Ījaba 38
1 Tad Tas Kungs Ījabam atbildēja no vētras un sacīja:
A LAILA olelo mai o Iehova ia Ioba mailoko mai o ka puahiohio, i mai la,
2 Kas tas tāds, kas (Dieva) padomu aptumšo ar neprātīgiem vārdiem?
Owai keia e hoopouli ana i ka oleloao, Ma na huaolelo me ka ike ole?
3 Apjoz jel kā vīrs savus gurnus, tad Es tev gribu vaicāt, un tu Mani māci.
E kakoo ano i kou puhaka me he kanaka la; No ka mea, e ninau aku au ia oe, a e hoike mai oe ia'u.
4 Kur tu biji, kad Es zemei liku pamatu? Izteic to, ja tev ir tāds gudrs prāts.
Mahea oe i ko'u hookumu ana i ka honua? E hai mai, ina ua ike oe i ka naauao.
5 Vai tu zini, kas viņai mēru licis, jeb kas pār viņu ir vilcis mēra auklu?
Na wai la i kau kona mau ana? ua ike ka oe! A owai hoi i kau aku i ke kaula-ana maluna ona?
6 Uz ko viņas pamati ierakti, jeb kas licis viņas stūra akmeni,
Maluna o ke aha i hoonohoia'i kona mau kumu? Na wai la i hoonoho kona pohaku kihi;
7 Kad rīta zvaigznes kopā priecīgi dziedāja, un visi Dieva bērni gavilēja?
I ka wa i mele pu ai na hoku ao, I hooho olioli ae hoi na keiki a pau a ke Akua?
8 Jeb kas jūru aizslēdzis ar durvīm, kad tā izlauzās, un iznāca kā no mātes miesām,
Nawai i hoopuni i ke kai me na pani? I kona huaiia mai la e like me ka puka ana ae mailoko mai o ka opu;
9 Kad Es to ģērbu ar padebešiem, un krēslībā ietinu tā kā tinamos autos,
I kuu kau ana i ke ao i kapa nona; A i ka pouli aaki i wahi nona;
10 Kad Es tai noliku Savu robežu, un liku aizšaujamos un durvis,
A ua hoopuni aku au nona i kuu mau palena, A ua hoonoho aku i na kaola a me na pani,
11 Un sacīju: tiktāl tev būs nākt un ne tālāki, un še būs apgulties taviem lepniem viļņiem?
A ua i aku, Maanei oe e hele mai ai, aole aku; Maanei hoi e hoopaleia kou mau nalu kiekie.
12 Vai tu savā mūžā rītam licis aust, vai auseklim rādījis savu vietu,
I kou mau la, ua kauoha anei oe i ke kakahiaka, Ua hoike aku oe i ka wanaao i kona wahi;
13 Lai satver zemes stūrus, ka tie bezdievīgie no tās top izkratīti;
I lalau aku ai ia i na welau o ka honua, I hookukeia'i ka poe hewa mai ona aku?
14 Ka tā pārvēršas kā zieģeļa vasks un visas lietas rādās kā apģērbā,
Hoololi ia ia iho e like me ka wepa no ka hoailona; A ku ae ia mau mea iluna e like me ka lole aahu maikai.
15 Un bezdievīgiem zūd viņu gaišums, un pacelts elkonis salūst?
A ua hooleia ko lakou malamalama mai ka poe hewa aku, A o ka lima o ka mea ikaika ua haki.
16 Vai tu esi nācis līdz jūras avotam un staigājis bezdibeņu dziļumos?
Ua komo anei oe i na kumu o ke kai? A ua hele ae i ka imi ana i ka hohonu?
17 Vai tev atdarījušies nāves vārti, un vai tu esi redzējis nāves ēnas vārtus?
Ua weheia anei ia oe na puka o ka make? A ua ike anei oe i na puka o ka malu make?
18 Vai esi skatījies līdz pasaules malām? Stāsti, ja tu visu to zini.
Ua hoomaopopo anei oe i ka palahalaha o ka honua? E hai mai, ina ua ike oe ia mea a pau.
19 Kur ir tas ceļš, kur gaisma mājo, un tumsa - kur ir viņas vieta?
Mahea ke ala kahi e noho ai ka malamalama? A o ka pouli mahea kona wahi?
20 Vai tu to varētu pārvest viņas robežā un izzināt viņas nama ceļus?
I kaikai aku oe ia ia ma kona palena, A i ike aku oe i na ala o kona hale.
