Ījaba 11
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Da tok Sofar fra Na'ama til orde og sa:
2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
Skulde en ordflom bli uten svar, eller en ordgyter få rett?
3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
Skulde dine store ord drive menn til taushet, skulde du spotte uten at nogen skammer dig ut?
4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
Og skal du få si: Ren er min lære, og skyldfri er jeg i dine øine?
5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
Men bare Gud vilde tale og oplate sine leber mot dig
6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
og åpenbare dig visdommens hemmeligheter, at det i dem er dobbelt forstand! Da måtte du nok innse at Gud tilgir dig noget av din misgjerning.
7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Mon du kan finne bunn i Guds vesen eller nå frem til den Allmektiges ytterste grense?
8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
Himmelhøi er den, hvad kan du gjøre? Dypere enn dødsriket, hvad vet du? (Sheol h7585)
9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
Lengere enn jorden er dens mål og bredere enn havet.
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
Om han farer frem og setter i fengsel og sammenkaller retten, hvem vil da hindre ham?
11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
For han, han kjenner de falske folk og ser uretten, uten at han trenger å gi akt på den,
12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
og selv en uvettig mann får forstand, og et ungt villesel blir født til menneske.
13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
Hvis du retter ditt hjerte og utbreder dine hender til ham -
14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
er det synd i din hånd, da ha den bort og la ikke urett bo i dine telt -
15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
ja, da skal du, fri for lyte, opløfte ditt åsyn og stå fast og ikke frykte;
16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
for du skal glemme din møie, som forbifarne vann skal du komme den i hu.
17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
Og lysere enn middagen blir da ditt liv; mørket blir for dig som morgenen.
18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
Og du skal være trygg, for da er det håp, og når du har sett dig vel omkring, kan du legge dig trygt til ro.
19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
Og du skal hvile, og ingen skal skremme dig op, og mange skal søke din yndest.
20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
Men de ugudeliges øine tæres bort; de har ingen tilflukt mere, og deres håp er å utånde sjelen.
