< Otra Laiku 29 >

1 Hizkija, divdesmit piecus gadus vecs, palika par ķēniņu un valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē. Un viņa mātei bija vārds Abija, Zaharijas meita.
Hezekiah siangpahrang ah oh amtong tangsuek naah saning pumphae pangato oh boeh; anih mah Jerusalem to saning pumphae takawtto thung uk; amno loe Zekariah canu Abijah.
2 Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, tā kā viņa tēvs Dāvids bija darījis.
Ampa David mah sak ih baktih toengah, anih doeh Angraeng mikhnukah katoeng hmuennawk boih to sak.
3 Savas valdīšanas pirmā gadā, pirmā mēnesī, viņš atdarīja atkal Tā Kunga nama durvis un tās sataisīja.
Siangpahrang ah ohhaih saningto haih, khrah tangsuek naah, anih mah Angraeng ih im khongkhanawk to paongh moe, pathoep.
4 Un viņš lika nākt priesteriem un levitiem un tos sapulcināja tai pagalmā pret rītiem
Qaima hoi Levi acaengnawk to a caeh haih moe, ni angyae bang ih loklam ah amkhuengsak.
5 Un uz tiem sacīja: klausiet mani, jūs leviti, svētījaties nu paši un svētījat Tā Kunga, savu tēvu Dieva, namu un izmetat to nešķīstību no tās svētās vietas.
Nihcae khaeah, Levi acaengnawk ka lok hae tahngai oh, ciimcai oh loe, nam panawk ih Angraeng Sithaw ih im to ciim o sak ah; hmuenciim thung ih panuet thok hmuennawk boih to takhoe oh.
6 Jo mūsu tēvi grēkojuši un ļaunu darījuši Tā Kunga, mūsu Dieva, acīs, tie Viņu atstājuši un savu vaigu novērsuši no Tā Kunga dzīvokļa un tam griezuši muguru.
Aicae ampanawk loe Sithaw hmaa ah zae o boeh; aicae Angraeng Sithaw mikhnukah kahoih ai hmuen to a sak o moe, Angraeng to pahnawt o ving boeh; Angraeng ohhaih ahmuen to anghae o taak moe, hnuk angqoi o taak ving boeh.
7 Tie arī aizslēguši pagalma durvis un izdzēsuši tos eļļas lukturus un nav kvēpinājuši kvēpināmās zāles nedz upurējuši svētā vietā dedzināmos upurus Israēla Dievam.
Imthung akunhaih thoknawk to khah o moe, hmaiim to kalah bangah suek o ving boeh; nihcae loe Israel Sithaw khaeah hmuihoih thlaek o ai moe, angbawnhaih doeh hmuenciim ah sah o ai boeh.
8 Tādēļ Tā Kunga lielā bardzība nākusi pār Jūdu un Jeruzālemi, un Viņš tos darījis par riebumu un biedēkli un izsmieklu, tā kā paši redzat savām acīm.
To pongah Angraeng palungphuihaih to Judah hoi Israel nuiah phak; na mik hoi na hnuk o ih baktih toengah, nihcae to raihaih paek moe, dawnraihaih hoi minawk mah pahnui thui ih kami ah oh hanah a suek.
9 Jo redzi, mūsu tēvi krituši caur zobenu, un mūsu dēli un mūsu meitas un mūsu sievas tādēļ ir cietumā.
To tiah oh o pongah khenah, aicae ampanawk loe sumsen hoiah duek o moe, aicae ih canu, capa hoi zunawk to misong ah caeh o haih.
10 Tad nu tas ir manā sirdī, derību derēt ar To Kungu, Israēla Dievu, lai Viņa bargā dusmība no mums novēršas.
Aicae nuiah palungphuihaih dipsak hanah, vaihi Israel Angraeng Sithaw hoi lokmaihaih sak hanah ka poek.
11 Nu tad, mani dēli, neesat kūtri, jo Tas Kungs jūs ir izredzējis, ka jums Viņa priekšā būs stāvēt, Viņam kalpot un būt Viņa kalpiem un kvēpinātājiem.
