Otra Laiku 30
1 Un Hizkija sūtīja pie visa Israēla un Jūda un rakstīja grāmatas arī uz Efraīmu un Manasu, lai nāk Tā Kunga namā uz Jeruzālemi, svētīt Pasa svētkus Tam Kungam, Israēla Dievam.
Hezekiah mah Israel prae hoi Judah prae boih ah ca pat pae, Angraeng ih im ohhaih, Jerusalem vangpui ah sak ih misong loihaih poihkung ah, Israel Angraeng Sithaw ih ahmin pakoeh hanah angzo oh, tiah Ephraim hoi Manasseh khaeah doeh ca a paek.
2 Jo ķēniņš ar tiem lielkungiem un ar visu draudzi Jeruzālemē bija nospriedis, svētīt Pasa svētkus otrā mēnesī.
Khrah hnetto haih naah, misong loihhaih poih sak hanah, siangpahrang mah angmah ih angraengnawk hoi Jerusalem ah kaom rangpuinawk palung adue o.
3 Jo īstenā laikā tie tos nepaspēja svētīt, tāpēc ka priesteru nebija diezgan svētījušies, un ļaudis Jeruzālemē nebija sapulcējušies.
Qaimanawk loe toksak han kamcuk ah ciimcai o ai, Judah kaminawk doeh Jerusalem ah amkhueng o ai pongah, angmah sakhaih atue thuem ah misong loihhaih poih to sah o thai ai.
4 Un šī lieta patika ķēniņam un visai draudzei.
Siangpahrang hoi kaminawk loe sak han kaom to baktih hmuen nuiah poeknawm o ai.
5 Un tie pavēlēja, izsaukt pa visu Israēli, no Bēršebas līdz Danai, lai nāk Tam Kungam, Israēla Dievam, svētīt Pasa svētkus Jeruzālemē, - jo lielā sapulcē tie tos nebija turējuši, kā ir rakstīts.
Cabu thungah tarik ih baktih toengah, paroeai kasawk atue thungah misong loihhaih poih to sah o vai ai boeh pongah, kaminawk loe angzoh o moe, Jerusalaem ah Israel Angraeng Sithaw khaeah, misong loihhaih poih sak han ih ahmuen to, Israel prae thung boih, Beersheba hoi Dan prae karoek to taphong boih hanah a thuih o.
6 Tad skrējēji izgāja ar grāmatām no ķēniņa un lielkungu rokas pa visu Israēli un Jūdu, pēc ķēniņa pavēles sacīdami: jūs Israēla bērni, atgriežaties pie Tā Kunga, Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dieva, tad arī viņš atgriezīsies pie tiem izglābtiem, kas jums atlikuši no Asiriešu ķēniņu rokas.
Siangpahrang angmah ih angraengnawk mah paek o ih ca to ca phawkungnawk mah lak o moe, lokpaek ih baktih toengah Israel prae hoi Judah prae boih ah thak o; capat thungah Israel kaminawk, Abraham, Isak hoi Israel acaengnawk ih Angraeng Sithaw khaeah amlaem o let ah; to tih nahaeloe Anih doeh Assyria siangpahrang ban thung hoiah kaloih, anghmat kami, nangcae khaeah, amlaem let tih.
7 Un neesat tādi, kā jūsu tēvi un jūsu brāļi, kas noziegušies pret To Kungu, savu tēvu Dievu, kādēļ Viņš tos nodevis postam, kā paši redzat.
Nam panawk ih Angraeng Sithaw hmaa ah zaehaih kasah, nam panawk hoi nam nawkamyanawk baktiah om o hmah; na hnuk o ih baktih toengah, to tiah zaehaih kasah nihcae to Angraeng mah kanung parai ah danpaek boeh.
8 Nu tad neesat stūrgalvīgi kā jūsu tēvi, dodiet Tam Kungam savu roku un nāciet Viņa svētā vietā, ko Viņš ir svētījis mūžīgi un kalpojiet Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņa bargā dusmība no jums novērsīsies.
Nam panawk baktiah palungthah o sak hmah, nangmacae hoi nangmacae Angraeng khaeah anghnai oh, anih mah dungzan ah ciimcaisak ih, hmuenciim ah angzo oh; kanung parai nangcae khae palungphuihaih dipsak hanah, na Angraeng Sithaw ih tok to sah oh.
