< Apustuļu Darbi 27 >
1 Un kad tas bija nospriests, ka mums bija pārcelties uz Itāliju, tad tie Pāvilu un kādus citus cietumniekus nodeva vienam karakapteinim, ar vārdu Julijus, no ķeizara karoga.
Itali ni daansoon kaat suh roongwaan kino, Pool nyia wahoh phaatak ni sakte loong ah mararah ah Room nok hah nawa arami saahaap Julius suh koh rumta, erah arami suh “Luuwanglong Regimeen ngeh ih men rumta.”
2 Un vienā Adramitijas laivā kāpuši, mēs gribējām Āzijas pilsētām iet garām, un aizcēlāmies, un Aristarks, tas Maķedonietis no Tesalonikas, bija mums līdz.
Adramittiam dowa juukaari adi du kati, erah langla Esia hah dowa juukaari khoon chaptheng ko kaatte angta eno erah di daansoon kati. Mesidonia mih wasiit, Aristarkas ah Thesalonika nawa angta, heh uh seng damdi angta.
3 Un otrā dienā mēs laidām malā pie Sidonas. Un Julijus laipnīgi pret Pāvilu turēdamies atļāva pie tiem draugiem iet, ka tas no tiem dabūtu apgādāšanu.
Erah saalih adi Sidoon ni thokti. Julias ih Pool ah minchan eta, eno heh joon loong ah jiinni toom chosok rum ah ngeh ih wang thukta.
4 Un mēs no turienes aizcēlušies braucām apakš Kipras, jo vēji mums bija pretī.
Pong ih rapne eh mot heeno erah dowa Kaipras juuloot hah adi daansoon kati.
5 Un gar Ķiliķiju un Pamfiliju pār jūru pārcēlušies mēs nācām uz Miru Liķijas zemē.
Silisia nyia Pamphilia juusih ah daan eno Maira hah Lisia ko angta adi wang tahe.
6 Un tur tas kapteinis atrada vienu laivu no Aleksandrijas, kas gāja uz Itāliju, un lika mums tanī iekāpt.
Erah di Elekjendar nawa juukaari ah Itali ni wangte angta, eno saahaap ah ih erah japtup ano duutong kaat thuk tahe.
7 Un mēs kādas dienas lēni braukdami un ar mokām pret Knidu nākuši, tāpēc ka vējš mūs nelaida, braucām gar Krietu pret Salmoni.
Seng loong reere ih daansoon eno sa hantek di Nindus samhah ah kanak eh thokti. Pong thoidi erah ko takah jen kati, erah raangtaan ih Salmone lam eh Kret juuloot hah adi daansoonti.
8 Un ar mokām tur garām braukuši mēs nācām kādā vietā, ko sauc par krāšņu ostu, kur Laseas pilsēta bija tuvu.
Juukaang juukaang eh daan kah eno Sep Habor ngeh ih men rumta juukaari naangchap theng adi kanak rangthuk ih thok wangti. Erah Lasisa samhah dowa eh haloh tah angta.
9 Kad nu labs laiks bija pagājis un braukšana jau bija bailīga, tāpēc ka arī gavēņu laiks jau bija pāri, tad Pāvils tos pamācīja,
Erah di seng rekam tong eno, ju ni daan ah choophaan phaan eh angta, seng loong Khojoop Rangwu ah liin eta. Erah raangtaan ih Pool ih juukaari dowa saahaap loong asuh renbaat rumta:
10 Uz tiem sacīdams: “Vīri, es redzu, ka tā braukšana notiks ar grūtumu un lielu postu, ne vien pie preces un laivas, bet arī pie mūsu dzīvības.”
“Mina loong, arah dowa ju nah daan bah cho ejih tup hang huikhaak thiintheng ah khoodaat eh ah eno seng roidong uh thoon eh ah.”
11 Bet tas kapteinis vairāk ticēja stūrmanim un kuģiniekam, nekā tam, ko Pāvils sacīja.
Enoothong arami saahaap ah ih Pool jeng ah lalek boichaat thang ih; juukaari jopte nyia juukaari changte jeng ah boichaatta.
12 Un kad tā mala nederēja, tur par ziemu mist, tad tā lielā puse padomu deva, no turienes aizcelties, vai nevarētu pie Feniķes kļūt, un tur par ziemu palikt; tā ir osta iekš Krietas un stāv pret dienvidu vēju un vakara vēju.
Juukaari chaptheng ah hahook di taseeta; erah raangtaan ih miloong ah ehanko ah juusih dowa Phoeniks ni daansoon chung rumta, lek jen daan rum ah baleh, hahook doh Phoeniks nah tong suh ah. Phoeniks ah langla juukaari lomchap theng Kret ni angta Juukuh Juumeh eh angta.
13 Un kad dienvidu vējš lēni pūta, tad viņiem šķita, ka savu nodomu panākuši, un enkurus uzvilkuši, tie laida jo tuvu gar Krietu.
Juumeh ko nawa pong ah amasah phang pong kano, miloong ah ih thunta neng jen dokkhoom ekah ah ngeh ah, erah thoidi hetang bentheng jaankeng ah jaahoom rum ano Kret ko juukaang juukaang ih daansoon rumta.
