Psalmorum 50
1 psalmus Asaph Deus deorum Dominus locutus est et vocavit terram a solis ortu usque ad occasum
Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
2 ex Sion species decoris eius
No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
3 Deus manifeste veniet Deus noster et non silebit ignis in conspectu eius exardescet et in circuitu eius tempestas valida
Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
4 advocabit caelum desursum et terram discernere populum suum
Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
5 congregate illi sanctos eius qui ordinant testamentum eius super sacrificia
Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
6 et adnuntiabunt caeli iustitiam eius quoniam Deus iudex est diapsalma
Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
7 audi populus meus et loquar tibi Israhel et testificabor tibi Deus Deus tuus ego sum
Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
8 non in sacrificiis tuis arguam te holocausta autem tua in conspectu meo sunt semper
Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
9 non accipiam de domo tua vitulos neque de gregibus tuis hircos
No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
10 quoniam meae sunt omnes ferae silvarum iumenta in montibus et boves
Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
11 cognovi omnia volatilia caeli et pulchritudo agri mecum est
Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
12 si esuriero non dicam tibi meus est enim orbis terrae et plenitudo eius
Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
13 numquid manducabo carnes taurorum aut sanguinem hircorum potabo
Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
14 immola Deo sacrificium laudis et redde Altissimo vota tua
Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
15 et invoca me in die tribulationis et eruam te et honorificabis me diapsalma
Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
16 peccatori autem dixit Deus quare tu enarras iustitias meas et adsumis testamentum meum per os tuum
Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
17 tu vero odisti disciplinam et proiecisti sermones meos retrorsum
Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
18 si videbas furem currebas cum eo et cum adulteris portionem tuam ponebas
Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
19 os tuum abundavit malitia et lingua tua concinnabat dolos
Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
20 sedens adversus fratrem tuum loquebaris et adversus filium matris tuae ponebas scandalum
Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
21 haec fecisti et tacui existimasti inique quod ero tui similis arguam te et statuam contra faciem tuam
To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
22 intellegite nunc haec qui obliviscimini Deum nequando rapiat et non sit qui eripiat
Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
23 sacrificium laudis honorificabit me et illic iter quod ostendam illi salutare Dei
Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
