Ījaba 4
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Respondens autem Eliphaz Themanites, dixit:
2 Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet, - kas varētu klusu ciest?
Si coeperimus loqui tibi, forsitan moleste accipies, sed conceptum sermonem tenere quis poterit?
3 Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis.
Ecce docuisti multos, et manus lassas roborasti:
4 Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis.
Vacillantes confirmaverunt sermones tui, et genua trementia confortasti:
5 Bet kad tas nu nāk uz tevi, tad tu nogursti, un kad tas tevi aizņem, tad tu iztrūcinājies.
Nunc autem venit super te plaga, et defecisti: tetigit te, et conturbatus es.
6 Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgiem ceļiem?
Ubi est timor tuus, fortitudo tua, patientia tua, et perfectio viarum tuarum?
7 Piemini jel, kurš nenoziedzīgs būdams ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti?
Recordare obsecro te, quis umquam innocens periit? aut quando recti deleti sunt?
8 Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj.
Quin potius vidi eos, qui operantur iniquitatem, et seminant dolores, et metunt eos,
9 Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst.
Flante Deo perisse, et spiritu irae eius esse consumptos:
10 Lauvas rūkšana un liela lauvas balss un jaunu lauvu zobi ir izlauzti.
Rugitus leonis, et vox leaenae, et dentes catulorum leonum contriti sunt.
11 Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst.
Tigris periit, eo quod non haberet praedam, et catuli leonis dissipati sunt.
12 Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi,
Porro ad me dictum est verbum absconditum, et quasi furtive suscepit auris mea venas susurri eius.
13 Nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet.
In horrore visionis nocturnae, quando solet sopor occupare homines,
14 Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus.
Pavor tenuit me, et tremor, et omnia ossa mea perterrita sunt:
15 Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati cēlās stāvu.
Et cum spiritus me praesente transiret, inhorruerunt pili carnis meae.
16 Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa ģīmi, tēls bija priekš manām acīm un es dzirdēju palēnu balsi:
Stetit quidam, cuius non agnoscebam vultum, imago coram oculis meis, et vocem quasi aurae lenis audivi.
17 Vai cilvēks taisns Dieva priekšā, vai vīrs šķīsts priekš sava Radītāja?
Numquid homo, Dei comparatione iustificabitur, aut factore suo purior erit vir?
18 Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuztic, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu, -
Ecce qui serviunt ei, non sunt stabiles, et in angelis suis reperit pravitatem:
19 Cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kas ceļas no pīšļiem, kas nīcīgi kā kodi.
Quanto magis hi qui habitant domos luteas, qui terrenum habent fundamentum, consumentur velut a tinea?
20 Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā.
De mane usque ad vesperam succidentur: et quia nullus intelligit, in aeternum peribunt.
21 Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā.
Qui autem reliqui fuerint, auferentur ex eis: morientur, et non in sapientia.
