Ījaba 5
1 Sauc jel, vai būs kāds, kas tev atbild? Un pie kura no svētiem tu gribi griezties?
Voca ergo, si est qui tibi respondeat, et ad aliquem sanctorum convertere.
2 Jo sirdēsti nokauj ģeķi, un pārsteigšanās nonāvē nejēgu.
Vere stultum interficit iracundia, et parvulum occidit invidia.
3 Es redzēju ģeķi iesakņotu, bet piepeši nolādēju viņa namu.
Ego vidi stultum firma radice, et maledixi pulchritudini eius statim.
4 Viņa bērni palika tālu no pestīšanas un tapa satriekti vārtos, un nebija glābēja.
Longe fient filii eius a salute, et conterentur in porta, et non erit qui eruat.
5 Viņa pļāvumu ēda izsalkuši, un pat no ērkšķu vidus to lasīja, un laupītāji aprija viņa padomu.
Cuius messem famelicus comedet, et ipsum rapiet armatus, et bibent sitientes divitias eius.
6 Jo no pīšļiem neizaug nelaime, un no zemes neizplaukst grūtums.
Nihil in terra sine causa fit, et de humo non oritur dolor.
7 Bet cilvēks uz grūtumu piedzimst, kā dzirksteles no oglēm paceļas skraidīt.
Homo nascitur ad laborem, et avis ad volatum.
8 Bet es meklētu to stipro Dievu un Dievam pavēlētu savas lietas.
Quam ob rem ego deprecabor Dominum, et ad Deum ponam eloquium meum:
9 Viņš dara lielas lietas, kas nav izprotamas, un brīnumus, ko nevar skaitīt.
Qui facit magna et inscrutabilia et mirabilia absque numero:
10 Viņš dod lietu virs zemes un ūdenim liek nākt pār druvām.
Qui dat pluviam super faciem terrae, et irrigat aquis universa:
11 Zemos Viņš liek augstā vietā, un bēdīgie tiek celti laimē.
Qui ponit humiles in sublime, et moerentes erigit sospitate:
12 Viņš iznīcina viltniekiem padomu, ka viņu rokas nekā derīga nevar padarīt.
Qui dissipat cogitationes malignorum, ne possint implere manus eorum quod coeperant:
13 Viņš satver gudros viņu viltībā, un netikliem padoms ātri krīt.
Qui apprehendit sapientes in astutia eorum, et consilium pravorum dissipat:
14 Pa dienu tie skraida tumsā, un dienas vidū tie grābstās kā naktī.
Per diem incurrent tenebras, et quasi in nocte sic palpabunt in meridie.
15 Bet Viņš izglābj no zobena, no viņu mutes, un to bēdīgo no varenā rokas.
Porro salvum faciet egenum a gladio oris eorum, et de manu violenti pauperem.
16 Tā nabagam nāk cerība, bet blēdībai būs turēt muti.
Et erit egeno spes, iniquitas autem contrahet os suum.
17 Redzi, svētīgs tas cilvēks, ko Dievs pārmāca, tāpēc neņem par ļaunu tā Visuvarenā pārmācību.
Beatus homo qui corripitur a Deo: increpationem ergo Domini ne reprobes:
18 Jo Viņš ievaino un atkal sasien, Viņš sadauza, un Viņa roka dziedina.
Quia ipse vulnerat, et medetur: percutit, et manus eius sanabunt.
19 Sešās bēdās Viņš tevi izglābs, un septītā tevi ļaunums neaizskars.
In sex tribulationibus liberabit te, et in septima non tangent te malum.
20 Bada laikā Viņš tevi izpestīs no nāves, un kara laikā no zobena cirtieniem.
In fame eruet te de morte, et in bello de manu gladii.
21 No ļaunām mēlēm tu tapsi paglābts, un nebīsies no posta, kad tas nāks.
A flagello linguae absconderis, et non timebis calamitatem cum venerit.
22 Postīšanā un badā tu smiesies, un no zemes zvēriem tu nebīsies.
In vastitate, et fame ridebis, et bestias terrae non formidabis.
23 Jo tev būs derība ar akmeņiem tīrumā, un zvēri laukā turēs ar tevi mieru.
Sed cum lapidibus regionum pactum tuum, et bestiae terrae pacificae erunt tibi.
24 Un tu samanīsi, ka tavs dzīvoklis mierā, un apraudzīsi savu namu un trūkuma nebūs.
Et scies quod pacem habeat tabernaculum tuum, et visitans speciem tuam, non peccabis.
25 Un tu samanīsi, ka tava dzimuma būs daudz, un tavi pēcnākamie kā zāle virs zemes.
Scies quoque quoniam multiplex erit semen tuum, et progenies tua quasi herba terrae.
26 Vecumā tu iesi kapā, tā kā kūlīšus ieved savā laikā.
Ingredieris in abundantia sepulchrum, sicut infertur acervus tritici in tempore suo.
27 Redzi, to mēs esam izmeklējuši, tā tas ir; klausi tu un ņem to labi vērā.
Ecce, hoc, ut investigavimus, ita est: quod auditum, mente pertracta.
