Ījaba 11
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Then answered Zophar the Naamathite, and sayde,
2 Vai uz tik daudz vārdiem nebūs atbildēt, vai mutīgam cilvēkam lai paliek taisnība?
Should not the multitude of wordes be answered? or should a great talker be iustified?
3 Vai tad citiem uz tavām blēņām būs klusu ciest, ka tu mēdi, un neviens tevi neapkauno,
Should men holde their peace at thy lyes? and when thou mockest others, shall none make thee ashamed?
4 Un saki: mana mācība ir skaidra, un es esmu šķīsts priekš Tavām acīm, (ak Dievs!)
For thou hast sayde, My doctrine is pure, and I am cleane in thine eyes.
5 Bet tiešām, kaut Dievs runātu un atdarītu Savas lūpas pret tevi
But, oh that God would speake and open his lippes against thee!
6 Un tev stāstītu to apslēpto gudrību, kas ir gudrība pār gudrību, tad tu zinātu, ka Dievs nemaz vēl visus tavus noziegumus nepiemin.
That he might shewe thee the secretes of wisedome, howe thou hast deserued double, according to right: know therefore that God hath forgotten thee for thine iniquitie.
7 Vai tu Dieva apslēptos padomus vari atrast, vai attapt tā Visuvarenā pilnību?
Canst thou by searching finde out God? canst thou finde out ye Almighty to his perfection?
8 Viņa ir augstāka nekā debesis, - ko tu vari darīt? Dziļāka nekā elle, - ko tu vari zināt? (Sheol h7585)
The heauens are hie, what canst thou doe? it is deeper then the hell, how canst thou know it? (Sheol h7585)
9 Garāka nekā zeme savā mērā, un platāka nekā jūra!
The measure thereof is longer then the earth, and it is broader then the sea.
10 Kad Viņš uzbrūk un gūsta, priekš tiesas stāda, kas Viņam to liegs?
If hee cut off and shut vp, or gather together, who can turne him backe?
11 Jo Viņš pazīst neliešus, Viņš redz negantību, vai vērā nelikdams.
For hee knoweth vaine men, and seeth iniquitie, and him that vnderstandeth nothing.
12 Bet pirms ģeķis nāk pie gudrības, tad meža lops paliek par cilvēku.
Yet vaine man would be wise, though man new borne is like a wilde asse colte.
13 Ja tu pacelsi savu sirdi un izplētīsi savas rokas uz Viņu, -
If thou prepare thine heart, and stretch out thine hands toward him:
14 Ja tu to ļaunumu, kas tavā rokā, tālu atmetīsi, un netaisnībai neļausi mājot savā dzīvoklī,
If iniquitie be in thine hand, put it farre away, and let no wickednesse dwell in thy Tabernacle.
15 Tad tu savu vaigu varēsi pacelt bez vainas un varēsi pastāvēt un nebūs jābīstas.
The truely shalt thou lift vp thy face without spot, and shalt be stable, and shalt not feare.
16 Tad tu bēdas varēsi aizmirst, un tās tā pieminēt, kā ūdeni, kas aizskrien.
But thou shalt forget thy miserie, and remember it as waters that are past.
17 Un tavs mūžs stāvēs spožāks nekā dienas vidus, un pat tumsa būs kā rīta gaisma.
Thine age also shall appeare more cleare then the noone day: thou shalt shine and bee as the morning.
18 Un tu varēsi ticēt, ka vēl ir cerība, un redzēsi, ka vari mierā dusēt.
And thou shalt bee bolde, because there is hope: and thou shalt digge pittes, and shalt lye downe safely.
19 Un varēsi apgulties, un neviens tevi neizbiedēs, un daudzi vēl tevi godinās.
For when thou takest thy rest, none shall make thee afraide: yea, many shall make sute vnto thee.
20 Bet bezdievīgo acis izīgst un viņu patvērums iet bojā, un viņu cerība iznīks kā pēdīgā dvaša.
But the eyes of the wicked shall faile, and their refuge shall perish, and their hope shalbe sorow of minde.
