< Ījaba 17 >

1 Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
Mi huelgo es corrompido, mis días son cortados, y el sepulcro me está aparejado.
2 Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
Ya no hay conmigo sino escarnecedores, en cuyas amarguras se detienen mis ojos.
3 Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
Pon ahora, y dáme fianzas contigo: ¿quién tocará ahora mi mano?
4 Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
Porque el corazón de ellos has escondido de entendimiento: por tanto no los ensalzarás.
5 Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
El que denuncia lisonjas a sus prójimos, los ojos de sus hijos desfallezcan.
6 Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
El me ha puesto por parábola de pueblos, y delante de ellos he sido tamboril.
7 Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
Y mis ojos se oscurecieron de desabrimiento, y todos mis pensamientos han sido como sombra.
8 Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
Los rectos se maravillarán de esto, y el inocente se despertará contra el hipócrita.
9 Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
Mas el justo retendrá su carrera; y el limpio de manos aumentará la fuerza.
10 Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
Mas volvéd todos vosotros, y veníd ahora, y no hallaré entre vosotros sabio.
11 Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
Mis días se pasaron, y mis pensamientos fueron arrancados, los pensamientos de mi corazón.
12 Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
Pusiéron me la noche por día, y la luz cercana delante de las tinieblas.
13 Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol h7585)
Si yo espero, el sepulcro es mi casa: en las tinieblas hice mi cama. (Sheol h7585)
14 Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
A la huesa dije: Mi padre eres tú: a los gusanos: Mi madre, y mi hermano.
15 Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
¿Dónde pues estará ahora mi esperanza? y mi esperanza, ¿quién la verá?
16 Kapā tā nogrims, kad it visiem pīšļos būs dusa. (Sheol h7585)
A los rincones de la huesa descenderán; y juntamente descansarán en el polvo. (Sheol h7585)

< Ījaba 17 >