14 Bet neilgi pēc tam viesuļa vējš, kas top saukts idus, pacēlās pret to salu.
Enoothong dokchap damdam eh pong ah rapne eh pongta, erah pong asuh “Juukuh saadong pong” ngeh ih li rumta, eno erah pong ah juuloot hah dowa eh datpong taha.
15 Un kad laiva tapa līdz aizrauta un nespēja pret vēju turēties, tad mēs to padevām un tapām nesti.
Juukaari ah pong ih tangmotta, seng ih uh takah jook motsiitti, pong nawa ih heh soonsoon lan eh thukti.
16 Un kad mēs pie vienas salas nācām, kas Klauda top saukta, tad mēs tikko varējām mazo laiviņu saturēt.
Juuloot adi hah ehinsah Kuada ngeh ih angta eno juulah ko kah idi, juukaari chap theng kok jeeta. Erah di, juukaari ah tangchap thuk suh rapne eh chamti.
17 To tie uzvilkuši, ar virvēm to laivu nostiprināja, un bīdamies, ka uz seklumu neuzklīstu, zēģeli nolaida zemē un mētājās.
Juukaari ah tanghoom rum ano ru nawa ih kook tangkit rumta. Neng loong ah phisaang ni duusoon raacho eh Libia juukaang ko pong suh hesoon soon eh hengmot kaatthuk rumta.
18 Un kad vētrā ļoti tapām mētāti, tad otrā dienā sāka lādiņu izmest.
Pong aphaat ah choophaan phaan ih pongroh eh kano, erah saalih adi huikhaak rukho ah juukaari dowa lamdat haat eh rumta,
19 Un trešā dienā mēs ar savām pašu rokām laivas rīkus izmetām.
eno erah saalih adi juukaari ni maak theng jaan loong ah daat haat eh rumta.
20 Un kad kādas dienas ne saule, ne zvaigznes nespīdēja un liela auka mūs spieda, tad visa glābšanas cerība mums izzuda.
Sa hantek rangsa nyia ritsih uh tajap tupti, pong ah thidokdok ih pongroh eta. Seng uh epui eli ngeh ih takah laalomti.
21 Un kad tie ilgi nebija ēduši, Pāvils cēlās viņu vidū sacīdams: “Jums, ak vīri, būtu pienācies man paklausīt un neaizbraukt no Krietas un izsargāties no tāda grūtuma un skādes.
Miloong ah sa hantek samuh tong rumkano, Pool neng ngathong ni toonchap ano jengta, “Mina loong, nga jeng ah thaangchaat anno Kret nawa ladokchap dobah ese ang thengta; eno seng athan tachamnaang thengti nyia huikhaak uh taathet haat thengti.
22 Un tagad es jūs pamācu turēt drošu prātu, jo nevienam no jums dzīvība nezudīs, bet vien tā laiva.
Bolam uh sen lasih jorum hala, nakcho an! Seng khoh sengseng abah tamake juukaari ah ba ethet eh ah.
23 Jo šinī naktī man piestājās viens eņģelis no Tā Dieva, kam es piederu un kam es arī kalpoju,
Ngah ih soomhang Rangte Kamwah muphe ra haano,
24 Sacīdams: “Nebīsties, Pāvil, tev būs nākt ķeizara priekšā, un redzi Dievs tev visus ir dāvinājis, kas līdz ar tevi ir laivā.”
baat tahang, ‘Nakcho uh, Pool! An Luuwanglong ngathong nah chap jaatjaat etheng. Eno Rangte minchan doh an damdoh soonte loong ah uh epui eh ah.’
25 Tāpēc turat drošu prātu, jūs vīri: jo es Dievam ticu, ka tas tā notiks, kā man sacīts.
Miwah loong, erah raangtaan ih nakcho an! Nga Rangte erah baat tahang asuh laalom lang jun ih ju ang ah.
26 Bet mēs tapsim izmesti pie kādas salas.”
Enoothong juuloot ehoko maako bah uh soonmot ekaat he.”
27 Kad nu tā četrpadsmitā nakts bija nākusi, un mēs Adrijas jūrā tapām mētāti ap nakts vidu, tad tie laivinieki bijās, ka neuzdurtos uz kādu malu.
Asih saabaji sa rangphe di, Mediteeren juusih ko eh soonmot kaat tahe. Rangphe thungkham di jopte loong ah ih hah thoksoon eli samthun rumta.
28 Un tie lodi izmeta un atrada divdesmit asis, un maķenīt tālāk atkal lodi izmetuši, atrada piecpadsmit asis.
Erah raangtaan ih ruh tuiba ni tiim ah tiim ejih jaat benrum ano juumong ni thaak daat haat rumta eno rookbaji teekho choong angta; erah lih adi weethaak rum ano teekho rookjom angta.
29 Un bīdamies, ka uz akmeņiem neuzklīstu, tie meta no laivas pakaļgala četrus enkurus un vēlējās, ka gaisma austu.
Jongkhoh nah maalek duusoon ji o ngeh eh cho rumta, erah raangtaan ih juukaari liko dowa tangtuk theng jaankeng baji ah daat hoom rum ano rangwu raangtaan ih rangsoom rumta.
