Ījaba 6
1 Ījabs atbildēja un sacīja:
Toda Job je odgovoril in rekel:
2 Kaut manas vaimanas ar svaru svērtu un turpretī manas bēdas svaru kausā liktu!
»Oh, da bi bila moja žalost temeljito stehtana in moja katastrofa skupaj položena na tehtnico!
3 Jo tās tagad ir grūtākas nekā jūras smiltis, tāpēc mana mute muld.
Kajti sedaj bi bila ta težja kakor morski pesek. Zato so moje besede požrte.
4 Jo tā Visuvarenā bultas ir iekš manis, mans gars dzer viņu ugunis, Dieva briesmas karo pret mani.
Kajti puščice Vsemogočnega so znotraj mene, njihov strup vpija mojega duha. Strahote od Boga se postrojujejo zoper mene.
5 Vai gan meža ēzelis zviedz, kad tam ir zāle? Vai vērsis mauj, kad tam sava barība?
Mar divji osel riga, kadar jé travo? Mar muka vol nad svojo krmo?
6 Vai jēlu var ēst bez sāls? Vai ir gardums olas baltumā?
Mar se lahko to, kar je neokusno, jé brez soli? Ali je sploh kaj okusa v jajčnem beljaku?
7 Ko mana dvēsele negribēja aizskart, tā nu ir mana bēdu barība.
Stvari, ki se jih moja duša ni hotela dotikati, so kakor moja hrana žalosti.
8 Kaut mana lūgšana notiktu, un Dievs man dotu, ko es gaidu,
Oh, da bi lahko imel svojo zahtevo in da bi mi Bog zagotovil stvar, po kateri hrepenim!
9 Kaut Dievs mani sadauzītu, kaut tas Savu roku izstieptu un mani satriektu!
Celo da bi to ugajalo Bogu, da me uniči, da bi popustil svojo roko in me odrezal!
10 Tas man vēl būtu par prieku, un es vēl savās nežēlīgās sāpēs būtu līksms, ka neesmu aizliedzis tā Svētā vārdus.
Potem bi vendar imel tolažbo; da, otrdil bi se v bridkosti. Naj mi ne prizanese, kajti nisem prikrival besed Svetega.
11 Kāds ir mans spēks, ka es vēl varētu cerēt, un kāds ir mans gals, ka manai dvēselei būtu jāpaciešās?
Kaj je moja moč, da bi upal? Kaj je moj konec, da bi podaljšal svoje življenje?
12 Vai mans spēks ir akmeņu spēks, vai mana miesa ir varš?
Mar je moja moč moč kamnov? Ali je moje meso iz brona?
13 Vai man palīga netrūkst pavisam, un vai man padoms nav visai pagalam?
Mar ni moja pomoč v meni? In ali je modrost popolnoma pregnana od mene?
14 Izsamisušam žēlastības vajag no sava drauga, citādi tas arī tā Visuvarenā bijāšanu atmet.
Tistemu, ki peša, naj bi bilo izkazano usmiljenje od njegovega prijatelja, toda on zapušča strah Vsemogočnega.
15 Mani brāļi mani pieviļ kā strauts, kā strauta ūdeņi, kas notek;
Moji bratje so varljivo postopali kakor potok in kakor tok potokov so prešli,
16 Sajukuši tie bija ar ledu, un sasniguši ar sniegu, -
ki so potemneli zaradi razloga ledu in na katerih je skrit sneg.
17 Tai laikā, kad karstums tos spiež, tad tie izsīkst, kad karsts metās, tad tie iznīkst no savas vietas.
Kadar se ogrejejo, izginejo. Ko je vroče, so použiti iz svojega kraja.
18 Viņu ceļi griežas sānis, tie iet uz tuksnesi un izzūd.
Steze njihove poti so obrnjene stran; gredo v nič in izginejo.
19 Uz tiem skatās ceļa ļaudis no Temas un cer Šebas ceļa gājēji.
Krdela iz Temá so gledala, skupine iz Sabe so čakale nanje.
20 Tie paliek kaunā ar tādu cerību un nosarkst, tur nonākdami.
Zbegani so bili, ker so upali. Prišli so tja in bili osramočeni.
21 Tiešām nu jūs neesat it nekas, redzat briesmas un iztrūcinājāties.
Kajti sedaj ste nič, vidite moje zavračanje in ste prestrašeni.
22 Vai es jeb kad sacīju: nesiet man un dodiet man dāvanas no sava padoma?
Mar sem rekel: ›Prinesite k meni?‹ ali ›Dajte mi nagrado iz svojega imetja?‹
23 Jeb glābiet mani no ienaidnieka rokas un pestījiet mani no varas darītāju rokas?
ali: ›Osvobodite me pred sovražnikovo roko?‹ ali ›Odkupite med pred roko mogočnega?‹
24 Mācat mani, es cietīšu klusu, un pierādiet man, kur es maldījies.
Účite me in držal bom svoj jezik in dajte mi razumeti, kje sem se motil.
25 Cik spēcīgi ir taisni vārdi, bet ko norāj jūsu rāšana;
Kako prepričljive so prave besede! Toda kaj vaše razpravljanje ošteva?
26 Vai jūs esat apņēmušies vārdus aprāt? Vējam pieder izsamisuša vārdi.
Mar si domišljate, da grajate besede in govore tistega, ki je obupan, ki so kakor veter?
27 Vai arī bāriņam gribat valgus mest un bedri rakt savam tuvākam.
Da, vi nadvladate osirotelega in kopljete jamo za svojega prijatelja.
28 Bet nu, lūdzami, uzlūkojiet mani, jums acīs tiešām es nemelošu.
Zdaj torej bodite zadovoljni. Poglejte name, kajti to vam je očitno, če lažem.
29 Atbildiet jel, lai nenotiek netaisnība, atbildiet, jo mana taisnība vēl stāv.
Vrnite se, prosim vas, naj to ne bo krivičnost. Da, ponovno se vrnite, moja pravičnost je v tem.
30 Vai tad uz manas mēles būs netaisnība, vai mana mute nemanīs, kas ir blēdība?
Mar je na mojem jeziku krivičnost? Ne more moj okus razločevati sprevrženih stvari?
