Ījaba 5

1 Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?

2 Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.

3 Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.

4 Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.

5 Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.

6 Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.

7 Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.

8 Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.

9 Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.

10 Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.

11 Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.

12 Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.

13 Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.

14 Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.

15 Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.

16 Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.

17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.

18 Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.

19 Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.

20 Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.

21 No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.

22 Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.

23 Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.

24 Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.

25 Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.

26 Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.

27 Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.