30 Bet kad tie laivinieki meklēja no laivas bēgt un mazo laiviņu nolaida jūrā, melodami, ka no priekšgala enkurus gribot nolaist,
Enoothong jopte loong ah hotsoon esuh taatchung rumta; khoonkhu saloong ah datthiin rum ano heh ngako ni tangtuk theng jaankeng ih tangbat arah likhiik diip reeraang rumta.
31 Tad Pāvils uz to kapteini un tiem karavīriem sacīja: “Ja šie nepaliek laivā, tad jūs nevarat izglābties.”
Enoothong Pool ih Arami Saahaap nyia heh sipaahi loong asuh baatta, “Juukaari khonah jopte lajeeka bah epui eh ang ngeh ih laalomjih tah angka.”
32 Tad tie karavīri tās laiviņas virves nocirta un lika tai nokrist.
Erah thoidi arami loong ah ih tangtuk eta ruh loong ah jaakhan rum ano heh soonsoon eh thuk rumta.
33 Un kamēr gaisma ausa, Pāvils visus lūdza, lai barības pabauda, sacīdams: “Šodien ir tā četrpadsmitā diena, ka jūs gaidīdami paliekat neēduši un nekā neesat baudījuši.
Rangkhano angnanah di, Pool ih tiim ah tiim jam phaksat baat rumta: “Chiinnyah dowa ih sen loong ah asih sa baji angla, eno amadi uh tiim uh taphaksah kan.
34 Tādēļ es jūs pamācu, barību ņemt; jo tas jums pašiem būs par labu; jo nevienam no jums ne mats no galvas nekritīs.”
Erah raangtaan ih, sen lasih jorum hala, tiim ah tiim jam phaksah an; elun esuh phak asat jam phaksat etheng. Sen khoroon tasiit taan uh tamah kan ang ah.”
35 Un to sacījis un maizi ņēmis, viņš Dievam pateicās visu priekšā un to pārlauzis iesāka ēst.
Erah jeng lidi, Pool ih baanlo ah toonpi ano, Rangte suh lakookmi li ano, chep hoom phakta.
36 Un visi iedrošināti ņēma arī barību.
Erah dowa ih ba neng chaan kok dongta, eno loongtang ih jam phaksah rumta.
37 Un mēs tanī laivā pavisam bijām divsimt un septiņdesmit un sešas dvēseles.
Seng loong ah roop roop ih 276 mina tongti.
38 Un paēduši tie laivu atviegloja, labību jūrā izmezdami.
Neng loong ah ih phoot phaksah rum ano, huichaang suh juukaari dowa wong ah ju ni lamset haat rumta.
39 Un kad gaisma ausa, tie to zemi nepazina, bet ieraudzīja vienu jūras līci, kura malā tie laivu gribēja pielaist, ja tik varētu.
Rang ah wu ano, jopte loong ah ih hah ah maako ah tasamjat rumta, enoothong juusih kaang ah japtup rumta, neng ih thunta ese ang abah; juukaari ah phisaang khonah tangchap theng.
40 Un tie enkurus nocirtuši palaida jūrā un turklāt stūra saites atraisījuši un zēģeli pa vējam pacēluši dzinās pie malas.
Erah thoidi tangtuk theng jaankeng loong ah thakhan rum ano juusih ko lupdat kaat thuk rumta, erah damdam ih tangkit eh rumta ruh loong ah jaahaat. Eno pong asuh hengmot kaat thuk suh hengah ko lengmot etheng nyuh ah tangtin eh rumta, eno hekaang ko eh kati.
41 Bet tie noklīda tādā vietā, kur uz abējām pusēm bija jūra, un laiva dauzījās, un priekšgals uzgāja uz sēkli un palika nekustināms, un pakaļgals tapa sadauzīts no viļņu varas.
Enoothong juukaari ah ih phisaang ah choksuh ano saanghook ni du soonta; hengah ko thut ano takah mi moseeta, helih ko ah juutak ih jopmotta.
42 Tad to karavīru padoms bija, tos saistītos nokaut, lai neviens izpeldēdams neizbēgtu.
Arami loong ah ih phaatak ni sakta miloong ah, juukaang ko daanjaap rum ano phomoong soon rum ah ngeh ih tek haat esuh chung rumta.
43 Bet tas kapteinis, gribēdams Pāvilu izglābt, viņu padomam turējās pretī un pavēlēja tiem, kas varēja peldēt, papriekš ūdenī ielaisties un malā iet,
Enoothong arami saahaap ah ih Pool puipang suh li ano, tatek haat thuk rumta. Erah nang ebah, o o ah juujap miiha juukaang ko datpit rum ano daanjap baat rumta;
44 Un tiem citiem, vai uz galdiem, vai uz kādiem laivas gabaliem; un tā notika, ka visi izglābās un tika malā.
wahoh loong asuh neng lilih ih, banglo nyia juukaari jopdaatta chep loong adoh joh ano daanjaap baat rumta. Eno seng loong ah juukaang ko emah daansoon eno kok puiti.