Apustuļu Darbi 26
1 Agrippa sacīja uz Pāvilu: “Tev ir vēlēts priekš sevis paša runāt.” Tad Pāvils roku izstiepis aizbildinājās:
Agrippa ih Pool suh liita, “An teeteewah tiit jen baat eh uh.” Pool heh lak ah janghaat ano heteewah tiit ah amah baatta:
2 “Es to sev turu par lielu laimi, ķēniņ Agrippa, ka man šodien ir vēlēts tavā priekšā aizbildināties par visu to, par ko es no tiem Jūdiem topu apsūdzēts,
“Agrippa Luuwang! Nga teeteewah suh khangraangse liihang chiinnyah ngah an ngathong ni chap angno Jehudi loong ih mat eh deejoh halang tiit ah baat hang,
3 Visvairāk, kad es zinu, tevi esam mācītu visās Jūdu ierašās un jautāšanās. Tāpēc es tevi lūdzu, lēnprātīgi mani klausīties.
Jehudi rom arang nyia rookmui jengmui ah an ih rapniine ih jat hu, erah thoidi, nga jeng ah naririh eh boichaat weeuh.
4 Manu dzīvošanu no mazām dienām, kāda tā no iesākuma bijusi manas tautas starpā iekš Jeruzālemes, to nu visi Jūdi zina.
“Jehudi mina loongtang ih jat eha jaaro dowa eh ngah mamah eh songtong lang. Nga roidong tang mamah eh songlang neng ih jat eha, nga hah ni mamah songtang, erah lidi Jerusalem ni mamah eh songlang.
5 Tie mani sen jau pazina, (ja tie gribētu liecību dot), ka es esmu dzīvojis pēc mūsu Dieva kalpošanas viscietākiem likumiem, farizejs būdams.
Ngah ih liihang ah langla, nga tiit ah neng ih ejen baat eh ah, neng ih jirep ah ejat, jaakhoh ni ngah Pharisi rom arang ah kap angno songtong tang.
6 Un nu es stāvu un topu tiesāts par to cerību uz to no Dieva mūsu tēviem doto apsolīšanu.
Eno ngah adi chaplang abah sengte sengwah suh Rangte ih kakhamta suh laalom thoidi—
7 Pie tās cer nākt mūsu divpadsmit ciltis, bez mitēšanās naktīm un dienām Dievam kalpodamas. Par šo cerību, ķēniņ Agrippa, es no tiem Jūdiem topu apsūdzēts.
seng mina asih jaatnyi ih erah chosuh laalomla, erah raangtaan ih rangwu rangphe Rangte rangsoom rumha. Luuwang, erah suh laalom thoidi ba, Jehudi loong ih mat eh joh rum halang!
8 Kā? Vai tā jums šķiet neticama lieta, ka Dievs miroņus uzmodina?
Arah di tongte sen loong ah ih tek nawa Rangte ih ngaaksaat thukta tiit hanpi ah mamah eh chaan chohan?
9 Man pašam gan šķita, ka man vajagot Jēzus, tā Nacarieša, vārdam daudz pretī darīt.
“Nga teewah ih uh Najaret dowa Jisu tiit ah emah ju eh daan tang.
10 To es arī esmu darījis Jeruzālemē, un es daudz svētus esmu ieslēdzis cietumā, to varu no tiem augstiem priesteriem dabūjis; un kad viņi tapa nokauti, tad man tas bija pa prātam.
Jerusalem ni ngah emamah eh reeraang tang. Rangte mina loong ah phaatak ni jootsak suh nyia tek haat esuh Romwah phokhoh loong jiin nawa chaan aphaan ah thaang etang; eno neng loong ah tek haat etheng ngeh ih liirum abah ngah ih uh emah ju roong jengtang.
11 Un pa visām baznīcām es tos daudzkārt esmu mocījis un tos spiedis zaimot, un pārlieku pret tiem trakodams es tos esmu vajājis arī līdz svešām pilsētām.
