Vēstule Ebrējiem 4
1 Tad nu lai bīstamies, ka jel tā apsolīšana, Viņa dusēšanā ieiet, netop aizkavēta un neviens no jums netop ieraudzīts tāds, kas būtu palicis to nesasniedzis.
We must, therefore, be very careful, though there is a promise still standing that we will enter upon God’s rest, that none of you even appear to have missed it.
2 Jo arī mums tas evaņģēlijs ir pasludināts, tā kā viņiem; bet tas sludināšanas vārds tiem nekā nepalīdzēja, tāpēc ka tas nebija savienots ar ticību iekš tiem, kas to bija dzirdējuši.
For we have had the good news told us just as they had. But the message which they heard did them no good, since they did not share the faith of those who were attentive to it.
3 Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam tai dusēšanā, tā kā Viņš ir sacījis: Es zvērēju Savā dusmībā, tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā; lai gan tie darbi no pasaules radīšanas bija padarīti.
Upon that rest we who have believed are now entering. As God has said – “In my wrath I swore – ‘They will never enter upon my rest;’” Although God’s work was finished at the creation of the world;
4 Jo Viņš kādā vietā par to septīto dienu tā ir runājis: un Dievs septītā dienā ir dusējis no visiem Saviem darbiem.
for, in a passage referring to the seventh day, you will find these words – “God rested on the seventh day after all his work.”
5 Un šinī vietā atkal: tiem nebūs ieiet Manā dusēšanā.
On the other hand, we read in that passage – “They will never enter upon my rest.”
6 Kad nu tā paliek, ka citiem būs ieiet tai dusēšanā, un ka tie, kam papriekš tas evaņģēlijs ir sludināts, nav iegājuši neticības dēļ;
Since, then, there is still a promise that some will enter upon this rest, and since those who were first told the good news did not enter upon it, because of their disbelief,
7 Tad Viņš atkal kādu dienu noliek: šodien, caur Dāvidu sacīdams pēc tāda ilga laika, tā kā ir sacīts: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsiet, neapcietinājiet savas sirdis.
again God fixed a day. “Today,” he said, speaking after a long interval through the mouth of David, in the passage already quoted – “If today you hear God’s voice harden not your hearts.”
8 Ja jau Jozua tos ir ievedis dusēšanā, tad Viņš pēc tam nebūtu runājis par citu dienu.
Now if Joshua had given “rest” to the people, God would not have spoken of another and later day.
9 Tad nu vēl atliek svēta dusēšana Dieva ļaudīm.
There is, then, a Sabbath rest still awaiting God’s people.
10 Jo kas Viņa dusēšanā ir iegājis, tas dus arī no saviem darbiem, tā kā Dievs no Saviem.
For the person who enters upon God’s rest do themselves rest after their work, just as God did.
11 Tad nu lai dzenamies ieiet tanī dusēšanā, ka neviens neiekrīt tai pašā neticības priekšzīmē.
Let us, therefore, make every effort to enter upon that rest, so that none of us fall through such disbelief as that of which we have had an example.
12 Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks, nekā kāds abējās pusēs griezīgs zobens, un spiežās cauri, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir soģis pār sirds domām un sirds prātu.
God’s message is a living and active power, sharper than any two-edged sword, piercing its way until it penetrates soul and spirit – not the joints only but the marrow – and detecting the inmost thoughts and purposes of the mind.
13 Un Viņa priekšā neviena radīta lieta nav neredzama, bet visas lietas ir atsegtas un redzamas priekš Tā acīm, par ko mēs runājam(dosim norēķinu).
There is no created thing that can hide itself from the sight of God. Everything is exposed and laid bare before the eyes of him to whom we have to give account.
14 Kad nu mums ir liels augsts priesteris, kas caur debesīm gājis, Jēzus, Dieva Dēls, tad lai mēs pie šīs apliecināšanas stipri turamies.
We have, then, in Jesus, the Son of God, a great high priest who has passed into the highest heaven; let us, therefore, hold fast to the faith which we have professed.
15 Jo mums nav augsts priesteris, kas nevarētu iežēloties par mūsu vājībām, bet kas visās lietās ir kārdināts tā kā mēs, tomēr bez grēka.
Our high priest is not one unable to sympathise with our weaknesses, but one who has in every way been tempted, exactly as we have been, but without sinning.
16 Tad nu lai ar drošību pieejam pie tā žēlastības krēsla, lai apžēlošanu dabūjam un žēlastību atrodam par palīdzību savā laikā.
Therefore, let us draw near boldly to the throne of love, to find pity and love for the hour of need.
