< Job 18 >
1 Respondens autem Baldad Suhites, dixit:
Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
2 Usque ad quem finem verba iactabitis? intelligite prius, et sic loquamur.
Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
3 Quare reputati sumus ut iumenta, et sorduimus coram vobis?
Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
4 Qui perdis animam tuam in furore tuo, numquid propter te derelinquetur terra, et transferentur rupes de loco suo?
Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
5 Nonne lux impii extinguetur, nec splendebit flamma ignis eius?
Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
6 Lux obtenebrescet in tabernaculo illius, et lucerna, quae super eum est, extinguetur.
Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
7 Arctabuntur gressus virtutis eius, et praecipitabit eum consilium suum.
Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
8 Immisit enim in rete pedes suos, et in maculis eius ambulat.
Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
9 Tenebitur planta illius laqueo, et exardescet contra eum sitis.
Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
10 Abscondita est in terra pedica eius, et decipula illius super semitam.
Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
11 Undique terrebunt eum formidines, et involvent pedes eius.
Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
12 Attenuetur fame robur eius, et inedia invadat costas illius.
Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
13 Devoret pulchritudinem cutis eius, consumat brachia illius primogenita mors.
Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
14 Avellatur de tabernaculo suo fiducia eius, et calcet super eum, quasi rex, interitus.
Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
15 Habitent in tabernaculo illius socii eius, qui non est, aspergatur in tabernaculo eius sulphur.
Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
16 Deorsum radices eius siccentur, sursum autem atteratur messis eius.
No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
17 Memoria illius pereat de terra, et non celebretur nomen eius in plateis.
Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
18 Expellet eum de luce in tenebras, et de orbe transferet eum.
No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
19 Non erit semen eius, neque progenies in populo suo, nec ullae reliquiae in regionibus eius.
Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
20 In die eius stupebunt novissimi, et primos invadet horror.
Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
21 Haec sunt ergo tabernacula iniqui, et iste locus eius, qui ignorat Deum.
Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.