9 Jo kad jūs atgriezīsities pie Tā Kunga, tad jūsu brāļi un jūsu bērni dabūs žēlastību pie tiem, kas tos veduši cietumā, tā ka atkal atnāks šaizemē. Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir žēlīgs un žēlsirdīgs un nenovērsīs Savu vaigu no jums, ja jūs atgriezīsities pie Viņa.
Angraeng khaeah nam laem o let nahaeloe, misong naeh kaminawk mah nam nawkamyanawk hoi na caanawk to tahmenhaih tawn o ueloe, hae prae ah nam laem o let tih; anih khaeah nam laem o let nahaeloe, nangcae ih Angraeng Sithaw loe amlunghaih hoi tahmenhaih hoiah koi pongah, nangcae han mikhmai hawk ving mak ai, tiah ca tarik pae.
10 Tā tie skrējēji gāja no pilsētas uz pilsētu pa Efraīma un Manasus zemi līdz Zebulonam; bet šie tos apsmēja un apmēdīja.
Ca phawkungnawk loe Ephraim, Manasseh hoi Zebulun prae thung boih ah, vangpui maeto hoi maeto ah ca to thak o; toe kaminawk mah nihcae to kasae thuih o moe, pahnui o thuih.
11 Bet taču kādi no Ašera un Manasus un Zebulona pazemojās un nāca uz Jeruzālemi.
Toe Asher, Manasseh hoi Zebulun ih kaminawk loe poek pahnaem o moe, Jerusalem ah caeh o.
12 Arī pār Jūdu bija Dieva roka, un Viņš tiem deva vienādu sirdi, darīt ķēniņa un lielkungu pavēli pēc Tā Kunga vārda.
Judah prae thung ih kaminawk loe Angraeng ih lok baktih toengah, Angraeng ban thacakhaih nihcae nuiah oh pongah, siangpahrang hoi angraengnawk mah sak atim ih hmuen to poekhaih maeto hoiah sak koehhaih palungthin to a tawnh o.
13 Un daudz ļaužu sapulcinājās Jeruzālemē, svētīt neraudzētās maizes svētkus otrā mēnesī, varen liela draudze.
Khrah hnetto haih naah loe, taeh thuh ai ih takaw caakhaih poih sak hanah, paroeai kaminawk loe Jerusalem ah amkhueng o moe, kalen parai poih to a sak o.
14 Un tie cēlās un noārdīja tos altārus, kas bija Jeruzālemē, un ņēma visus kvēpināmos traukus un tos iemeta Kidronas upē.
Nihcae loe angthawk o moe, Jerusalem vangpui ih acaeng kalah kaminawk mah sak o ih hmaicamnawk hoi hmuihoih thlaekhaih hmaicamnawk to lak o pacoengah, Kidron vacong thungah vah o king.
15 Tad tie nokāva Pasa jērus otrā mēnesī četrpadsmitā dienā. Un priesteri un leviti prata savu kaunu un svētījās un nesa dedzināmos upurus Tā Kunga namā.
Khrah hnetto haih ni hatlai palito naah, misong loihhaih poih sakhaih moi to boh o; qaima hoi Levi acaengnawk loe azathaih tongh o pongah, angmacae hoi angmacae to ciimcai ah oh o moe, Angraeng ih im ah hmai angbawnhaih hmuen to sinh o.
16 Un tie stāvēja savā kārtā, pēc savas tiesas, pēc Dieva vīra Mozus bauslības. Priesteri slacināja asinis no levitu rokas (ņemdami).
Sithaw kami Mosi mah paek ih kaalok baktih toengah, angmacae angdoethaih ahmuen ah angdoet o moe, Levi acaengnawk mah paek ih moithii to qaimanawk mah hmaicam ah haeh o.
17 Jo daudz bija draudzē, kas nebija svētījušies; tādēļ leviti nokāva Pasa jērus priekš visiem, kas nebija šķīsti, ka tos Tam Kungam svētītu.
To ah amkhueng kaminawk thungah thoemto kaminawk loe ciimcai o ai pongah, ciimcai ai kaminawk boih Angraeng han ciimcai hanah, Levi acaengnawk mah misong loihhaih poihkung ah tuucaa to boh pae o.