21 Tu to zini, jo tai laikā tu biji piedzimis, un tev ir daudz to gadu!
Ua ike anei oe ia, no ka mea, ua hanau oe ia manawa? A no ka mea, ua nui loa kou mau la?
22 Vai tu esi nācis, kur tie sniega krājumi, un vai esi redzējis krusas krājumus,
Ua komo anei oe i na hale ahu o ka hau? A ua ike anei oe i ke ahu ana o ka huahekili,
23 Ko Es taupu uz spaidu laiku, uz kaušanas un kara dienu?
Ka mea a'u i malama'i no ka manawa popilikia, No ka la hoouka a me ke kaua?
24 Pa kuru ceļu gaisma dalās un kā austrenis izplešas virs zemes?
Ma ke ala hea i mahele ai ka malamalama? A i huai mai ka makani hikina maluna o ka honua?
25 Kas lietum rādījis, kur lai gāžas, un ceļu zibeņiem un pērkoniem,
Owai la i mahele i ka auwai no ka huai ana o ka wai, A i ke ala no ka uwila o ka hekili;
26 Ka lietus līst, kur cilvēka nav, tuksnesī, kur neviens nedzīvo,
E hooua mai maluna o ka aina kanaka ole; Ma ka waonahele kahi kanaka ole;
27 Ka viņš dzirdina tukšo posta vietu un zālītei liek dīgt?
E hoopiha i kahi neoneo, a me kahi nahele hooneoneo ia, E hooulu mai i ka mauu e puka mai ana?
28 Vai lietum ir tēvs, vai kas dzemdinājis rasas lāsi?
He makuakane anei ko ka ua? Owai hoi i hoohanau i na kulu hau?
29 No kura klēpja cēlies ledus, un no kā dzimusi debess salna,
Noloko mai o ka opu owai i puka mai ai ka waipaa? A o ka haupaa o ka lani, nawai i hoohanau?
30 Ka ūdeņi sastingst kā akmens, un jūras dziļumi aizsalst cieti?
Ua hunaia na wai me he mea la malalo o ka pohaku, A o ka ili o ka hohonu ua hoopaaia.
31 Vai tu vari sasiet Sietiņa saites, vai atraisīt Orijona zvaigžņu saiti?
E hiki anei ia oe ke hoopaa i na mea paa o na Huhui, A e kala ae paha i na mea paa o Oriona?
32 Vai tu zvaigznes vari izvest savā laikā un vadīt debess vāģus un viņu ratus?
E hiki anei ia oe ke hoopuka mai i Masarota i kona manawa? A e alakai paha i ka Bea nui me kana mau keiki?
33 Vai tu zini debess likumus, jeb vai proti, kā tie valda virs zemes?
Ua ike anei oe i na kanawai o ka lani? E hiki anei ia oe ke hoopaa i kona alii ana maluna o ka honua?
34 Vai tu savu balsi vari pacelt uz padebešiem, lai ūdeņi plūst zemē uz tevi?
E hiki anei ia oe ke hookiekie i kou leo iluna i ke ao, I uhi mai ai na wai nui ia oe?
35 Vai vari sūtīt zibeņus, ka tie iet un uz tevi saka: redzi, še mēs esam?
E hiki anei ia oe ke hoouna aku i na uwila, a hele aku lakou, A e olelo mai lakou, Eia makou?
36 Kas lika gudrību tumšos mākoņos un prātu debess spīdumos?
Owai la ka i hoo i ke akamai i ko loko, Owai hoi i haawi i ka naauao no ka naau?
37 Kas skaita mākoņus ar gudrību, un kas māk apgāzt padebešus,
Owai la ka mea hiki ke helu i na ao ma kona akamai? A o na hue o ka lani, owai ka mea i ninini?
38 Ka pīšļi top aplieti, ka tie saskrien un salīp pītēs?
I ka wa i lilo ai ka lepo i mea paa, A pipili na papaa lepo?
39 Vai tu māki medīt laupījumu priekš lauvas un pildīt jauno lauvu tukšo vēderu,
E hoohalua anei oe i ka mea ai na ka liona? A hoomaona i ka pololi ana o na liona opio,
40 Kad tie nogulstas alās un biezos krūmos glūn?
I ka wa i moemoe ai lakou iloko o ko lakou mau lua, A noho lakou ma kahi huna, no ka hoohalua ana?
41 Kas gādā krauklim barību, kad viņa bērni uz Dievu brēc un šurpu turpu skraida, kad nav ko ēst?
Owai la ka i hoomakaukau na ke koraka i kana ai, I ka wa i uwe ai kana mau keiki i ke Akua, A ua auwana no ka nele i ka ai?