Neng phaangphak suh nyia Jisu laalom toihaat thuk suh li leh Jehudi rangsoomnok noongrep ni hedop hedop siiwi rumtang. Rangte miloong asuh rathan eh kakhadah tang mideek mikaan ni nep kaleh kasiiwi rumtang.
12 Kad es tādēļ arī uz Damasku gāju ar spēku un varu no tiem augstiem priesteriem,
“Romwah phokhoh jiin nawa chaan aphaan ah thaang angno Damaskas ni taat katang aju erah raangtaan ih kaat dowa.
13 Tad, ak ķēniņ, es dienas vidū uz ceļa gaišumu no debesīm, skaidrāku nekā sauli, redzēju, kas mani un manus ceļa biedrus apspīdēja.
Eno Luuwang, rangnithung di, seng loong ah lam ni khoom ih di, rangsa nang eju ephaak weephaak arah tuptang, rang nawa phaak ra haano nga damdi kaatte miloong ah nep eh kaangtookta.
14 Un kad mēs visi pie zemes pakritām, tad es dzirdēju balsi uz mani runājam un Ebreju valodā sakām: “Saul, Saul, ko tu Mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt!”
Seng loong ah hah ni loongdatti, eno Hebru jenglam eh ngasuh liihang rah miroot japchaat tang, ‘Sool, Sool! An ih ngah tiim esuh siiwi halang? An teeteewah ih an tamkong ni buhu, maan ih heh changte wah chaanthah pitnak ah likhiik eh ah,’
15 Bet es sacīju: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Tas sacīja: “Es esmu Jēzus, ko tu vajā.
‘Teesu an o ang weelu?’ Ngah ih emah ih cheng tang. Eno Teesu ih emah ngaakli tahang, ‘Ngah Jisu, an ih siiwi halang rah ah.
16 Bet celies un stāvi uz savām kājām. Jo tāpēc Es tev esmu parādījies, ka Es tevi ieceltu par kalpu un liecinieku tanīs lietās, ko tu esi redzējis un kādās Es tev parādīšos,
An lah nah toonchap uh. Nga jeng chaatte toom ang ah ngeh ih an poon suh dong halang. Chiinnyah an ih ngah mamah eh tup halang adoleh liwang nah tiim jaat noisok ha erah tiit ah mih suh tumbaat theng.
17 Tevi izraudams no šiem ļaudīm un no tiem pagāniem, pie kuriem Es tevi tagad sūtu,
An mina Ijirel noksong nyia Ranglajatte lak nawa ngah ih pangha. An ih neng mik ah
18 Viņu acis atdarīt, ka tie atgriežas no tumsības pie gaismas un no velna varas pie Dieva, ka tie dabū grēku piedošanu un daļu starp tiem svētītiem caur ticību uz Mani.”
singsiit uno rangnak nawa rangwu nah doksiit theng adoleh Soitaan reenawa Rangte reenah thoksiit theng, timnge liidoh neng ngasuh tuumaang jun eh neng rangdah ah saasiit suh nyia Rangte ih jeeta mina loong damdoh choh tong suh ah.’
19 Tāpēc, ak ķēniņ Agrippa, es šai parādīšanai no debesīm neesmu bijis nepaklausīgs;
“Erah raangtaan ih, Agrippa Luuwang, rang nawa tuptang motmang ah ngah ih tadaan tang.
20 Bet es papriekš tiem, kas Damaskū un Jeruzālemē un visā Jūdu zemē, un tiem pagāniem esmu pasludinājis, lai no grēkiem atstājās un pie Dieva atgriežas un dara atjaunota prāta pienākamus darbus.
Jaakhoh thoon ah Jerusalem nyia Damaskas hah ni erah lidi Ranglajatte mina loong suh Judia hah noongrep ni Rangte tiit ah tumbaat tang, neng rangdah sekthun ano Rangte reenah thok suh ah erah damdi sekthun ih hi ngeh ih noisok suh baat rumtang.
21 Tādēļ tie Jūdi, Dieva namā mani sagrābuši, apņēmās mani nokaut.
Erah thoidi ba, rangsoomnok ni ang angdi Jehudi loong ah ih jorum hangno tek haat taatchung rum tahang.
