Jēkaba Vēstule 1
1 Jēkabs, Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina tās divpadsmit ciltis, kas dzīvo svešumā.
James, a servant of God and of the Lord Jesus Christ, greets the twelve tribes that are living abroad.
2 Mani brāļi, turat to par tīru prieku, kad jūs iekrītat dažādās kārdināšanās,
My friends, whatever trials you may face from time to time, always regard them as a reason for rejoicing,
3 Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pastāvību.
knowing, as you do, that the testing of your faith develops endurance.
4 Bet pastāvībai lai ir pilnīgs darbs, ka jūs esat pilnīgi un veseli, un ka jums nekā netrūkst.
And let endurance do its work perfectly, so that you may be altogether perfect, and in no respect lacking.
5 Un ja kādam no jums gudrības trūkst, tas lai lūdzās no Dieva, kas visiem labprāt dod un nevienam nepārmet, - tad tā viņam taps dota.
If any one of you lacks wisdom, they should ask wisdom from the God who gives freely to everyone without reproach, and it will be given to them.
6 Bet lai lūdz ticībā, ne šaubīdamies; jo kas šaubās, tas ir līdzīgs jūras vilnim, ko vējš kustina un mētā.
But they should ask with confidence, never doubting; for the person who doubts is like a wave of the sea driven here and there at the mercy of the wind –
7 Jo tāds cilvēks lai nedomā, ka tas no Tā Kunga ko dabūs.
Such a person must not expect that they will receive anything from the Lord,
8 Divprātīgs cilvēks ir nepastāvīgs visos savos ceļos.
vacillating as they are, irresolute at every turn.
9 Bet zemas kārtas brālis lai lielās ar savu augstumu;
Let a follower in humble circumstances be proud of their exalted position,
10 Un kas ir bagāts, ar savu zemumu; jo viņš paiet kā zāles puķe.
but a rich follower of their humiliation; for the rich will pass away like a wild flower.
11 Jo saule ir uzlēkusi ar karstumu un zāli izkaltējusi, un viņas puķe ir nokritusi un viņas vaiga jaukums nozudis; - tāpat arīdzan bagātais savītīs uz saviem ceļiem.
As the sun rises, and the hot wind blows, the plant withers, its flower fades, and all its beauty is gone. So is it with the rich. In the midst of their pursuits they will wither away.
12 Svētīgs ir tas vīrs, kas kārdināšanā pastāv, jo pārbaudīts viņš dabūs to dzīvības kroni, ko Tas Kungs ir solījis tiem, kas Viņu mīļo.
Blessed is the person who remains firm under temptation, for, when they have stood the test, they will receive the crown of life, which the Lord has promised to those who love him.
13 Neviens, kas top kārdināts, lai nesaka, ka tas no Dieva top kārdināts; jo Dievs nevar tapt kārdināts uz ļaunu, un arī Pats nekārdina neviena.
Let no one say, when they are tempted, ‘It is God who is tempting me!’ For God, who cannot be tempted to do wrong, does not himself tempt anyone.
14 Bet ikviens top kārdināts, kad tas no savas paša kārības top skubināts un labināts.
A man is in every case tempted by their own passions – allured and enticed by them.
15 Pēc tam, kad iekārošana ir ieņēmusies, tad tā dzemdē grēku, un kad grēks ir padarīts, tad tas dzemdē nāvi.
Then passion conceives and gives birth to sin, and sin, on reaching maturity, brings forth death.
16 Nepieviļaties, mani mīļie brāļi!
Do not be deceived, my dear friends.
17 Ikviena laba dāvana un ikviens pilnīgs dāvinājums nāk zemē no augšienes, no tā gaismas Tēva, pie kā nekādas pārmīšanās nedz pārvēršanās ēnas.
Every good thing given us, and every perfect gift, is from above, and comes down to us from the Father of the lights in the heavens, who is himself never subject to change or to eclipse.
18 Pēc Sava prāta Viņš mūs ir dzemdinājis caur to patiesības vārdu, ka mēs būtu Viņa radījumu pirmaji.
Because he so willed, he gave us life, through the message of the truth, so that we should be, as it were, a kind of first fruits of his creation.
19 Tad nu, mani mīļie brāļi, lai ikviens cilvēks ir čakls dzirdēt, bet lēns runāt un lēns dusmot.
Mark this, my dear friends – Let everyone be quick to listen, slow to speak, and slow to get angry;
20 Jo cilvēka dusmība nedara, kas ir taisni Dieva priekšā.
for human anger does not forward the righteous purpose of God.
21 Tāpēc noliekat visu nešķīstību un blēdību un pieņemat ar lēnprātību to iekš jums iedēstīto vārdu, kas jūsu dvēseles var darīt svētas.
Therefore, get rid of all filthiness and whatever wickedness still remains, and in a humble spirit receive that message which has been planted in your hearts and is able to save your souls.
22 Bet esiet tā vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi pievildami;
Put that message into practice, and do not merely listen to it – deceiving yourselves.
23 Jo, ja kas ir tā vārda klausītājs, bet ne darītājs, tas ir līdzināms vīram, kas savu miesīgo vaigu aplūko spieģelī;
For, when anyone listens to it and does not practice it, they are like a person looking at their own face in a mirror.
24 Jo viņš sevi aplūkojis un nogājis un tūdaļ aizmirsis, kādā vaigā viņš bijis.
They look at themselves, then go on their way,
25 Bet kas locīdamies ieskatās pilnīgā svabadības bauslībā un paliek pie tās, un nav aizmirsīgs klausītājs, bet tā darba darītājs, tas būs svētīgs savā darīšanā.
but the person who looks carefully into the perfect Law, the Law of freedom, and continues to do so, not listening to it and then forgetting it, but putting it into practice – that person will be blessed in what they do.
26 Ja kam šķiet, ka tas Dievam kalpojot, un nesavalda savu mēli, bet savu sirdi pieviļ, Tā Dieva kalpošana ir nelietīga.
When a person appears to be religious, yet does not bridle their tongue, but imposes on their own conscience, that person’s religious observances are valueless.
27 Šķīsta un neapgānīta kalpošana Dieva un Tā Tēva priekšā ir šī, bāriņus un atraitnes viņu bēdās apmeklēt un sevi pašu pasargāt neapgānītu no pasaules.
That religious observance which is pure and spotless in the eyes of God our Father is this – to visit orphans and widows in their trouble, and to keep oneself uncontaminated by the world.
