Ījaba 30
1 Bet nu par mani smejas, kas jaunāki nekā es, kuru tēvus es nebūtu cienījis likt pie saviem lopu suņiem.
“Nanso mprempren wɔserew me, nnipa a manyin sen wɔn, na wɔn agyanom mfata sɛ wɔne me nguan ho akraman tena.
2 Viņu roku spēku kur es to liktu? viņu zaļums un krietnums bija pagalam.
Mfaso bɛn na wɔn nsa mu ahoɔden wɔ ma me, bere a wɔn ahoɔden afi wɔn mu?
3 No trūkuma un bada izdēdējuši tie grauza noras, tumšās tuksneša un posta vietās.
Ohia ne ɔkɔm ama wɔn ho atetew, wɔnantew asase kesee ne asase bonin so anadwo.
4 Tie nātres izplūca pa krūmiem un paegļu saknes tiem bija par barību.
Wɔboaboaa nkyenhaban ano wɔ nkyɛkyerɛ mu, na wɔde sare so nnua ntin yɛɛ wɔn aduan.
5 No ļaužu vidus tie tapa izdzīti un tiem uzkliedza kā zagļiem.
Wɔn mfɛfo pam wɔn fii wɔn mu, na wohuroo wɔn sɛ akorɔmfo.
6 Bailīgās gravās tiem bija jādzīvo, ir zemes un akmeņu caurumos.
Wɔhyɛɛ wɔn ma wɔtenaa suka a emu awo, abotan ne fam ntokuru mu,
7 Krūmos tie brēca, un dadžos tie gūlās,
wosuu sɛ mfurum wɔ wuram na wɔfofɔree so wɔ ɔdɔtɔ ase.
8 Nesaprašu un negoda ļaužu bērni, kas no zemes bija izdzīti!
Kuw a wɔmfra na wonni din, wɔpam wɔn fii asase no so.
9 Bet nu es tiem esmu tapis par dziesmiņu un esmu tiem par pasaku.
“Na nnɛ yi wɔn mmabarima de dwom bɔ me akutia; mayɛ abusude wɔ wɔn mu.
10 Tie mani tura par negantību, atstājās tālu no manis un nekaunas man vaigā spļaudīt.
Wokyi me na wontwiw mmɛn me; wɔmmfɛre sɛ wɔtete ntasu gu mʼanim.
11 Jo Dievs manu dvēseli ir darījis gurdenu un mani apbēdinājis; tad tie vairs nevaldās manā priekšā.
Afei a Onyankopɔn abubu me tadua na ɔde amanehunu aba me so yi, wɔyɛ nea wɔpɛ wɔ mʼanim.
12 Pa labo roku ceļas puikas un stumda manas kājas un taisa savu ceļu, mani samaitāt.
Abusuakuw no tow hyɛ me so wɔ me nifa so; wosum mʼanan mfiri, na wosisi mpie tia me.
13 Tie salauž manu laipu, tie palīdz mani gāzt, paši būdami bez palīga.
Wosisiw mʼakwan; na wonya me sɛe me na obiara mmoa me.
14 Tie nāk kā caur platu plīsumu; ar lielu troksni tie plūst šurpu.
Wɔba te sɛ nea wofi ntokuru a ano abae mu; wɔnam mmubui no mu munumunum ba.
15 Briesmas man uzbrukušas, kā ar vētru aizdzīta mana godība, un kā mākonis nozudusi mana laime.
Ahunahuna ma me ho dwiriw me; mʼanuonyam atu kɔ sɛnea mframa abɔ agu, me bammɔ atu ayera sɛ omununkum.
16 Tādēļ nu mana dvēsele nerimst iekš manis, un bēdu laiks mani aizgrābis.
“Na mprempren, me nkwa resa; na amanehununna akyekyere me.
17 Naktī mani kauli top izurbti iekš manis, un kas mani grauž, nerimst.
Anadwo wowɔ me nnompe mu; ɔyaw a ɛwe me no nnyae.
18 Caur varenu spēku mans apģērbs pārvērties; tas mani žņaudz, kā apkakle.
Onyankopɔn fi ne tumi mu yɛ sɛ adurade ma me; omia me te sɛ mʼatade kɔn.
19 Viņš mani iemetis dubļos, un es esmu tapis kā pīšļi un pelni.
Ɔtow me kyene dontori mu na ɔma me yɛ sɛ mfutuma ne nsõ.
20 Es Tevi piesaucu, bet Tu man neatbildi, es gaidu, bet Tu tik skaties.
“Onyankopɔn, misu mefrɛ wo, nanso wummua me. Mesɔre gyina, nanso wohwɛ me kɛkɛ.
21 Tu pret mani esi palicis briesmīgs, ar Savu vareno roku Tu man turies pretī.
Woba me so anibere so; wode wʼabasa mu tumi tow hyɛ me so.
22 Tu mani pacēli, kā vējš mani aiznes, un man izkūst visa laime.
Wuhwim me na wode mframa pia me; wudenkyidenkyi me wɔ ahum mu.
23 Jo es zinu, ka Tu mani nodosi nāvē, kur visi dzīvie kopā aiziet mājot.
Minim sɛ wode me bɛkɔ owu mu, faako a woahyɛ ama ateasefo nyinaa no.
24 Tomēr, vai krītot neizstiepj roku, jeb vai bojā ejot nebrēc.
“Ampa ara obiara mfa ne nsa nka onipa a ɔrebrɛ bere a ɔresu pɛ mmoa wɔ nʼamanehunu mu.
25 Vai es neraudāju par grūtdienīti vai mana dvēsele nenoskuma par apbēdināto?
Mansu amma wɔn a wɔwɔ ɔhaw mu ana? Me kra werɛ anhow amma ahiafo ana?
26 Bet kad es nu gaidīju labumu, tad nāca ļaunums; kad es cerēju uz gaišumu, tad nāca tumsība.
Nanso bere a mʼani da papa so no, bɔne bae; bere a mepɛɛ hann no sum na edurui.
27 Manas iekšas verd un nemitās, bēdu dienas man uzgājušas.
Me yafunu mu a ɛwowɔ me no nnyae da; na nna a amanehunu wɔ mu da mʼanim.
28 Es esmu melns, bet ne no saules, es paceļos un kliedzu draudzes vidū.
Menenam a mabiri, nanso ɛnyɛ sɛ owia na ahyew me; migyina aguabɔbea na misu pɛ mmoa.
29 Vilkiem esmu palicis par brāli un pūces bērniem par biedri.
Madan nnompo nuabarima, me ne mpatu na ɛbɔ.
30 Mana āda palikusi melna uz manis, un mani kauli ir izkaltuši no karstuma.
Me honam ani biri na ehuanhuan; atiridii ama me ho adɔ.
31 Tādēļ mana kokle ir tapusi par žēlabām un mana stabule par vaimanām.
Me sanku bɔ kwadwom, na mʼatɛntɛbɛn ma agyaadwotwa nnyigyei.
