⲚⲒⲘ ϨⲰϤ ⲠⲈ ⲠⲀϢⲪⲎⲢ.
30 Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Viens cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita slepkavu rokās, tie tam noplēsa drēbes, un to sasituši, aizgāja un to pameta pusmirušu.
ⲗ̅ⲀϤⲈⲢⲞⲨⲰ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲚⲈⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲢⲰⲘⲒ ⲈϤⲚⲎⲞⲨ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲒⲈⲢⲞⲤⲀⲖⲎⲘ ⲈⲒⲈⲢⲒⲬⲰ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲒ ⲈⲦⲞⲦⲞⲨ ⲚϨⲀⲚⲤⲒⲚⲰⲞⲨⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲨⲂⲀϢϤ ⲀⲨϮ ⲚϨⲀⲚⲈⲢϦⲰⲦ ⲚⲀϤ ⲀⲨϢⲈ ⲚⲰⲞⲨ ⲀⲨⲬⲀϤ ⲈϤⲞⲒ ⲘⲪⲀϢⲘⲞⲨ.
31 Bet no nejauši viens priesteris staigāja pa to pašu ceļu; kad tas to redzēja, tad viņš aizgāja garām.
ⲗ̅ⲁ̅ⲔⲀⲦⲀ ⲞⲨϮⲘⲀϮ ⲆⲈ ⲞⲨⲞⲨⲎⲂ ⲚⲀϤⲚⲎ ⲞⲨ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲈⲂⲞⲖ ϦⲈⲚⲠⲒⲘⲰⲒⲦ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲚⲀⲨ ⲈⲢⲞϤ ⲀϤⲤⲈⲚϤ ⲀϤⲬⲀϤ.
32 Tāpat arī viens levits; tas pie tās vietas nācis to redzēja un aizgāja garām.
ⲗ̅ⲃ̅ⲔⲈⲖⲈⲨⲒⲦⲎⲤ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲈϪⲈⲚ ⲠⲒⲘⲀ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲚⲀⲨ ⲈⲢⲞϤ ⲀϤⲬⲀϤ ⲀϤⲤⲈⲚϤ.
33 Bet viens Samarietis, savu ceļu iedams, nāca pie viņa, un viņu redzot sirds tam iežēlojās,
ⲗ̅ⲅ̅ⲞⲨⲤⲀⲘⲀⲢⲒⲦⲎⲤ ⲆⲈ ⲀϤⲘⲞϢⲒ ⲀϤⲒ ⲈϨⲢⲎⲒ ⲈϪⲰϤ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲚⲀⲨ ⲈⲢⲞϤ ⲀϤϢⲈⲚϨⲎ Ⲧ.
34 Un piegājis sasēja viņa vātis, tanīs eļļu un vīnu ieliedams; pēc viņš to cēla uz savu lopu un to noveda mājas vietā un to apkopa.
ⲗ̅ⲇ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲀϤⲘⲞⲨⲢ ⲚⲚⲈϤⲈⲢϦⲰⲦ ⲀϤϮ ⲚⲈϨ ϨⲒ ⲎⲢⲠ ⲚⲤⲰⲞⲨ ⲈⲦⲀϤⲦⲀⲖⲞϤ ⲈⲠⲈⲦⲈⲪⲰϤ ⲚⲦⲈⲂⲚⲎ ⲀϤⲈⲚϤ ⲈⲞⲨⲠⲀⲚⲦⲞⲬⲒⲞⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϤⲒ ⲠⲈϤⲢⲰⲞⲨϢ.
35 Un otrā dienā aiziedams viņš izvilka divus sudraba grašus un deva tos tam saimniekam un uz to sacīja: “Kopi šo, un ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams es tev to atdošu.”
ⲗ̅ⲉ̅ⲞⲨⲞϨ ⲈⲠⲈϤⲢⲀⲤϮ ⲀϤⲈⲚ ⲆⲎⲚⲀⲢⲒⲞⲚ ⲂⲈⲂⲞⲖ ⲀϤⲦⲎⲒⲦⲞⲨ ⲘⲠⲒⲠⲀⲚⲦⲞⲬⲈⲞⲤ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ϤⲒ ⲠⲈϤⲢⲰⲞⲨϢ ϦⲈⲚⲚⲀⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲠⲒϨⲞⲨⲞ ⲈⲦⲈⲔⲚⲀϬⲞϤ ⲈⲂⲞⲖ ⲈⲢⲞϤ ⲀⲚⲞⲔ ⲀⲒϢⲀⲚⲦⲀⲤⲐⲞ ϮⲚⲀⲦⲎⲒϤ ⲚⲀⲔ.
36 Kurš no šiem trim tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis slepkavu rokās?”
ⲗ̅ⲋ̅ⲚⲒⲘ ⲞⲨⲚ ϦⲈⲚⲠⲀⲒⲄ ⲈⲦⲈⲔⲘⲈⲨⲒ ⲈⲢⲞϤ ϪⲈ ⲀϤⲈⲢϢⲪⲎⲢ ⲘⲪⲎ ⲈⲦⲀϤⲒ ⲈⲦⲞⲦⲞⲨ ⲚⲚⲒⲤⲒⲚⲰⲞⲨⲒ.