Ka capanawk, Angraeng hmaa ah angdoet han ih, a tok sak pae han ih, hmuihoih thlaek han ih, Anih mah ang qoih o pongah, vaihi tidoeh sah ai ah om o hmah, tiah a naa.
12 Tad cēlās tie leviti: Makats, Amasajus dēls, un Joēls, Azarijas dēls, no Kehāta bērniem. Un no Merarus bērniem: Ķis, Abdus dēls, un Azarija, Jealeleēļa dēls, un no Geršona bērniem: Joūs, Zimas dēls, un Edens, Joūs dēls,
To naah to ih Levi acaengnawk, Kohat acaeng thung hoiah Amasai capa Mahat, Azariah capa Joel; Merari acaeng thung hoiah Abdi capa Kish, Jehalelel capa Azariah; Gershon acaeng thung hoiah Zimmah capa Joah, Joah capa Eden;
13 Un no Elicafana bērniem: Zimrus un Jeīels; un no Asafa bērniem: Zaharija un Matanija,
Elizaphan acaeng thung hoiah Shimri hoi Jeiel; Asaph acaeng thung hoiah Zekariah hoi Mattaniah;
14 Un no Hemana bērniem: Jeiēls un Zemeja; un no Jedutuna bērniem: Šemaja un Uziēls.
Heman acaeng thung hoiah Jeiel hoi Shimei; Jeduthun acaeng thung hoiah Shemaiah hoi Uzziel cae toksak hanah angthawk o.
15 Un tie sapulcināja savus brāļus un svētījās un nāca pēc ķēniņa pavēles, pēc Tā Kunga vārdiem šķīstīt Tā Kunga namu.
Angmacae nawkamyanawk nawnto amkhueng o pacoengah, Angraeng ih im to ciimsak hanah, Angraeng ih lokpaekhaih hoi siangpahrang mah thuih ih loknawk baktih toengah, angmacae hoi angmacae to ciimcai o sak.
16 Un tie priesteri iegāja Tā Kunga namā, to šķīstīt, un izmeta Tā Kunga nama pagalmā visu nešķīstību, ko tie atrada Tā Kunga namā; un tie leviti to ņēma un izmeta ārā, Kidronas upē.
Qaimanawk loe Angraeng ih hmuen ciimsak hanah, imthung bangah akun o; Angraeng im thungah hnuk o ih kaciim ai hmuennawk to Angraeng im longhmaa ah suek o boih. To hmuennawk to Levi acaengnawk mah lak o moe, Kidron tava ah suek o.
17 Un pirmā mēneša pirmā dienā tie sāka svētīt, un astotā mēneša dienā tie nāca Tā Kunga pagalmā un svētīja Tā Kunga namu astoņas dienas un pabeidza pirmā mēneša sešpadsmitā dienā.
Khrah hmaloe amtong tangsuekhaih niah ciimcaihaih to amtong o moe, ni tazetto naah Angraeng im hmaa ah phak o; ni tazetto thung Angraeng im to ciimcai o sak; krah hmaloe koek ni hatlai tarukto naah pacoeng o.
18 Pēc tam tie nāca pie ķēniņa Hizkijas iekšā un sacīja: mēs visu Tā Kunga namu esam šķīstījuši, arī dedzināmo upuru altāri un visus viņa rīkus un to svētās maizes galdu ar visiem viņa rīkiem,
To pacoengah Hezekiah siangpahrang khaeah caeh o moe, anih khaeah, Angraeng im, angbawnhaih hmaicam hoi laom sabaenawk boih, takaw suekhaih caboinawk hoi laom sabaenawk to ciimcai o sak boih.
19 Un visus rīkus, ko ķēniņš Ahazs, kamēr valdīja, bija apgānījis caur saviem grēkiem, tos mēs esam atkal sataisījuši un svētījuši, un redzi, tie ir Tā Kunga altāra priekšā.
Ahaz siangpahrang ah oh naah, zaehaih sak pongah vah ving ih laom sabaenawk boih to pakhraih o moe, ka ciim o sak boeh; khenah, to baktih hmuennawk boih Angraeng ih hmaicam hmaa ah oh, tiah a naa.