18 Jo liels ļaužu pulks no Efraīma un no Manasus, Īsašara un Zebulona nebija šķīstījušies, un taču tie ēda to Pasa jēru, bet ne tā kā ir rakstīts. Bet Hizkija lūdza par tiem un sacīja: Tas Kungs, tas žēlīgais, lai to piedod
Ephraim, Manasseh, Issakar, Zebulun prae thung hoiah angzo kaminawk loe angmacae hoi angmacae ciimcai ah om o ai; cabu thungah tarik ih lok to pazui ai ah, moi to a caak o. Hezekiah mah, Kahoih Angraeng mah tahmen nasoe,
19 Visiem, kas savā sirdī taisījušies, meklēt Dievu To Kungu, savu tēvu Dievu, jebšu ne pēc svētās šķīstības.
hmuenciim ciimcaihaih daan baktiah, anih loe ciimcai ai cadoeh, ampanawk ih Angraeng Sithaw pakrong koeh kami ih zaehaih to tahmen nasoe, tiah lawkthuih pae.
20 Un Tas Kungs paklausīja Hizkiju un dziedināja tos ļaudis.
Hezekiah lawkthuihaih to Angraeng mah tahngaih pae moe, kaminawk to ngantuisak.
21 Tā Israēla bērni, kas Jeruzālemē bija sanākuši, turēja neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas ar lielu prieku. Un leviti un priesteri slavēja To Kungu ikdienas ar mūzikas rīkiem Tam Kungam par godu.
Jerusalem ah kaom Israel caanawk loe taeh thuh ai ih takaw caakhaih poih to ni sarihto thung anghoehaih hoiah sak o; Levi acaengnawk hoi qaimanawk loe ni thokkruek atuenpawknawk hoiah Angraeng khaeah Angmah saphawhaih laa to sak o.
22 Un Hizkija runāja laipnīgi ar visiem levitiem, kas Tā Kunga kalpošanu labi zināja; un tie ēda svētku upurus septiņas dienas un upurēja pateicības upurus un teica To Kungu, savu tēvu Dievu.
Angraeng ih lok patukkung Levi acaengnawk boih khaeah, Hezekiah mah thapaekhaih lok to thuih pae; ni sarihto thung poihsak o moe, a caak o; angdaehhaih hmuen to tathlangh o moe, angmacae ampanawk ih Angraeng Sithaw hmaa ah zaehaih to taphong o.
23 Un visa draudze nosprieda, vēl otras septiņas dienas svētīt, un tie svētīja vēl otras septiņas dienas ar prieku.
Poihkung ah angzo kaminawk mah ni sarihto thung poihsak patomh han thuih o pongah, anghoehaih hoiah ni sarihto thung poih to sak patomh o let.
24 Jo Hizkija, Jūda ķēniņš, deva draudzei tūkstoš vēršus un septiņtūkstoš avis. Un tie lielkungi deva draudzei tūkstoš vēršus un desmit tūkstoš avis. Un tie priesteri svētījās lielā pulkā.
Judah siangpahrang Hezekiah mah rangpui hanah maitaw tae sangto, tuucaa sang sarihto paek; angraengnawk mah doeh maitaw tae sangto hoi tuucaa sang hato paek o toeng; paroeai pop qaimanawk doeh angmacae hoi angmacae to ciimcai ah oh o.
25 Un visa Jūda draudze priecājās līdz ar priesteriem un levitiem, arī visa draudze, kas bija nākusi no Israēla, un tie svešinieki, kas bija atnākuši no Israēla zemes, un kas iekš Jūda piemita.
Qaima hoi Levi acaengnawk, Judah prae thung hoiah angzo kaminawk boih, Israel prae thung hoiah angzo kaminawk boih, Israel prae thung hoiah angzo angvinnawk boih hoi Judah prae ah kaom kaminawk boih loe anghoehaih hoiah oh o.
26 Tā bija liels prieks Jeruzālemē, jo no Salamana, Dāvida dēla, Israēla ķēniņa, laika Jeruzālemē tā nebija bijis.
To tiah Jerusalem vangpui ah kalen parai anghoehaih to oh; Israel siangpahrang David capa Solomon dung pacoeng hoi to tiah kalen parai anghoehaih to Jerusalem ah om ai boeh.
27 Un priesteri un leviti cēlās un svētīja tos ļaudis, un viņu balss tapa paklausīta, un viņu lūgšana nāca viņa svētā dzīvoklī debesīs.
Qaima hoi Levi acaengnawk loe angdoet o moe, kaminawk han tahamhoihaih paek o; nihcae lawkthuihaih lok loe, a ohhaih hmuenciim, van khoek to phak, nihcae lawkthuihaih lok to Angraeng mah tahngaih pae.