37 Bet tas sacīja: “Tas, kas žēlastību pie viņa darījis.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Tad ej nu un dari tu tāpat arīdzan.”
ⲗ̅ⲍ̅ⲚⲐⲞϤ ⲆⲈ ⲠⲈϪⲀϤ ϪⲈ ⲪⲎ ⲈⲦⲀϤⲒⲢⲒ ⲘⲠⲒⲚⲀⲒ ⲚⲈⲘⲀϤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲆⲈ ⲚⲀϤ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ϪⲈ ⲘⲀϢⲈ ⲚⲀⲔ ⲀⲢⲒⲞⲨⲒ ϨⲰⲔ ⲘⲠⲀⲒⲢⲎϮ.
38 Un notikās, Viņam Savu ceļu staigājot, Viņš nāca vienā pilsētiņā; un viena sieva, Marta vārdā, Viņu uzņēma savā namā.
ⲗ̅ⲏ̅ⲈⲨⲘⲞϢⲒ ⲆⲈ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲞⲨϮⲘⲒ ⲞⲨⲤϨⲒⲘⲒ ⲈⲠⲈⲤⲢⲀⲚ ⲠⲈ ⲘⲀⲢⲐⲀ ⲀⲤϢⲞⲠϤ ⲈⲢⲞⲤ ⲈϦⲞⲨⲚ ⲈⲠⲈⲤⲎⲒ.
39 Un tai bija māsa, vārdā Marija; tā nosēdās pie Jēzus kājām un klausījās Viņa vārdus.
ⲗ̅ⲑ̅ⲞⲨⲞϨ ⲚⲈⲞⲨⲞⲚⲦⲈ ⲐⲀⲒ ⲚⲞⲨⲤⲰⲚⲒ ⲈⲨⲘⲞⲨϮ ⲈⲢⲞⲤ ϪⲈ ⲘⲀⲢⲒⲀ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲦⲀⲤϨⲈⲘⲤⲒ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲚⲈⲚϬⲀⲖⲀⲨϪ ⲘⲠϬⲞⲒⲤ ⲚⲀⲤⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈⲠⲈϤⲤⲀϪⲒ.
40 Bet Marta daudz nodarbojās kalpodama un piegāja sacīdama: “Kungs, vai Tev nekas par to, ka mana māsa mani ir atstājusi vienu pašu kalpojam? Saki jel viņai, lai tā man palīdz”.
ⲙ̅ⲘⲀⲢⲐⲀ ⲆⲈ ⲚⲀⲤϬⲒ ⲚϨⲢⲀⲤ ⲠⲈ ⲘⲠⲔⲰϮ ⲚⲞⲨⲘⲎϢ ⲚϢⲈⲘϢⲒ ⲈⲦⲀⲤⲞϨⲒ ⲈⲢⲀⲦⲤ ⲠⲈϪⲀⲤ ϪⲈ ⲠϬⲞⲒⲤ ⲤⲈⲢⲘⲈⲖⲒ ⲚⲀⲔ ⲀⲚ ϪⲈ Ⲁ- ⲦⲀⲤⲰⲚⲒ ⲬⲀⲦ ⲘⲘⲀⲨⲀⲦ ⲈⲒϢⲈⲘϢⲒ ⲀϪⲞⲤ ⲞⲨⲚ ⲚⲀⲤ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈⲤϮⲦⲞⲦⲤ ⲚⲎⲒ.
41 Bet Jēzus atbildēja un uz to sacīja: “Marta, Marta, tu gan daudz rūpējies un pūlējies;
ⲙ̅ⲁ̅ⲀϤⲈⲢⲞⲨⲰ ⲚϪⲈⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲠⲈϪⲀϤ ⲚⲀⲤ ϪⲈ ⲘⲀⲢⲐⲀ ⲘⲀⲢⲐⲀ ⲦⲈϤⲒⲢⲰⲞⲨϢ ⲞⲨⲞϨ ⲦⲈϢⲦⲈⲢⲐⲰⲢ ⲈⲐⲂⲈ ⲞⲨⲘⲎϢ.
42 Bet vienas lietas vajag; Marija to labo daļu sev ir izredzējusi, tā no tās netaps atņemta.”
ⲙ̅ⲃ̅ϨⲀⲚⲔⲞⲨϪⲒ ⲆⲈ ⲠⲈ ϮⲬⲢⲒⲀ ⲒⲈ ⲞⲨⲀⲒ ⲘⲀⲢⲒⲀ ⲆⲈ ⲀⲤⲤⲰⲦⲠ ⲚⲀⲤ ⲚϮⲦⲞⲒ ⲈⲐⲚⲀⲚⲈⲤ ⲐⲎ ⲈⲦⲈⲚⲤⲈⲚⲀϢⲞⲖϤ ⲚⲦⲞⲦⲤ ⲀⲚ.

< Lūkas Evaņg̒elijs 10 >