20 Tad ķēniņš Hizkija agri cēlās un sapulcināja pilsētas virsniekus un gāja Tā Kunga namā.
Hezekiah siangpahrang loe khawnbang khawnthaw ah angthawk, vangpui ukkung angraengnawk boih to nawnto amkhuengsak pacoengah, Angraeng im ah caeh o tahang.
21 Un tie atveda septiņus vēršus un septiņus aunus un septiņus jērus un septiņus āžus par grēku upuri priekš valstības un priekš tās svētās vietas un priekš Jūda. Un viņš pavēlēja Ārona bērniem, tiem priesteriem, upurēt uz Tā Kunga altāra.
Maitaw tae sarihto, tuutae sarihto, tuucaa sarihto hoi maeh tae sarihto siangpahrang ih prae zaehaih, hmuenciim zaehaih hoi Judahnawk zae angbawnhaih ah paek hanah a sinh o. Aaron ih caanawk hoi qaimanawk mah Angraeng ih hmaicam ah angbawnhaih sak hanah siangpahrang mah lokpaek.
22 Tad tie priesteri nokāva tos vēršus, saņēma tās asinis un tās slacināja uz altāri; tie nokāva arī tos aunus un slacināja tās asinis uz altāri, ir tos jērus tie nokāva un slacināja tās asinis uz altāri.
To pongah maitaw taenawk to boh o, qaimanawk mah athii to lak o moe, hmaicam ah haeh o; tuu taenawk boh o naah doeh, athii to hmaicam ah haeh o; tuucaanawk doeh boh o moe, athii to hmaicam ah haeh o.
23 Tad tie atveda tos āžus par grēku upuri ķēniņa un visas draudzes priekšā, un šie savas rokas tiem uzlika.
Zae angbawnhaih ah maeh taenawk to siangpahrang hoi kaminawk hmaa ah hoih o moe, lu nuiah ban koeng o;
24 Un tie priesteri tos nokāva un slacināja viņu asinis pret altāri par grēku upuri, visu Israēli salīdzināt; jo ķēniņš to dedzināmo upuri un grēku upuri bija pavēlējis nest priekš visa Israēla.
siangpahrang mah Israelnawk boih hanah, hmai angbawnhaih hoi zae angbawnhaih sak hanah siangpahrang mah paek ih lok baktih toengah, qaimanawk mah maeh taenawk to boh o moe, Israel kaminawk boih zae loih hanah, athii hoiah hmaicam nuiah angdaehhaih to sak o.
25 Un viņš iecēla levitus Tā Kunga namā ar pulkstenīšiem, somastabulēm un koklēm pēc Dāvida un Gada, ķēniņa redzētāja, un pravieša Nātana pavēles; jo šī bija Tā Kunga pavēle caur viņa praviešiem.
David hoi siangpahrang ih tahmaa Gad hoi tahmaa Nathan cae mah thuih ih lok baktih toengah, cingceng, tamoi hoi katoengnawk kruek kop Levi acaengnawk to im thungah ohsak; tahmaanawk khaeah Angraeng mah paek ih lok baktih toengah hae hmuen hae a sak.
26 Tad nu tie leviti stāvēja ar Dāvida mūzikas rīkiem un tie priesteri ar bazūnēm.
Levi acaengnawk loe David ih atuenpawknawk hoiah angdoet o, qaimanawk doeh mongkahnawk hoiah angdoet o toeng.
27 Un Hizkija pavēlēja dedzināmo upuri upurēt uz altāra; un līdz kā dedzināmais upuris iesākās, sākās arī Tā Kunga dziesmas ar bazūnēm, vadītas no Dāvida, Israēla ķēniņa, mūzikas rīkiem.
Hezekiah mah hmaicam ah hmai angbawnhaih sak hanah lokpaek; hmai angbawnhaih sak amtong o naah, mongkah hoi Israel siangpahrang David mah sak ih atuenpawknawk hoiah Angraeng khaeah laasak amtong o.
28 Un visa draudze metās zemē un dziesmas atskanēja un bazūnes bazūnēja no vienas vietas kamēr dedzināmais upuris bija pabeigts.