22 Bet palīgu no Dieva dabūjis es stāvu līdz šai dienai, un apliecināju tik pat mazam kā lielam, cita nekā nesacīdams kā vien, ko pravieši un Mozus runājuši, kas notiks;
Enoothong amadi tuk ih Rangte ih chosok roh eh halang, erah raangtaan ih mihak noodek thoontang ngathong ni adi Rangte eje ngeh ih baat suh toonchap lang. Khowah nyia Moses ih mamah re theng banbaatta ngah ih uh phoosiitsiit tiit ah baat hang:
23 Ka Kristum bija jācieš, un ka Viņš, tas pirmais, kas no miroņiem augšāmcēlies, gaismu pasludinās Saviem ļaudīm un tiem pagāniem.”
Erah langla Kristo ah chamnaang jaatjaat etheng, eno Jehudi nyia Ranglajatte loong ah ih khopiiroidong chosuh heh tek nawa phang ngaaksaat ah.”
24 Un kad viņš tā aizbildinājās, tad Festus sacīja ar skaņu balsi: “Pāvil, tu esi traks, tā lielā rakstu zināšana tevi padara traku.”
Pool ih heteewah tiit emah taatbaat adi, Phestas ah Pool taangko sok ano erongwah ih riita, “Emok anglu hanih, Pool! Ehanmi eh nyootsoot kuh ih mokpaang lu!”
25 Bet tas sacīja: “Es neesmu vis traks, viscienīgais Festu, bet es runāju patiesīgus un prātīgus vārdus.
Pool ngaak jengta, “Emok tah angkang, an ba elong! Ngah amiisak tiit ah baat hang.
26 Jo par šīm lietām ķēniņš zina, uz ko es arī droši runāju. Jo es neticu, ka kāda no šīm lietām viņam ir paslēpta; jo tas nav kaktā noticis.
Agrippa Luuwang! Ngah an damdoh lacho laphaan jen roongwaan ehang, timnge liidi an ih jirep ah jat eho. Ngah ih an suh kamkam ih tuumaang hala, arah miloong ah ih tiimjih hoonha erah jat eh hu ngeh ah, timnge liidi arah tiit ah hesuk henoong ni tahoonka.
27 Vai tu, ķēniņ Agrippa, tiem praviešiem tici? Es zinu, ka tu tici!”
Agrippa Luuwang, Khowah ah hanpi nih ehu? Ngah ih jat ehang an ih hanpi ehu.”
28 Bet Agrippa sacīja uz Pāvilu: “Daudz netrūkst, tu mani pārrunā, ka es palieku par Kristus mācekli.”
Agrippa ih Pool suh liita, “An ih ngah amah ih Kristaan eh hoon thuk ang nih mok samthun hu?”
29 Bet Pāvils sacīja: “Es no Dieva vēlētos, lai trūkst maz vai daudz, ka ne vien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, tādi top, kāds es esmu, bez šīm saitēm vien.”
Pool ngaakjengta, “Dot doh angkoja oh adoleh rekam lidoh angkoja oh “Ngah ih Rangte rangsoom hang ah an luulu lah angthang eh o ih nga jeng boichaat ha erah loong ah nep nga likhiik eh hoon theng chiinnyah jaanruh ih khak halang thoidoh ah.”
30 Un kad viņš to runāja, tad ķēniņš cēlās un zemes valdītājs un Berniķe un kas pie tiem sēdēja.
Eno Luuwang, kobono, Barnis nyia wahoh loong ah toonchapta,
31 Un aizgājuši tie runāja savā starpā sacīdami: “Šis cilvēks neko nedara, ar ko viņš nāvi vai saites pelna.”
doksoon karum ano roongwaan karumta, “Arah mih ah phaatak nah saktheng nyia heh tekjih bah tiim uh tathet reeka.”
32 Un Agrippa sacīja uz Festu: “Šo cilvēku varētu palaist, kad tas ķeizaru nebūtu piesaucis.”
Eno Agrippa ih Phestas suh liita, “Luuwanglong lasih lajota bah arah mih ah jen doksoon eh thengta.”
