Ījaba 19
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Job progovori i reče:
2 Cik ilgi jūs manu dvēseli bēdināsiet un mani mocīsiet ar vārdiem?
“TÓa dokle ćete mučit' dušu moju, dokle ćete me riječima satirat'?
3 Jūs gan desmitkārt mani likuši kaunā un nekaunaties mani tā nomākt.
Već deseti put pogrdiste mene i stid vas nije što me zlostavljate.
4 Un ja es tiešām esmu maldījies, tad tā maldīšanās ir mana.
Pa ako sam zastranio doista, na meni moja zabluda ostaje.
5 Vai tad jums tiešām tā bija lielīties pret mani un pierādīt manu kaunu?
Mislite li da ste me nadjačali i krivnju moju da ste dokazali?
6 Ņemiet jel vērā, kā Dievs mani lauzis un mani apvaldzinājis ar Savu tīklu.
Znajte: Bog je to mene pritisnuo i svojom me je on stegnuo mrežom.
7 Redzi, es brēcu par varas darbu, bet man neatbild; es kliedzu pēc palīga, bet tiesas nav.
Vičem: 'Nasilje!' - nema odgovora; vapijem - ali za me pravde nema.
8 Manam ceļam Viņš licis šķēršļus, ka netieku uz priekšu, un uz manām tekām Viņš licis tumsību.
Sa svih strana put mi je zagradio, sve staze moje u tminu zavio.
9 Manu godu Viņš man novilcis un atņēmis manas galvas kroni.
Slavu je moju sa mene skinuo, sa moje glave strgnuo je krunu.
10 Viņš mani nopostījis visapkārt, ka eju bojā, un manu cerību Viņš izsakņojis kā koku.
Podsijeca me odasvud te nestajem; k'o drvo, nadu mi je iščupao.
11 Viņš iededzinājis Savu bardzību pret mani un mani tur kā Savu ienaidnieku.
Raspalio se gnjev njegov na mene i svojim me drži neprijateljem.
12 Viņa kara spēki sanākuši kopā un pret mani taisījuši savu ceļu un apmetuši lēģeri ap manu dzīvokli.
U bojnom redu pristižu mu čete, putove proti meni nasipaju, odasvud moj opkoljavaju šator.
13 Manus brāļus viņš atšķīris tālu no manis, un mani draugi man palikuši visai sveši.
Od mene su se udaljila braća, otuđili se moji poznanici.
14 Mani tuvinieki atstājās, un mani draugi mani aizmirst.
Nestade bližnjih mojih i znanaca, gosti doma mog zaboraviše me.
15 Mana saime un manas kalpones tur mani par svešinieku, un es esmu kā svešs viņu acīs.
Sluškinjama sam svojim kao stranac, neznanac sam u njihovim očima.
16 Es saucu savu kalpu, bet tas neatbild, tas man mīļi jālūdzās ar savu muti.
Slugu zovnem, a on ne odgovara i za milost ga moram zaklinjati.
17 Mana dvaša riebj manai sievai, un mana smaka manas mātes bērniem.
Mojoj je ženi dah moj omrznuo, gadim se djeci vlastite utrobe.
18 Pat puikas mani nicina; kad es ceļos, tad tie man runā pretim.
I deranima na prezir tek služim, ako se dignem, rugaju se meni.
19 Visi mani uzticamie draugi mani tur par negantību, un ko es mīlējis, tie ir griezušies pret mani.
Pouzdanicima sam svojim mrzak, protiv mene su oni koje ljubljah.
20 Mani kauli līp pie manas ādas un pie manas miesas, un maniem zobiem āda vien atliek.
Kosti mi se za kožu prilijepiše, osta mi jedva koža oko zuba.
21 Apžēlojaties par mani, apžēlojaties par mani, mani draugi! Jo Dieva roka mani aizskārusi.
Smilujte mi se, prijatelji moji, jer Božja me je ruka udarila.
22 Kāpēc jūs mani vajājat, kā tas stiprais Dievs, un no manas miesas nevarat pieēsties?
Zašto da me k'o Bog sam progonite, zar se niste moga nasitili mesa?
23 Ak kaut mani vārdi taptu sarakstīti, ak kaut tie taptu iezīmēti grāmatā!
O, kad bi se riječi moje zapisale i kad bi se u mjed tvrdu urezale;
24 Kaut tie ar dzelzs kaltu un svinu par mūžīgu piemiņu taptu iecirsti akmenī.
kad bi se željeznim dlijetom i olovom u spomen vječan u stijenu uklesale!
25 Bet es zinu, ka mans Pestītājs dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem.
Ja znadem dobro: moj Izbavitelj živi i posljednji će on nad zemljom ustati.
26 Un kad mana āda, kas tā sasista, vairs nebūs, tad vaļā no savas miesas es skatīšu Dievu.
A kad se probudim, k sebi će me dići: iz svoje ću puti tad vidjeti Boga.
27 Tiešām, es Viņu sev skatīšu, un manas acis Viņu redzēs, un nebūs svešs. - Mana sirds iekš manis ilgojās.
Njega ja ću kao svojega gledati, i očima mojim neće biti stranac: za njime srce mi čezne u grudima.
28 Kad jūs sakāt: Kā mēs to vajāsim? Un ka tā vaina pie manis atrasta:
Kad kažete: 'Kako ćemo ga goniti? Koji ćemo razlog protiv njega naći?',
29 Tad bīstaties no zobena; jo zobens ir tā bardzība par noziegumiem, lai jūs atzīstat, ka ir sodība.
mača tad se bojte: grijehu mač je kazna. Saznat ćete tada da imade suda!”