Hmai angbawnhaih boeng ai karoek to, laasah kaminawk mah laa to sak o moe, mongkah ueng kaminawk mah doeh mongkah to ueng o; to tiah kaminawk boih mah Sithaw to bok o.
29 Kad nu tas upuris bija pabeigts, tad ķēniņš nomētās ceļos un visi, kas pie viņa bija, un pielūdza.
Hmuen tathlanghaih boeng pacoengah, siangpahrang hoi to ih kaminawk boih mah akuep hoiah Sithaw to bok o.
30 Un ķēniņš Hizkija un tie lielkungi pavēlēja levitiem, To Kungu slavēt ar Dāvida un ar redzētāja Asafa vārdiem, un tie slavēja priecādamies un metās zemē un pielūdza.
Hezekiah siangpahrang hoi angraengnawk loe David hoi tahmaa Asaph ih loknawk baktih toengah Angraeng saphawhaih laasak hanah Levi acaengnawk to lokpaek. To pongah nihcae mah anghoehaih hoi saphawhaih laa to sak o moe, akuephaih hoiah Sithaw to bok o.
31 Un Hizkija atbildēja un sacīja: nu jūs savas rokas esat pildījuši Tam Kungam, ejat klāt un nonesiet kaujamus upurus un pateicības upurus Tā Kunga namā. Un draudze atveda kaujamus upurus un pateicības upurus, un visi, kam bija labs prāts, dedzināmos upurus.
To naah Hezekiah mah, Vaihiah nangmacae hoi nangmacae Angraeng khaeah nang paek o boeh pongah, Angraeng im ah angzo oh loe, angbawnhaih hoiah paek ih hmuen, anghoehaih hoiah paek ih hmuennawk to sin oh, tiah a naa. To pongah rangpuinawk mah angbawnhaih hmuennawk, anghoehaih hoiah paek ih hmuennawk, palunghuemhaih hoiah paek ih hmuennawk to sin o.
32 Un to dedzināmo upuru skaits, ko draudze atnesa bija septiņdesmit vērši, simts auni, divsimt jēri; tie visi Tam Kungam bija par dedzināmo upuri.
Rangpui mah angbawnhaih ah sin o ih hmuennawk loe maitaw tae quisarihto, tuu tae cumvaito hoi tuucaa cumvai hnetto phak; Angraeng khaeah angbawnhaih sak han ih ni hae hmuennawk boih hae a sinh o.
33 Un to svēto pateicības upuru bija sešsimt vērši un trīs tūkstoš avis.
Angbawnhaih ah paek ih hmuennawk loe maitaw tae cumvai tarukto, tuu sang thumto phak.
34 Bet priesteru bija par maz un tie nevarēja visus dedzināmos upurus nodīrāt; tāpēc viņu brāļi, tie leviti, tiem palīdzēja, tiekams darbs tapa pabeigts un tiekams tie priesteri bija svētījušies; jo tie leviti bija dedzīgāki bijuši savā sirdī svētīties nekā tie priesteri.
Toe qaimanawk loe tamsi o pongah, angbawnhaih moi ahin to khok o boih thai ai; kalah qaimanawk loe ciimcai ah oh o, toksak boeng o ai karoek to, angmacae nawkamya Levi acaengnawk mah nihcae to abomh o. Levi acaengnawk loe qaimanawk pongah poekhaih palungthin ciim o kue.
35 Arī dedzināmo upuru bija liels skaits, līdz ar pateicības upuru taukiem un līdz ar dzeramiem upuriem pie tiem dedzināmiem upuriem. Tā tie pabeidza to kalpošanu pie Tā Kunga nama.
Hmai angbawnhaih, angdaeh angbawnhaih moithawk, angbawnhaih hmuen hoi nawnto paek ih hmuen loe paroeai pop. Angraeng im thungah toksakhaih to kahoih ah raemh o.
36 Un Hizkija un visi ļaudis priecājās par to, ka Dievs tiem ļaudīm to bija novēlējis; jo šī lieta bija ātri notikusi.
Sithaw mah to baktih hmuen to karangah sak pacoeng hanah abomh pongah, Hezekiah hoi angmah ih kaminawk boih anghoe o.

< Otra Laiku 29 >